Lasīt prasme un rakstība- disleksijas sindroms.

Lasīt prasme un rakstība- disleksijas sindroms.

07. Aug 2013, 15:43 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

 

Sveikas!

  Atkal ir tā sanācis, ka manai ģimenei uzlikts pārbaudījums. Šoreiz ar dēliņu. Teikšu tā, skolu beidza labi,  bet iepriekš jau biju pamanījusi, ka ir problēmas ar pareizrakstību un lasīšanu. Skolas liecību dienā, aizgāju ar pedagogu pārrunāt, kā pastrādāt ar dēliņu, lai uzlabotu prasmes. Uz ko saņēmu atbildi, ka nav ko satraukties, ka esot viss labi. Bet šoreiz tomēr man šķita, ka tā nav, pierakstījos pie logopēda, lai tomēr nomierinātu sevi.  Jo dažkārt man pat neliela dusma uznāca, ka dēls nevar tekoši un un pareizi izlasīt, jo redz es viņa vecumā pusi skolas biblioteikas plauktus biju izlasījusi. Te jauc ” a burtu ar „ u” , vai  b un  d” , vai arī ļoti lielas grūtības sagādā divskaņi, lai gan prot tos nosaukt.Lasot bieži izlasa pilnīgi citus vārdus, kas nemaz tekstā nav.  Rakstot vārdus trūkst burti, vai ielikti nepamatoti citi. Jūs uzskatīsiet, ka dusmoties uz pašas bērnus, tas nav pareizi, bet cilvēki ir tādi, kas mūždien visu salīdzina, lai vai kas- tā viņš ir!  Tādēļ arī sāku meklēt lietas cēloņus, kas par vainu varētu būt. Jau iepriekš bija aizdoma par vienu sindromu. Pienāca jūlija mēneša beigu datumi, kur logopēds pārbaudot, tomēr apstiprināja manas aizdomas- dēls sirgst ar Disleksiju: 

( kopēts materiāls: Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes. Šīs grūtības parasti nosaka deficīts fonoloģiskajās prasmēs. Lasīšanas grūtības bieži ir negaidītas, salīdzinot ar citām cilvēka kognitīvajām spējām un labu, vecumam atbilstošu apmācību. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert grūtības saprast lasīto un samazinātu lasīšanas pieredzi, kas savukārt ietekmē vardu krājuma attīstību un vispārējās zināšanas.*

Cilvēkiem ar disleksiju parasti ir arī grūtības rakstīt – viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, jauc vārda skaņu un zilbju sastāvu, viņam ir nesalasāms rokraksts; tā ir disgrāfija.

Lasīšanas traucējumiem nav nekāda sakara ar intelektu; vairumam cilvēku ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem ir vidējs vai augstāks par vidējo intelekts.)

  Lai gan par laimi, logopēds pateica, ka dēlam ir diez gan vieglā formā viņa. Ka iespējams tas ar laiku pazudīs. Jo intelektuālā ziņā, dēls ir ļoti gudrs patīk cipari, ļoti liela interese par dabu, liels filozofs. Lai gan disleksiju nevar noteikt medicīniski, bet visas pazīmes tomēr liecina par viņu. 

Ir grūti jebkuram vecākam pieņemt, ka pašas bērnam ir kaut kādas problēmas. Bet kā logopēds teica, labi ka esam laicīgi to ievērojuši. Ka visu procesu varam uzlabot, intensīvāk lasot, lai gan dēlam tas ļoti nepatīk, jo pats saprot, ka ir grūti izlasīt. Dēls tomēr ir no aktīvajiem, ka mierā nosēdēt ir grūti, un visu lasīšanas process piespiež bērnu vairāk koncentrēties šim darbam. Tādēļ centīsimies visu uzlabot ar smagu darbu. Un nu man vairs nav jādusmojas, jo problēmās būtība atrasta, un esu dēlam atvainojusies, par saviem dusmu brīžiem.

Kārtējo reiz apliecinās, tas ka ja laicīgi visu ievēro, tad nelāgus brīžus var apstādināt. Tā mums ir ar briļļukiem, kuras iespējams drīz vairs nebūs nepieciešamas. Galvenais ir vērot savus bērnus, un tam ir domāti speciālisti, pie kuriem varam vērsties ar saviem jautājumiem.

Ar cieņu Luīze.