Enerģisku jums šo dienu!

aaaaaa,super 😀 musm jau drīz pusdienlaiks 😃 mana meitene vēl čuč 😀

bet tas jau ar labi 😀 Un tas jau vairs nav svarīgi,kāds bija svars stājoties uzskaitē 😀

princesemince 10. Nov 2011, 09:31

es vienmēr smejos, ka man bija viegli ar grūtniecības laikā uzņemto svaru, jo mēnesi pēc dzemdībām jau bija -6kg no stāšanās uzskaitē svara 😃 jautājums tikai - kāds man bija stāšanās uzskaitē svars 🤣

princesemince 10. Nov 2011, 09:30

es pat kaut kad skolas laikā esmu referātu gatavojusi par tiem rudens svētkiem un paražām, taču tas laikam bijis pārāk sen un mana interese atcerēties parāk maza.

Man pēc dzemdībām, ir vel palikuši lieki kg, tādēļ ļoti ievēroju ko ēdu, un cikos! 😀

princesemince 10. Nov 2011, 09:17

attiecībā uz Mārtiņdienu secināju, ka man jāsaņem sevi rokās un jāsāk studēt tradīcijas. mani vecāki vienmēr bijuši aizņemti darbos, mājās bijušas tikai Lieldienu un Ziemassvētku-Jaunā gada svinēšanas, arī vārda dienas un dzimšanas dienas ļoti svinējuši neesam. tagad, kad bērns ir bērnudārzā, es saprotu, cik ļoti man šis viss ir svešs.
mūsējiem prasība - šodien saģērbt tautiski vai vismaz svinīgi. man, piemēram, nav svētku tērpa bērnam! gandrīz tā, ka jāiet no lieka pirkt uzvalks, bet es taču zinu, kā viņš kustās - viens divi netīrs un viens divi paliks par mazu.
visa grupa tiešām tautiskos tērpos satērpta... labi, ka vēl tas vecums, kad tas nešķiet tik sevišķi.

ui,ātri gan novecoju 😃kas ta būs vēlāk? svēršu savus 53kg un izskatīšos uz 80😃
labi,tas joks 😀
Man atkal vīrs saka,ka man vnk ir mānija. Ka nekas nav ne audzis klāt ne kā,bet man tā izksatās. Ziniet,sāku ticēt,jo tas man periodiski uznāk.
Starpcitu,šī man tāda ne īpaši mīļa tēma.... Katram ir kkas,ka liekas,ka ir sliktāks nekā ir,man ar šo lietu....

princesemince 10. Nov 2011, 09:08

nesaukšu ciparu, bet man arī 2kg visu laiku ceļoja virs manas psiholoģiski pieļaujamās kg normas. aizgāja bērns b/d un viss - 2kg pazuda kā nebijuši un neatgriežas. ja bērns mājās (slimošanas laikā), atkal tie 2kg uzpeld, jo man visu laiku prasās ēst, visu laiku sajūta (domāju, ka ne tikai sajūta), ka trūkst enerģijas. kad esmu viena, tad varu arī neēst visu dienu, pietiek ar dzeršanu.

princesemince 10. Nov 2011, 09:05

ar to šķidrumu, redz, tā dīvaini - it kā vajag un kuņģi aizpilda, bet iepriekš nekad nevar paredzēt, vai tas apaļums, kurš spogulī rādās, nav tieši no tā šķidruma, kas uzkrājies 😀

princesemince 10. Nov 2011, 09:04

tā gan var būt, ka kg nemainās, bet izskats mainās - to sauc par novecošanu 😃 gravitācijas spēks, īsāk sakot 😉

tā tas varētu būt 😀

stress noēd kalorijas 😀

man atkal ir tā,ka svars ir nemainīgs,bet izskatās, liekas,ka aug apaļumi 😃

princesemince 10. Nov 2011, 09:00

kad rakstīju maģistra darbu, divu nedēļu laikā pieņēmos svarā par 14kg. man kā mazam bērnam visu laiku bija tas attaisnojums - paēdīšu un tar rakstīšu 😃 gan pēc aizstāvēšanas visi 14kg pazuda kā uz burvju mājiena.

Tu no tām,kas var ēst kgramiem,bet svars nemainās? 😀

NU,labi,bet man ,nezinu kāpēc,ir baigais klikšķis uz to,ka man tur pa daudz,tur pa daudz.... Tas ar laikam ir jāārstē 😃
Man ganir otrādi,ja ir baigais stress,tad ēstgriba kā ar roku atņemta.

princesemince 10. Nov 2011, 08:54

nu labi, ar Taviem gabarītiem tiešām šādas "izvirtības" mierīgi var atļauties :p

es arī,ja man kas garšo,es baudu un nedomāju,cik daudz apēdu. Vai,ēšana ir smags ajutājums 😃

princesemince 10. Nov 2011, 08:52

ņemot vērā, ka man tie bijuši vienmēr, es tā ļoti uz šo neiespringstu 😀 ko iespringt, ja es zinu, ka kāda diēta visu tikai vairāk sabojās? nav jau tā, ka jaunības stulbumā neesmu drastiski centusies svaru zaudēt, bet tas viss, kā likums, atgriežas ar uzviju. un pamatā jau es pati sevi mīlu, kāda esmu. tās diētas bijušas retās reizes, kad man šķiet, ka citi mani vairāk mīlēs, ja būšu vieglāka. tomēr vienā mirklī sapratu, ka tās citu domas man ir mazāk svarīgas, vēl jo vairāk - mīlestības vai naida intensitāte cilvēkos nemainījās atkarībā no mana svara.
man arī nav vairs tas vecums, kad tā vielmaiņa ir tik laba, ka katra svara zaudēšana var atsaukties arvien nežēlīgāk. labāk neko nekustināt, kamēr neviens ārsts nepasaka, ka man tas radīs fatālas veselības izmaiņas.

princesemince 10. Nov 2011, 08:44

labrīt 😀 superīga sajūta ieradzīt termometrā pirmos mīnusus pēc ilgāka laika 😉 jāsāk pārvērtēt ziemas apģērbs.
es baudu ēdienu un tā ir mana problēma. nekad neesmu pratusi paēst, lai izdzīvotu, ja man kaut kas garšojis, sāta sajūtu neizjūtu, kamēr nesākas traks diskomforts. un tad man ir apburtais loks - izjūtu diskomfortu->ēdu, lai sevi apbalvotu un atkal->izjūtu diskomfortu. zinu, ka šo ārstē tikai psihoterapija, kad būšu gatava, vērsīšos pēc palīdzības. bet tā visā visumā ikdienā cenšos ēst veselīgi. "noraujos", kad ir stress - jo lielāks stress, jo vairāk ēdu, jo lielāku diskomfortu izjūtu, jo atkal vairāk ēdu utt. smags gadījums, tā teikt 😃