Vai eksistē pārāk ātra zīdaiņa attīstība?

Kopš šī gada janvāra aktīvi sekoju līdzi šī gada suberbēbītes Odetas un viņas ģimenes gaitām. Un kāpēc gan šāda interese? Jo mana mazā Adrianna piedzima precīzi tajā pašā datumā, kad Odeta - 2020.gada 15.februārī.

Tie, kas seko superbēbītes attīstībai zin, ka Kristīne ir gatava Odetas rāpošanai un sēdēšanai, gaida, kad Odeta spers tālāko attīstības soli, jo bēbīte šobrīd nekur nesteidzas. 

Mūsu stāsts ir tieši pretējs...

Mazā Ada (tā mēs mīļi saucam Adriannu) aktīvi sāka velties 3 mēnešos un sešās dienās. It kā viss kārtībā, tā ir norma, kaut šobrīd ārstu un fizioterapeitu viedoklis saka, ka arī līdz 5 mēnešu vecumam var sākt velties, un par to nevajag satraukties.

Acis man bija lielas un pārsteigtas, kad es ieraudzīju Adu četrāpus 5 mēnešos un 5 dienās.  5 mēnešos un 10 dienās, viņa izteikti skaidri sāka teikt "mamma" un nekādus "mamamamama", bet skaidru, saprotamu vārdu.

Vēl nesasniedzot 6 mēnešu dzimšanas dienu, tētis pirmo reizi ieraudzīja viņu sēžam sānsēdē, un tieši sešu mēnešu svētku dienā viņa izdomāja, ka turpmāk sēdēs arī garensēdē - uz dibena, rokas atraujot no grīdas, bez balsta. Kādu nedēļu vēlāk viņa sāka rāpot - jā, tieši tā, nevis līst ar vēderu pa grīdu, bet rāpot! 

Tajā brīdī mēs pat apmeklējām ārstus, fizioterapeitus  (kaut ārstniecības joma pašai ir tuva un zināma lieta), lai dzirdētu viedokli, kā viņai palīdzēt, ja viņa tik ātri visu vēlas darīt. Varbūt mēs tomēr kaut ko daram nepareizi, varbūt citādāk vajag iekārtot vidi. Mazā bieži arī bija ļoti niķīga, slikti gulēja. Protams, ka nekādi viedokļi Adriannas straujos attīstības tempus un 'cauro' miegu nemainīja.

Ticiet vai nē - septiņos mēnešos un divās dienās es ieraudzīju savu bērnu stāvam kājas!

Pie gultas, turoties ar rokām, es skaitīju līdzi, viņa stāvēja vismaz 30 sekundes. Pirmās trīs dienas es mēģināju viņu sēdināt atpakaļ uz zemes, jo tā mums ieteica fizioterapeits. Dažas pieredzējušākas mammas droši vien tagad smejās, jo zin, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. :) Kopš šīs dienas viņa cēlās kājas jebkurā mirklī, kad vien viņai bija iespēja - mājās pie gultas, pie skapīša, man pie kājām, ratos, vannā...

Šodien Adai ir 9 mēneši un viena diena. Viņa staigā gar gultas malām, liekot sāniski soļus. Viņa prot arī likt solīšus uz priekšu, bet vēl pieturās. Pēdējās trīs dienas viņa ir sākusi atlaist rokas no gultas malas, sekundes divas pastāvēt, pietupties un viegli apsēsties uz dibena, viņa skaidri prot pateikt vairākus vārdus, iet uz podiņa, prot sev uzvilkt drēbes uz galvas, pati ēd (viņai vispār visu vajag darīt pašai). Viņa labi komunicē ar visiem cilvēkiem, nav no bērniem, kura raud, kad mamma iziet savās darīšanās. No svešiem nebaidās nemaz.

Un ja jums liekas, ka es tikai gribēju paslavēt savu bērnu, tad te ir otra medaļas puse. 

Mazā ļoti slikti guļ. Viņai tik ļoti aktīvi darbojās smadzenes ātrās attīstības dēļ, ka dienas laikā saņemtie impulsi arī miegā nespēj norimties. Vismaz tā to skaidroja ārsts. Viņa naktī vairākkārt ceļas ar skaļu raudāšanu. Parasti gan paiet tikai mazs brīdis un Adiņa jau ir nomierinājusies, aizmigusi atkal mammai vai tētim uz pleca. 

Ir bijušas daudzas naktis, kad viņa ceļās savas 15 reizes nakts laikā- to mēs dēvējam par Adas miega regresa fāzēm, pēc tā parasti nāk jaunas prasmes. Pēdējā mēneša laikā tās ir pārsvarā kādas 5-7 reizes vienas nakts laikā.

Vai mēs vecāki esam izgulējušies? Jautājums tikai retorisks. :)

Adrianna ir garāka un smagāka nekā to rāda vidējie rādītāji 9 mēnešus vecām meitenītēm. Viņas fiziskie rādītāji atbilst 12 mēnešus vecam zīdainim - garums atbilst svaram.

Un savā ziņā mani šī ātrā lēcienveida attīstība nedaudz satrauc. Ne jau sliktā nozīmē. Bet viņa ir tik aktīva, ka es ļoti bieži domāju, kas un kā būs tālāk. 

Katram bērnam ir savs laiks. Ne pasteidzināt, ne arī apstādināt mēs viņus īsti nevaram. Tik ļoti dažādas tās mūsu mazās atvasītes ir. Un tomēr domāju, vai eksistē tāds termins kā pāragra attīstība zīdaiņa vecumā. Ar Adiņu jau viss ir vislabākajā kārtībā, tikai brīnos, kur pa šiem 9 mēnešiem palicis mans mazais bērniņš. :)