Laika mašīna iestatīta - atpakaļ viduslaikos!

Šī gada sākumā mans alter ego Kaķpēdiņa „Māmiņu Kluba” konkursā „Labākā sieva” tika apbalvots ar, manuprāt, romantiskāko dāvanu – atpūtu Jaunpils pilī divatā. Laicīgi rezervējām sev vietu un vairākus mēnešus nepacietīgi dīdījāmies, gaidot lielo notikumu – proti, kopš esam vecāki, ne reizi neesam nakšņojuši ārpus mājām kopā. Tātad – tieši 3, 3 gadus! Pagājušajā nedēļas nogalē šo brīnišķīgo iespēju beidzot izmantojām, tāpēc pateicībā par jauko uzņemšanu mīļuprāt padalīšos ar iespaidiem un virtuāli uzsitīšu visiem Jaunpils darbiniekiem pa plecu.

Tā kā pirms gada turpat atpūtās arī aktīvā portāla māmiņa Inga Dzērve un savā blogā (http://www.maminuklubs.lv/mk/viduslaiku-sapnis-divata-jaunpils-pili-piepildijas-248823/) sniedza bagātīgu vizuālo materiālu, centīšos neatkārtoties – akcentu likšu uz stāstiem. Jaunpils atrodas mums, jelgavniekiem, ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā – stundas brauciena attālumā. Vislielākā pateicība todien pienācās mātei Dabai, jo laiks bija silts, saulains un citādi perfekts šādam piedzīvojumam (tāpat arī nākamajā dienā). Pilī ieradāmies ar nelielu nokavēšanos, jo atvadas no mājiniekiem parasti ir ilgas un vairākkārtējas, un uzreiz sajutāmies gaidīti, proti – ienākot pils pagalmā, man momentā zvanīja telefons. „Kur esat?” Gide sākot satraukties. Un mūs tūliņ aicināja pārģērbties senlaicīgos samta tērpos un doties ekskursijā pa pili. Mani absolūti apbūra vīra izvēlētais tērps! Gribu viņu (redzēt) tādu mājās katru vakaru! Sieviešu tērpu piedāvājums bija ļoti līdzīgs un salīdzinoši vienkāršāks, tāpēc izvēlējos košāko no piedāvātajiem. Un mūsu autentiskais ceļojums cauri muzejam, greznajām pils zālēm un pils pagrabu, kurā bija jānoraušas pa šauru eju, varēja sākties! 

Ai, kāds skaistums, kādas sienas, lustras un pārējais interjers! Un kādas spēcīgas personības šeit dzīvojušas! Protams, netrūka arī naturālu, komisku un spocīgu stāstu – piemēram, bruņinieki bijuši 1, 60 m gari, nēsājuši 50 kg smagas bruņas un mazgājušies vien reizi pusgadā, savukārt šķietami romantisks balkoniņš savulaik kalpojis kā barona mazmājiņa, kur ziemas sezonā kungs sēdējis, tērpies kažokā. Saņēmām arī brīdinājumu – šai pilī sieviete vīrietim nedrīkst teikt nē, citādi nākšot bruņinieka gars un... hahā, tālāk nestāstīšu! Vīri, vediet sievas turp un izbaudiet viņu padevību! Moku rīkus iespējams aizņemties pils pagalmā! Savukārt sievām mājās tiek dotas visas tiesības pēc šī piedzīvojuma vīriem atriebties (patīkami, vai ne?) J

Lai gan pils (pēc gides stāstiem) šķita paskarba un nemīlīga vieta, kas savulaik uzsūkusi sāpes un ciešanas, aura tajā ir pārsteidzoši mierīga un viesmīlīga.

Tā ir īstā vieta, kur mūsdienīgam cilvēkam, kas apkāries ar gadžetiem un ir atkarīgs no sociālajiem tīkliem un nemitīgas „iečekošanās”, relaksēties. Barona apartamentos, kas mums pienācās, ir vien milzīga gulta metra augstumā un 2 X 2 ( vai pat 2, 5 x 2, 5 ) platumā, dīvāniņš, kamīns, krēsli, skapītis, mūzikas centrs un galda spēles. Un, pāāārsteigums – absolūti moderna vannasistaba ar divguļamo burbuļvannu. Ak, šo svētlaimi! Bezrūpīgi gulējuši vannā mēs arī neesam 3 gadus. Retoriskais jautājums – vai mēs vispār esam dzīvojuši? J

Pēc iekārtošanās numuriņā devāmies vakariņās uz krodziņu. Kāda romantika! Visapkārt sveču gaisma, fonā viduslaiku mūzika un īpaši mums rožlapiņām klāts galdiņš diviem.

Tūliņ tika pienesti dzērieni un drīzumā arī vakariņas (viss māla traukos, kurus es dievinu). Nemelošu, ja teikšu, ka tik milzīgu porciju savu mūžu nebiju redzējusi. Karbonāde vien bija mana vīra plaukstas lielumā un tai klāt tikpat pamatīgs „krāvums” ar dārzeņiem un salātiem. Īstenas barona vakariņas! Šobrīd cenšos samazināt porcijas un ēst iespējami veselīgi, tāpēc likās, ka tāds ēdiena daudzums man nebūs pa spēkam, tomēr lēnītēm, nesteidzoties tiku galā. Tūliņ sekoja nākamais pārsteigums – tikpat cienīgs deserts, proti, pamatīga šokolādes kūkas šķēle! Ēdu bēdādamās, jo tā ir mana vismīļākā kūka, bet vietas tai kuņģī vairs nebija! J Tomēr tikpat mierīgi, lēnītēm, mazliet izkustoties, arī kūka tika notiesāta. Uh! Vīrs gan ar vakariņām tika galā kā īstens barons, tomēr arī viņam šķita, ka visa ir mazliet par daudz. Taču garšīgi! Un skaisti! Un mierīgi! Vakariņas stundas garumā – vecāki, kad jums pēdējo gadu laikā tādas ir bijušas? J Pajokoju, ka brokastīs noteikti būs omlete lustras lielumā.

Un tagad kā kukulīšiem ripināties uz apartamentiem un gulēt. Bet mēs taču atbraucām romantiski atpūsties! Un ko iesākt ar krodziņā piešķirto patīkamo „bonusu” līdzņemšanai – šampanieti un augļiem?

Nolēmām doties pastaigā. Ja kārtīgi parēķina, divatā pastaigājušies mēs arī tik mierīgi un nesteidzīgi neesam kopš bērnu dzimšanas, kur nu vēl rociņās kā jaunībā. Tad nu izstaigājāmies, izvingrojāmies, izšūpojāmies un jutāmies ar dzīvi apmierināti, vakars varēja turpināties.

[..]

Gulējām labi! Spokus neredzējām, dīvainus soļus nedzirdējām - mazliet žēl, ka tā, bet ne jau adrenalīnu meklēt šeit atbraucām. Brokastīs tiešām tika pasniegta omlete ar piedevām – lai arī ne lustras lielumā, bet ierastajā plaukstas platumā, taču pamatīga un garšīga. Un kafija tāpat. Žēl bija pakot mantas un doties prom, tomēr zinu – atgriezīsimies, zem spilvena palika mans aizmirstais auskariņš. Jaunpils ir īstā vieta, kur pārim, kam ikdienas rutīnā grūti atrast laiku un spēku kvalitatīvai divvientulībai, atkal satuvināties un atcerēties, kā tas ir – runāt vienam ar otru par dažādām tēmām (ne tikai bērniem, darbu un to, cik viss kļuvis dārgs), turēt otra roku, nevis pie abām rokām vest bērnus, netraucēti baudīt mielastu, relaksēties vannā, aizmirst par ikdienišķo trauksmes sajūtu – tūliņ kāds ieraudāsies, tūliņ kāds pamodīsies utt.  un vienkārši – būt divatā un atcerēties, cik tas bija lieliski un bezrūpīgi.

Mājupceļā iegriezāmies Pētera Upīša ceriņu dārzā Dobelē un izbaudījām pavasari visā tā krāšņumā. Pagaidām no pārziedēšanas ne miņas – noteikti aizbrauciet un izstaigājiet dārzu, kamēr iespējams!

Esam ļoti pateicīgi par šo bezbērnu diennakti, un šis izrāviens noteikti kalpos par impulsu turpmākiem regulāriem brīvsoļiem, jo esam sapratuši, cik tas ir svarīgi. Paldies! J