Kur dzīvot, ja nav kur dzīvot?

Ilgi domāju kā noformolēt nosaukumu rakstam. Bet nu par tēmu.

Vakar manai ģimenei bija  ne visai patīkams pārsteigums. Dzīvokli,kuru īrējam jau četrus gadus, pēkšņi būs jāatstāj. Lai arī pirms tam runājot ar saimnieci , bija skaidrs ka varēsim dzīvot ilgi-visam gadus piecus noteikti.

Kas tad notika? Saimnieces dēls ,kurš arī bija ņēmis kredītu,lai nopirktu dzīvokli, atgriezās no ārzemēm, sāka strādāt Latvijā, bet savu kredīta slogu pavilkt vairs nevar, līdz ar to pārdod "savu"īpašumu un nāks dzīvot dzīvoklī ,kurā mitinamies mēs.

Un tad nu saskārāmies ar rūgto patiesību. Ģimene ar diviem bērniem, es kā nestrāadājoša mamma,kurai drīzumā kontā ieripos tikai 100ls mēnesī, ar vīra algu dzīvokli par tagadējām cenām 150-200ls mēn. +komunālie atļauties nevaram. un ja godīgi, arī negribas par svešu dzīvokli izmest gaisā tādu naudu. Kredīts?it kā ikmēneša maksu samaksāt varētu,kad atsākšu strādāt. Bet pirmās iemaksas nav un sakrāt to ir nereāli + vēl 1000ls ,lai nokārtotu papīru lietas.

Vai šādās situācijās ir arī reāla palīdzība no valsts vai pašvaldības? Ko darīt, ja paši sameklēt dzīvesvietu nevar? sludinājumos ir tik daudz mākleru pakalpojumu,kur jāmaksā par neko un nevar jau zināt vai būs rezultāts. Un es gribu normālu dzīves vietu sev un bērniem ,nevis saspiesties vienā istabiņā. Es tak nodokļos valstij maksāju daudz -pārsimts latus.

Un vēl mani šokēja fakts ,ka ar bērniem ko normālu noirēt ir nereāli- jo viņi tak lauž, zīmē uz sienām un ko tik vēl ne. Arī kredītu grūti dabūt,jo jums tak ir bērni, naudiņas uz visiem nesanāk!

It kā valsts grib atbalstīt ģimenes ar bērniem- bet reāli visa sabiedrība ir pret!!!

Šī ir reāla situācija ,lai sāktu pārdomāt vai ir jēga dzīvot Latvijā!