Pirmdien,izlasot uzdevumus,sapratu,ka ir pamatīgā dimbā. Jo nesapratu,ko lai raksta,kā lai raksta,cik daudz raksta. Un pats liktenis (ja tādam tic) parūpējās,lai būtu par ko rakstīt...

Pavisam neplānoti nonācu slimnīcā.Ar sāpēm. Un tā kā ir grūtniecības pats finišs,tad šķita,ka nu būs. Bet vēl esmu 2in1 statusā. Tātad,neieslīgšu sīkumos,bet šajā situācijā par mani rūpējās viss nodaļas personāls,sanitāri ieskaitot. Jā,tas ir viņu darbs,bet tika darīts vairāk nekā būtu jādara. PALDIES!

Un saistībā ar slimnīcu,savu vīrieti ieraudzīju citā gaismā,tas lika pamanīt kā viņš rūpējas par mani.Tikām izrauti no ikdienas rutīnas,sapurināti. Tas,kā viņš glaudīja manu muguru,reizēm stulbi jokoja,lai mani uzmundrinātu,nakti negulēja,lika atcerēties kāpēc mīlu tieši viņu.

Es īsti neprotu lūgt,vieglāk šķiet visu darīt pašai,bet tā kā atrados slimnīcā,tad nācās lūgt mīļotajam parūpēties par lietām,ko ikdienā daru tikai es,jo vīrietis pret dažām lietām tāds jūtīgs,konkrēti dzīvnieku kakām.Nu jā,kaķenes kastē smiltis jāapmaina. Apmainīja. Abi izdzīvoja. :) Mums ir arī trusis,kuru laižam paskraidīt pa istabu. Bet pēc tās skraidīšanas paliek spiriņas,kas jāsavāc. Savāca. Un arī izdzīvoja. Trešā lieta-pasūdzējos,ka ir skumīgi un vientuļi,man atveda datoru :) Vīriešu loģika,bet noderēja.

Es cenšos neielaist sevī negatīvās emocijas,bet ne vienmēr izdodas. Neesmu ne šopoholiķe,ne skaistumkopšanas cienītāja,arī ar cīņām nenodarbojos. Es izraudos. Un nekaunos no asarām.

Tagad,uzliekot to visu uz "papīra",saprotu,cik daudz pozītīvā var atrast tādā nejaukā piedzīvojumā,kā slimnīcas apmeklējums. Un gribētos,lai ik vienā ne tik foršā notikumā varētu saskatīt to labo. Nedzīvot negācijās un atlaist nepatīkamās emocijas,situācijas.

To vēlu arī jums!!!

Labākā sieva 2014: pirmais uzdevums