Meitiņa nakotnē kļūs par veterinārārsti

Sveiciens vecākiem!

Īstenībā nekad ar vīru tā neesam aizdomājušies, par ko tad varētu kļūt mūsu meita. Tad, padomājot un apskatoties to, kas viņai vislabāk patīk un padodas, es sapratu, ka tie taču ir dzīvnieki.

Adrianai ļoti patīk dzīvnieciņi un rūpēties par tiem. Tā kā mums pašiem ir mājās jauks un mīļš kaķis  - kaķenīte Munka, tad mazā diendienā ir kopā ar dzīvnieciņu.

Interesants ir fakts, ka kaķis mūsu ģimenē ienāca tieši tajā dienā, kad Adriana piedzima. Tā bija tāda jauka sakritība, ka mēs pusdienas laikā paņēmām mazo kaķēnu (kuru audzinājusi un lolojusi līdz tam bija Adrianas omīte), un jau naktī piedzima mazā!

Tā gan meitiņa, gan kaķēns auga kopā jau no pirmajām dienām. Adriana ļoti rūpējās par kaķi tad, kad pati sāka jau staigāt. Kaķis jau, protams, pirmais izauga liels un tik ļoti ir pieķēries meitiņai, ka pat abi gulēja kopā. Tik mīļi no malas izskatījās.

Tagad Adrianai tik ļoti patīk dzīvnieki - gan savs kaķis, gan arī citu paziņu suņi vai kaķi, tāpēc tiešām domājam, ka mazā nākotnē varētu kļūt par veterinārāsti vai kādu zoo darbinieku :)

Mājās viņa pati ieber kaķim bļodiņā sauso barību no kastītes, vienmēr pieskata vai kaķim ir ieliets ūdentiņš, ja nav, tad skaļi paziņo saucot - mamm, Muncis gib dzet! (Munka, grib dzert) un, kad kaķis no rīta prasās ārā vai iekšā, tad vienmēr man pienāk klāt un saka, ka Muncis gibot čulāt. Tas tik interesanti izklausās, kā bērns rūpējas un uztraucas par dzīvnieciņu...

Arī kad kaķenītei piedzima kaķēni, mazā uzreiz skrēja klāt un prasīja, lai tētis parāda un gribēja jau skriet meklēt ko ēdamu..

Tāda ir mūsu meitiņas aizraušanās ar dzīvnieciņiem, bet to jau mēs vel īsti nezinām, ko mūsu mazā izvēlēsies kā nākotnes profesiju, jo to, ko viņa izvēlēsies, tas būs labi, mēs - vecāki noteikti atbalstīsim!

Māmiņa Sandra

Piedalies konkursā arī Tu parādi, par ko Tu vēlētos, lai kļūst Tavs mazais!
Savu  darbiņu, stāstu un fotogrāfijas iesūti šeit!