03.05 14:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
foto: pexels.com
Visa jezga ap vakcināciju ir mudinājusi mani skaļi pust savu viedokli. It īpaši, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, dzirdēto un pieredzēto.
Noteikta kārtība ir ļoti laba “lieta”, noteikumi sakārto mūsu ikdienas dzīvi un lielā mērā es piekrītu tam, ka tie ir jāievēro. Diemžēl Latvijā dzīvojošajiem (šķiet ģenētiski) ir tendence pieturēties pie katra burta noteikumos. Nevis uztvert noteikumu, likumu garu, domu, bet burtiski pildīt noteiktās normas. Un tieši tur rodās problēmas, kurām vēlos pievērst uzmanību, situācijas, kuras rada ciešanas.
Dzemdības ir ļoti īpašs brīdis. Ceru, ka tam piekritīsiet. :) Tas ir neparedzams un no dažādiem apstākļiem atkarīgs process. Diemžēl liela daļa dzemdību stāstu vairāk izklausās pēc izvarošanas*, nevis pēc priekpilnās satikšanās ar ilgi gaidīto mazulīti. Tik daudz ir dzirdēts un lasīts par nezināmu piespiedu medikamentu iebarošanu dzemdētājām, par neieklausīšanos sievietēs – par to, ka ar sievieti tiek darīts kaut kas viņu neuzklausot, nenoskaidrojot viņas viedokli, neizskaidrojot situāciju**. Tie stāsti par vardarbību dzemdībās, kuru nevarētu nosaukt citādāk kā izvarošanu, rada bažas par savu un bērna drošību dzemdību iestādēs. Abās manās mājdzemdībās tika izmantota kāda no parasti biedējošajām metodēm, taču lēmumu par konkrēto rīcību pieņēmām kopā ar vecmāti. Un, laikam tieši tur ir tā atšķirība. Man vārdi “stimulācija” vai “augļūdeņu pārduršana” neizraisa nepatīkamas sajūtas. Diemžēl, var noprast, ka ir ļoti daudz sievietes, kurām šie vārdi atgādina par vardabību dzemdībās. Es domāju, ka tam būtu jāmainās. Ja iejaukšanās ir nepieciešama**, tad tas būtu jāizrunā ar sievieti, jo VIŅA ARĪ IR CILVĒKS!
Es arī piedzīvoju “izvarošanu”, gan ne dzemdībās, bet pēc tām. Mājās*** dzimušos bērnus pēc dzimšanas uzreiz nevakcinē pret tuberkolozi, to dara no viena līdz divu mēnešu vecumam. Kad visi bijām puslīdz veseli un jaunākajam bērnam ir noteiktajais vecums, zvanu uz tuvāko dzemdību nodaļu, lai pieteiktu vakcīnu un noskaidrotu, kad to plāno veikt (parasti 3 dienu laikā). Cik liela bija mana vilšanās, ka to manam bērnam atteica! Jā! It īpašu, ņemot vērā sacelto jezgu ap vakcināciju. Godīgi sakot biju ļoti izbrīnīta un sašutusi par šādu situāciju. (Tagad ieelpoju un atkāpjos no emocijām.) Izrādās, bērnu nevakcinē, ja mātei nav veikts plaušu rentgens pēc dzemdībām. Atvainojiet, bet emocijas ņem virsroku. Kāpēc neviens man iepriekš to nepateica, neskaidroja??? Kāpēc pret mani izturās kā pret priekšmetu? Kāpēc man tas rentgens būtu jātaisa****? Kā vispār var atteikt vakcināciju? Tā kā uzskatām, ka vakcinācija ir nepieciešama, sakostiem zobiem, pret pašas gribu devos uz retgenu. Stāsts gan ir garāks, jo, izrādās, ka rentgenu nemaz tā uzreiz netaisa, jo atkal ir noteikumi… Brīdī, kad iznācu no rentgena kabineta, gribējās tikai raudāt, ielīst stūrītī un raudāt. Tiešām pretīgi ir piespiesties aukstam metāla priekšmetam, apzinoties, ka tāpat tam pieglaužas arī resni, slimi veči.Tas lika justies tik pretīgi, ka, lai arī krūtis definficēju arī ar spirta salvetēm, tik un tā bērnu barot negribēju. Un, ziniet, tiešām ir ļoti pretīga sajūta. Bez tam, pret auksto metālu krūtis apsaldēju un pāris dienas cīnījos ar nenormāli sāpošām krūtīm un temperatūru virs 38 grādiem. Pēc visa piedzīvotā murga esmu saņēmusi atbildi (protams, ka viss kārtībā), zvanu atkal uz dzemdību nodaļu. Tur skaita dienas, rēķina, kad varēs vakcinēt. Skumjākais ir tas, ka, ja neiekļaujamies divu mēnešu vecumā, tad divu mēnešu un vienas dienas vecumā vakcinācijai nepieciešama vēl papildus procedūru virkne. Ceru gan, ka radīsies iespēja un pretīgais murgs ļaus mums realizēt valsts noteikto vakcināciju.
Ar šo visu gribētu pateikt, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības zināt un izvēlēties, kā arī noteikumu, likumu piemērošanā tomēr ir jāņem vērā arī veselais saprāts! Bērni nedzimst visi vienādi un tādēļ noteiktu cm atvērums stundā ir muļķīgs (ja vien bērniņam un mammai viss ir labi). Tāpat noteiktais vecums vakcinācijai varētu būt arī ar pieļaujamu vienu vai divu dienu atkāpi. Tā uzskatu es.
* Pret sievietes gribu veiktas darbības, par kurām viņai neļauj pieņemt lēmumus vai zināt, kas notiek, kas saistītas ar intīmajām ķermeņa daļām.
** Gadījumos, kas nav saistīti ar dzīvības glābšanu.
*** Plānotās mājdzemdībās.
**** Saprotu, ka jātaisa, lai saprastu, ka neesmu slima, bet, ja pati esmu vakcinēta, loģiski būtu pieņemt, ka esmu vesela. Vai tad ne? Kāpēc tad vakcinējamies, ja vakcīna mūs nepasargā pret Latvijā tik ļoti izplatīto plaušu tuberkolozi?
Bet, lai arī kāda būtu māte bērnam: Vai tiešām drīkst atteikt vakcināciju?
P. S. Pirms 2 gadiem bērnu vakcinēja tāpat, bez jebkādiem šķēršļiem.
Lauvinja - arī es uzdevu jautājumus, kāpēc man neviens nepastāstīja, ka man obligāti jātaisa Rtg. Ne ginekologs, kas visu laiku uzraudzīja grūtniecību (un strādā slimnīcā dzemdību nodaļā), ne vecmāte, kas pieņēma dzemdības, ne zīdaiņu ārsts (kad ierodas pie jaundzimušā 24h laikā pēc dzemdībām), ne arī pediatrs, kas iedeva nosūtījumu bērnam uz vakcīnu. Sarežģītākais ir tas, ka Rtg bez nosūtījuma netaisa. Bet, lai dabūtu nosūtījumu, ir ļoti ilgi jāgaida (no sava ģimenes ārsta kaut ko varu dabūt tikai vizītē, kuru varu dabūt ne ātrāk kā pēc 2 nedēļām, biežāk 3 nedēļas). Ja būtu laicīgi zinājusi, būtu pie ģimenes ārsta pierakstījusies un arī Rtg būtu taisījusi citur. Laikam dziļā pateicībā jāklanās ginekologa priekšā, ka iedeva nosūtījumu un vietējai slimnīciņai, ka varēju uztaisīt Rtg.
Cielavinna - Rtg kabinetā apsaldēju krūtis (caurvējš, aukstā metāla iekārta). Sekojošās 2 dienas pavadīju ar 38 līdz 39,5 grādu temperatūru. Bērna barošana sāp tik ļoti, ka gribās kliegt. Pagulēt nevar, jo pārāk ļoti sāp galva. Pēc pieredzes zinu, ka izveseļošanās ilgst nedēļu. Protams, 3-ajā dienā ir jau labāk, 4-tajā vēl labāk...
Sāksim ar to, ka rentgenu taisa pēc dzemdībām pirms izrakstīšanas. Nu, nav tas patīkams, bet ne nu tik traki kā Jūs te norādat. Mums mazo ar sapotēja tik kādā trešaja mēnesi, nu un kas? Vai tad par to gâju un stresoju.
Šis viss ir nedaudz pārspīlēti.
Emocionālajā izklāstā pa vīlēm laukā spiežas stereotipi, kas balstās uz viena tante teica sniegtu informāciju, jo neesi pārbaudījusi uz savas ādas. Es esmu divus bērnus dzemdējusi stacionārā - divos dažādos, un nudien nevaru sūdzēties par komunikāciju, par tās trūkumu vai manipulāciju neizskaidrošanu vai to veikšanu uzspiežot savu viedokli. Es jautāju un man atbildēja.
Paanalizēsim situāciju - ir notikušas plānotas mājdzemdības, kurās piedzimis bērns - tātad izvēle uzticēties mājdzemdību vecmātei + ir sameklēts ģimenes ārsts, kurš mazuli ņem pie sevis aprūpē, Var lamāties uz sistēma un dzemdību nodaļu, bet tas, kuram valcinācijas process un prasības bija jāizstāsta un jāizskaidro, manuprāt, ir mājdzemdību vecāmātei vai ģimenes ārstam! Bet laikam jau mājdzemdību vecmātei tas nešķita svarīgi.... Te skaidri iezīmējas komunikācijas problēma - speciālistam - ne mana cūka, ne mana druva, pakalpojumu sniedzu - naudu saņēmu, pēc manis kaut ūdens plūdi, Jaunā mamma neiedomājās paprasīt. Kur vainīga dzemdību nodaļa, ka ir savi priekšraksti, kas jāizpilda, lai mazuli vakcinētu? Mammas nezināšana par esošo kārtību un nosacījumiem nav nodaļas vaina! Tur ievēro priekšrakstus.
Par rtg - kāpēc tev šķiet, ka iekārtas netiek dezinficētas? Tāpēc, ka tu to neredzi? Auksta iekārta un par to ir jāraud? tiešām? Tak neviens neliedz iet uz smalkām maksas klīnikām - būs i tepiķītis, i smaids i aparātu tavā acu priekšā noslaucīs, ja paprasīsi!
Piekrītu, ka ikvienam ir tiesības zināt, bet tikai zināšanas nerodas no zila gaisa, tāpēc ir jāinteresējas, jākomunicē, jāskaidro. Īpaši, ja nepieciešama īpaša pieeja un ir īpašs gadījums, kas atšķiras no standarta. Uz svilpiena nekam nav jānotiek, jo pasaule nevar griezties tikai ap dažu iegribām, tāpēc tiek ieviestas noteiktas kārtības un priekšraksti.
Ja mājdzemdību vecāmāte nieientersēta par tālāko, bērnu ārsts tāds pats, var tak savlaicīgi, pat pirms dzemdībām noskaidrot nodaļā, kā saņemt bērnam nepieciešamo vakcināciju - bez stresa un raizēm saprast procesu un gaitu. Būtu izpalikuši daudz satraukumu.
Arī jaunajām mammām ir jāmācās komunicēt 😀