Mūsmājas pieredze ar medikamentu glabāšanu

Vecāki visus medikamentus glabāja vienā plauktā, kurš bija gana augsts, lai to tā vienkārši bērni nesasniegtu. Kamēr bērni vēl negāja skolā, medikamentus glabāju vienā vai divās kastītēs (atkarībā no konkrētā brīdī esošo zāļu daudzuma mājās) uz skapja, arī ar domu, lai bērni netiek klāt. Tomēr laika gaitā ir ieviesušās korekcijas.

Virtuvē, labi pieejamā vietā, glabājas Phantenol putas apdegumiem, pat bērni zin, kas jādara, ja gadās aplaucēties vai apdedzināties. Lai arī lielas nelaimes mūsmājās, paldies Dievam, nav bijušas, sīki apdegumni gadās gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuri reizēm mēdz paši sev kaut ko pagatavot. Man šķita loģiski, lai akūtā gadījumā nav nekur jākāpj un jāmeklē. Tāpat bērni ir iemācīti, ka aplaucēšanās gadījumā, vispirms svarīgi ir cietuso vieu atvēsināt un tam lieti noder jebkas, kas ir saldēts leduskapī, ja to aptin ar dvieli.

Otrs izņēmums ir atvilkne, kurā glabājas dažāda izmēra plāksteri un līdzeklis nelielu brūču dezinfekcijai Asept. Kopš bērni ir skolnieki, es ne vienmēr varu būt blakus, tāpēc abi bērni zin, kā tikt galā ar mazām brūcēm un kā zināms pirmskolas laikā un sākumskolā plāksteri reizēm dziedē daudz labāk nekā zāles.

Katrā mājā sava metode, tomēr varbūt kādam noder mana pieredze. 

Lielo bēnu mammas, kā glabājas medikamenti jūsmājās?