Vai pēriens ir arguments?

princesemince 21. Sep 2012, 14:07

kā jau teicu, ja pusgada laikā šie Tavi piedāvātie risinājumi nenostrādā, ko tad?

😃 😃 kāda vecuma bērnam šis darbojas???

lauvinja 21. Sep 2012, 14:06

Tas ko es darītu - meti ar akmeni, ejam atvainoties un ejam mājās, sēdi uz vietas un domā, kamēr saproti kāpēc tas ir slikti un nekādas rotaļas citā vietā (tas tikai norāda šite nedrīkst, bet ņem dari tur), vai rotaļas mājās - vispims apdomā! Un izturēt apdomāšanu 1-2-3-5 minūtes atkarībā no vecuma. Ja bērns sapratīs, ka nebūs cita rotaļa tāpēc, ka dara citiem pāri, mainīsies attieksme un gana ātri.

vo vo... labs piemērs...

Manam puikam ir draugs, vēl aktīvāks par manējo. Abi vienā sekundē apskaujas un teju bučas, nākošā jau viens otram gatavi seju skrāpēt, sist vai spert dēļ kautkāda nereāla sīkuma. Un vari Tu skaidrot 24h diennaktī- nekas no tā nemainās līdz nākošai tikšanās reizei. Mēs abas mammas jau nesaprotam, ko darīt- viens bez otra viņi nevar, bet kopā arī nevar laist.

Un tā "runāšana"- vnk uzdzen nereālu dusmu ieteikums. Šo gadu laiku diendienā sausu muti izrunāju- nelīdz. Visās tās pārgudrās runas... Pat neizteikšos.

Iesaku paņemt un padzīvot kādu laiku ar patiešām aktīvu bērnu. Un argumentēt par visu un visiem- kas, ko, kāpēc, ar ko, kur utt!!!!! Kkad tie nervi diemžēl beidzas. Tā nav nekāda mana problēma, bet realitāte- nu nav man dāvāti bezizmēra nervi (kas jau ar bērna dzimšanu "pastiepušies garāki") !!! Ir reizes, kad dabū savu pērienu. Reti, bet ir. Un zinu, ka nekas nemainīsies, kamēr cilvēks paaugsies un reāli fiškos, ko viņam saka, mācēs un sapratīs, ka ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību un sekām.

princesemince 21. Sep 2012, 13:54

piedāvāju Tev piedāvāt man risinājumu situācijai: divgadnieks met rotaļbiedram ar akmeni. nepalīdz skaidrošana, ka tas ir slikti, ka var pārsist galvu un būs jāved uz slimnīcu. nepalīdz aiznešana uz citu rotaļu vietu vai pat mājām, jo atgriežoties un satiekot kādu citu rotaļbiedru, kā notiek rīcības ap rotaļlietām vai rotaļām, pie dusmām tiek ieraudzīts un paņemts akmens. pusgadu ņem un skaidro, nes prom, bet nekas nemainās. un tad tu, vecāks, sāc domāt - nu kas tam manam bērnam ir par vainu, ka viņš nesaprot, kad runā mierīgā, skaidrojošā tonī. un kad jau bērnam ir 3 gadi un viņš tāpat mēdz to akmeni ņemt un mest (bet nu jau precīzāk, jo taču ir lielāks), vienkārši aiz bezspēka ņem un uzšauj pa dibenu.

princesemince 21. Sep 2012, 13:50

man vīramāte uz vārdiem, ka pēršana ar roku ir vardarbība arī saka, ka pērt vajagot ar žagaru, jo tad tā esot audzināšana 😃 nu labi, ne tādā pat teikuma formulēšanā, bet doma ir šāda. vēl labākais, ka uzzināju, ka viņai par mazdēlu ir viedoklis, kas slēpjas vārdu savienojumā "žagaru bērns" - tas laikam arī kāds īpaši pedagoģisks padomju laika termins 😀

Sandija Māmiņu Klubs 21. Sep 2012, 12:57

piekrītu, es tikai norādu ka morāle te nepalīdzēs. Vajag saprast cēloņus, kāpēc daži vecāki izvēlas bērnus fiziski sodīt. Ja iet pie psihoterapeita, var to izvilkt apziņā

Sandija Māmiņu Klubs 21. Sep 2012, 12:32

Man šķiet, ka pēriens un vispār bērna sišana norāda par vecāka stresu un arī krīzi nervos. Lielākoties jau zina,ka sist bērnu nedrīkst, kur nu vēl ar siksnu, taču fiziska vardarbība notiek ar prātu nekontrolēti.