02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Labvakar!
Trešā adventes svecīte ir aizdedzināta. Ir pirmssvētku laiks.
Es neesmu pret labdarību vai ziedošanu, bet šajā laikā tas skan visur - ziedo, ziedo un ziedo......Varētu jau teikt, ka var jau neklausīties, neskatīties reklāmas TV, bet izbēgt no tām nav iespējams.
Jau 2014. gadā, kad gaidīju Raineru, mani tās reklāmas tracināja. Kāpēc man ar augošu mazuli puncī jāskatās un jāklausās tās visas skarbās lietas? Man tas laiks bija psihloģiski smags.
Arī tagad, katrā reklāmas pauzē TV ekrānā pretim raugās zēns, kurš lūdz, lai ziedo viņa brālim. Es saprotu, ka palīdzība ir nepieciešama, bet kāpēc to dara viņš? Kāpēc ne kāds no vecākiem?
Jauku vakaru vēlot,
Ilvija.
Neslēpjas tur nekas....domāju, ka jārunā vecākiem.....
Sevi par egoisti neuzskatu un kur manā tekstā ir rakstīts, ka bērnus vajag iespundēt mājās.....nevajag piedomāt savu tekstu! Izteicu tikai savas pārdomas!
Lai šī autore priecājas ka viņas bērns ir vesels ka nevajag līdz cilvēka palīdzību. Kā nav kauns rakstīt tādu rakstu. Tiešām ļoti,ļoti liels fui.
Arī mūsu rados ir rūpju bērniņš. ko tad pēc Jūsu domām vecākiem vajadzētu darīt? Iespundēt bērnu dzīvoklī, jo uz ielas var satikt tādas Ilvijas, kuru trauslā dvēsele nespēj redzēt slimus bērnus? Mans viedoklis- Jūs esat drausmīga egoiste
Un ko tieši Tu vēlėjies pateikt ar to, ka nelūdz vecāki, bet brālis? Kādas ir Tevis pašas domad? Jo veids, kā jautājums izskan, liek domāt, ka tur slēpjas kāds nicinājums, aizdomas.
Mūsu mājās laikam tv nav ieslėgts caurām dienām, lai kristu uz nerviem kāda reklāma. Es pat neesmu redzējusi tādu aicinājumu ziedot ar brālīšiem. Un mani tas arī nekaitina un nešķiet kas nepiedienīgs. Man ir žėl to vecāku un bērniņu, kuriem nav pats svarīgākais-veselība. Savu reizi noziedoju. Bet nekad, nekad neesmu aizdomājusies par to, ka nevajag to rādīt, lai nesāpinātu, netracinātu manu maigo sirdi. Mės taču nedzīvojam izolėti. Ir dażādas lietas, nelaimes, kas notiek. Un ir tikai dabīgi kādam lůgt palīdzību, ja viens vairs netiec galā. Ziemassvėtki jau tradicionāli ir ziedošanas, labestības, piedošanas laiks. Tāpėc droši vien arī ir vairāk šādu aicinājumu un lůgumu. Es drīzāk nesaprotu Tavu nostāju-man nepatīk, negribu to redzėt, negribu neko dzirdėt. Nu nevar taču mākslīgi noslēgties un domāt, ka nekā tāda pasaulē nav. Nevar gribēt, lai rāda tikai pozitīvas lietas. Bet ja tiešām esi tik jūtīga (?) dvēsele, mazāk skaties tv. Jo uz ielas jau nevienam virsū šie slimie bērniņi neskrien ar lůgumiem ziedot. Un kā jau te meitenes teica-grūtniecība nav slimība. Stāvoklis, kad prāts pazůd.
Vispār nevajag spļaut šķīvī...
Fui, fui ☹
Man netraucē, es arī Labdarības dienās un Pieci.lv akcijās vienmēr noziedoju.
Man ka grutniecei ari pesimistiski paliek,skatoties visadas skumjas lietas.tada diemzel ir musu pasaule.ne visi ir laimigi,veseli utt.man atliek variants nelasit,neskatities,neslegt.
Visvairak besi,ka mk grutniecu kalendara komentaros maminas ir pierakstijusas-saja nedela zaudeju savu mazuli utt.nu baigi forsi man ir to lasit!tam cilvekam vieglak palika,ka ta pierakstija.bet mani tas tikai bailes iedvess...
Kā zināms, kas maksā - tas pasūta reklāmu - cik biezi un daudz vēlas! Tu vari reklamēt sevi, ja vien to vēlies.
Es nenosodu lūdzējus, jo cilvēks izmisumā daudz ko izdarīs.
Tāpat negrasos uzliet kaudzi ar mēsliem valstij par veselības aprūpi, jo ar esošiem līdzekļiem var nodrošināt to ko var nodrošināt un reizēm no valsts viedokļa izskatās mazliet citādāk nekā no privātā skata punkta. Piem. bērns, kuram ir smagas kaites un potenciāli mazas iespējas atveseļoties (iespējams nekad mūžā tā arī nebūs pilnvērtīgs nodokļu maksātājs, bet būs valstij uzturams līdz mūža galam) no valsts viedokļa ir bezcerīgs. Valstiski nav jēgas viena indivīda ārstēšanai ziedot lielu daļu no veselības aprūpes naudas viena ārstēšanai, ja par to var simtiem bērnu palīdzēt ar mazākām un ārstējamām kaitēm. Zinu, ka izklausās skarbi, bet tā tas ir. Toties jebkurš vecāks bieži būs gatavs jebkuriem līdzekļiem mēģināt palīdzēt bērnam, pat ja cerības ir nekādas. Es saprotu kā vecākus tā valsti.
Bez tam silti iesaku sākt mācīties uztvert lietas un notikumus rāmāku un vēsu prātu. Lai tev kā gribētos būt pasaules nabai, tu esi tikai viena no vairākiem miljardiem, kāpēc lai tavas vēlmes būtu primāras sabiedrībai? Grūtniecība tiešām nav slimība!
Kā jau es rakstīju iepriekš - es neesmu pret palīdzību un ziedojumiem, pati arī esmu ziedojusi.....pret pasniegšanas veidu un reklāmu biežumu!
Tās ir tikai manas pārdomas! Nevajag jau uzreiz "uzcepties".
Stāsts ir par to, ka tev tavs diskomforts, skatoties uz citu nelaimi, šķiet lielāka problēma nekā viņu problēmas. Nešķiet mazliet jocīgi? Tev galu galā ir visas iespējas izslēgt tās reklāmas, neiedziļināties (es tā daru šajā pirmssvētku laikā). Atliek tikai novēlēt, lai tev nekad, nekad nebūtu jānonāk situācijā, kad valsts atbalsta vienkārši nav un vienīgā cerība ir līdzcilvēku atsaucība.
Tādām kampaņām vispār nevajadzētu būt. Tas ir valsts pienākums nodrošināt nepieciešamos līdzekļus to bērniņu ārstēšanai. Skumji, bet valsts medicīnisko palīdzību sniedz tikai veseliem cilvēkiem.
Nav jau tā, ka es visu laiku sēžu tikai pie TV.
Stāst ir par to, kā tas tiek darīts un cik bieži!
Nu es saprotu to cilvēku izmisumu, kam tos ziedojumus nākas lūgt. Mans diskomforts, to redzot un apzinoties, ka visiem palīdzēt nevar, tomēr salīdzinoši ir nieks, vai ne tā?
Galu galā televīzijas vietā var kā citādi izklaidēties vai sevi nodarbināt.