Zīdaiņu un bērnu seksualitāte: kā tā attīstās?

Katrs cilvēks dzīves laikā izdzīvo psihoseksuālās attīstības progresu, tātad - veido un attīsta savu priekšstatu par seksualitāti un to, kam pats personīgi šajā ziņā dod priekšroku. Jaundzimušais aktīvi reaģē uz kontaktu - piemēram, kad kāds no vecākiem viņu glāsta viņu, piespiež sev klāt, un īpaši brīdī, kad māmiņa baro ar krūti.

Smaids, apmierinājuma raisītas skaņas, aktivizācijas komplekss un citas pazīmes no malas nešķiet kā kaut kas no mazā bērniņa erotikas, bet arī tās ir zīdaiņa seksualitātes izpausmes. Jo vecāks kļūst bērniņš, jo labāk attīstas viņa motorā koordinācija. Vienkāršāk sakot, rociņas kļūst paklausīgākas. Un mazulis, kas ir tikai dažus mēnešus vecs, sāk pieskarties sev un pētīt arī savus dzimumorgānus.

Pamanot ko tādu, vecāki nereti sāk uztraukties, uzskatot, ka tas varētu būt kā pāragra seksualitātes izrādīšana vai pat kāda pataloģija. Patiesībā tāda bērniņa uzvedība ir pavisam normāla. Mazulis pēta savu ķermeni - tā uzbūvi, iespējas, sajūtas. Vecumā ap 1-2 gadiem bērni jau diezgan labi vada savas rokas un citas ķermeņa daļas, un var sākt pat masturbēt tādā vai citādā formā (tajā skaitā arī bez roku palīdzības), mērķtiecīgi sagādājot sev baudu. Arī tas ir normāli (bet arī nemasturbēšana bērnībā ir normāla).

Divu gadu vecumā bērns zina nosaukt sava ķermeņa daļas, ap 3 gadu vecuma viņš jau spēj atšķirt zēnu no meitenes, un apzinās savu piederību noteiktam dzimumam. Ap 4 gadu vecumu bērnam veidojas pilnīgāka apziņa par savu piederību noteiktam dzimumu, nereti tad arī palielinās interese par savām ģenitālijām, un, protams, arī par citu ģenitālijām. Svarīgi, lai šajā periodā bērnam neieaudzinātu nepareizu attieksmi pret savu ķermeni un saviem dzimumorgāniem. Kaunināt bērnu nevajag!

Vecumā no 4 līdz 5 gadiem bērni sāk skaidrāk apzināties sevi un sāk kautrēties izģērbties. NO šī vecuma pieaugušajiem būtu laiks izturēties pret bērna dabīgajām vajadzībām kā pret viņa intīmajām lietām. Mazais sāk saprast daudzus sabiedrības radītos seksuālos tabu. Kļūst prātīgāks, un te der daudzkārtējas sarunas, lai viņš labāk apgūtu sociālās normas. Pilnībā neaizvietojamas kļūst speciālās bērnu grāmatas un pat videofilmas.

Kopējās prasības pret tām ir šādas: skaidra, saprotama valoda, nekādas vardarbības, daudz ilustrāciju grāmatā vai dinamiska darbība filmā, un, protams, saturam un formai jābūt atbilstošiem bērna vecumam un ģimenē pieņemtajiem audzināšanas principiem. Bērniem šajā laikā sāk interesēt, kā viņi radušies, un arī tas viņiem ir jāizskaidro. Vecāki bērni var sākt atdarināt pieaugušos, parasti tas ir viens no vecākiem. Un no tā, kādu pieredzi bērns gūs caur piemēriem un apkārtējiem šajā laikā, ir atkarīgas arī viņa spējas uz emocionālo tuvību ar citiem cilvēkiem.

Māmiņu Klubs