ptu, ptu, ptu.... cenšamies neslimot. viegli jau nav, jo
gribot negribot ir jāapmeklē dažādas publiskas vietas - kaut
vai veikals. pati un vīrs bijām dabūjuši kādu vīrusu -
temperatūra 37 un iesnas. tik stipras, ka pa nakti nevar
gulēt. kakls nesāp, klepus nav. temperatūra turējās tik
ilgi, kamēr bija trakās iesnas. tā kā uzreiz sāku pilināt
degunā pilienus, tad iesnas atkāpās pēc nepilnas nedēļas.
bet patīkami nebija. galvenais, lai bērns nesaslimst. profilaksei ēdam dzērvenes, bērns pat ēd kā maizi 😃
Aiziešu iedzert pēdējo antibiotiku tableti un ceru, ka
atgriezīšos uz veselības takas pilnībā. Aizgājusī nedēļa
manā dzīvē bija reāls murgs - tik smagi nekad mūžā nebiju
slimojusi, vismaz tādas sāpes neatceros, antibiotikas
iedarbojās vien 4.dienā (5.slimošanas dienā). Mājās vēl bija
apslimušais bērns, kurš jau lēnām atveseļojās, bet tad
laikam "pavilkās" arī man līdzi, taču viņam viss
tā ātri. Rezultātā mans nepilnus 4 gadus vecais bērns
aprūpēja abus savus vecākus, jo savā vienīgajā brīvdienā
nedēļas nogalē arī vīrs nolikās slims. Viņam gan arī ātri tā
slimība beidzās, tāpat kā mazajam. Šobrīd man jāatgūst
spēki, lai varu sākt vismaz kaut kā bērnam pievērsties,
laukā izvest, lai viņš, nabadziņš, necieš no mana vājuma.
Pats gan mājās dzīvojas, jo man nepatīk laist uz b/d ar
iesnām un klepu, gaidu, kad būs absolūti "tīrs".
Pāris dienas vēl un būs, bet tā vispār bērns ir par 99%
vesels.
Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
piekrītuUzzini vairāk
ptu, ptu, ptu.... cenšamies neslimot. viegli jau nav, jo gribot negribot ir jāapmeklē dažādas publiskas vietas - kaut vai veikals.
pati un vīrs bijām dabūjuši kādu vīrusu - temperatūra 37 un iesnas. tik stipras, ka pa nakti nevar gulēt. kakls nesāp, klepus nav. temperatūra turējās tik ilgi, kamēr bija trakās iesnas. tā kā uzreiz sāku pilināt degunā pilienus, tad iesnas atkāpās pēc nepilnas nedēļas. bet patīkami nebija. galvenais, lai bērns nesaslimst.
profilaksei ēdam dzērvenes, bērns pat ēd kā maizi 😃
Aiziešu iedzert pēdējo antibiotiku tableti un ceru, ka atgriezīšos uz veselības takas pilnībā. Aizgājusī nedēļa manā dzīvē bija reāls murgs - tik smagi nekad mūžā nebiju slimojusi, vismaz tādas sāpes neatceros, antibiotikas iedarbojās vien 4.dienā (5.slimošanas dienā). Mājās vēl bija apslimušais bērns, kurš jau lēnām atveseļojās, bet tad laikam "pavilkās" arī man līdzi, taču viņam viss tā ātri. Rezultātā mans nepilnus 4 gadus vecais bērns aprūpēja abus savus vecākus, jo savā vienīgajā brīvdienā nedēļas nogalē arī vīrs nolikās slims. Viņam gan arī ātri tā slimība beidzās, tāpat kā mazajam. Šobrīd man jāatgūst spēki, lai varu sākt vismaz kaut kā bērnam pievērsties, laukā izvest, lai viņš, nabadziņš, necieš no mana vājuma. Pats gan mājās dzīvojas, jo man nepatīk laist uz b/d ar iesnām un klepu, gaidu, kad būs absolūti "tīrs". Pāris dienas vēl un būs, bet tā vispār bērns ir par 99% vesels.