Tā kā mēs knupi lietojām tikai pa miegam, tad īpaši nesatraucos.
Līdz kādu dienu pamanīju, ka mazais izrāda interesi par mīkstajām rotaļlietām. Nodomāju, ka tagad mazajam var būt kas cits, kas palīdzēs vieglāk pa vakariem aizmigt. Bērnam neredzot sāku pa gabaliņam ar šķērēm apgriezt knupim galu. Mazulis juta, ka knupis vairs nav tāds kā iepriekš. Katru reizi pēc diendusas vai naktsmiedziņa piedāvāju mazulim pašam izmest knupi miskastē. Sākumā pretojās, bet uz trešo dienu pēc diendusas izmeta gan. Vakarā mazliet pagrūtāk bija. Bet atgādināju par to, ka mazulis taču pats to izvēlējās un ka knupis tagad ir „atā, atā-miskastē iekšā un prom”. Mazais palika domīgs, bet neatkapās. Paraudāja 20 minūtes un klusums, pa nakti mazliet vairāk knosījās un ieraudājās, bet tas tikai pirmo laiku. Vakaros iedevu vel homeopātisko sīrupiņu, jo tas tomēr bērnam bija liels stress. Un tā pagāja laiks, secināju, ka pagājusi nedēļa, divas un mazulis nu jau mierīgi aiziet gulēt ar savu mīļmantiņu un krūzīti. Turklāt naktīs labāk guļ un pamostas izgulējies.
Atzīšos, ka pa vidu bija pāris histērijas, nesaistītas ar knupi, kad gribejās mazajam aizbāzt muti, bet tajos brīžos apzinājos, ka tā būs bijusi veltīga laika šķiešana un padarīto nāksies atsākt no jauna un kas to zina, kā tas atkal izvērtīsies.
Tāpēc novēlu visām māmiņām apbruņoties ar milzīgu pacietību un rakstura stingrību visos dzīves gadījumos!
Māmiņa Ilze