26.04 11:00-17:35
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Neatceros, kā tas bija ar dēlu taču šķiet, ka tas nebija tik agrā vecumā. Jautāsiet, kas? Tas dzīves etaps, kad mamma nedrīkst aiziet pat uz labierīcībām, jo mazulim tajā brīdī šķiet, ka ir iestājies pasaules gals, tā pārstājusi eksistēt, jo mamma vienkārši ir izgaisusi.
Nu jau aptuveni otro nedēļu vakaros, tā pēc plkst. 19.00, es vienkārši nedrīkstu pazust no meitiņas redzesloka. Tiklīdz aizeju uz virtuvi, tā viss. Ir iestājies pasaules gals. Un tā katru dienu – ap plkst. 19.00 mūsu mājās iestājas pasaules gals. Un nelīdz tēta aijāšana, mierināšana un ucināšana. Ir vienkārši pasaules gals! Kā tas izpaužas? Ar tādu kliegšanu, ka, šķiet, ceļas mājas jumts un kaimiņi noteikti steidz pa lēto iztirgot savus dzīvokļus. Un vistrakākie ir momenti, kad es izdomāju iet nomazgāties. Tad visu ekspresātro mazgāšanās laiku klausos, kā aiz durvīm kāda maza princese nebalsī kliedz. Un tiklīdz mamma iznāk no vannas istabas, visi atkal kļūst laimīgāki. Meita, lai arī nobļāvusies sarkana un slapja līdz pēdējai vīlītei, ir smaidīga, jo izrādās, ka mamma viņu nav pametusi uz visiem laikiem.
Atzīšos, šie vakara momenti ir kā zobu sāpes. Un nelīdzēs citu padomi, ka man jādodas mazgāties tad, kad bērns ir aizmidzis. Jo tas nozīmē, ka es vai nu staigāšu nemazgājusies, vai arī iešu mazgāties tikai pēc pusnakts.
Šovakar pavīdēja ideja, ka vannas istabā man jānoliek krēsliņš, kurā meita var sēdēt, kamēr mamma mazgājas. Izklausās skarbi, bet... mīļā miera labad varbūt izmēģināt?
Atceros, ka dēlēns katru vakaru, kad ieraudzīja, ka grasos iet mazgāties, sakrāmēja savas mantiņas un fiksi, fiksi aiztipināja uz vannas istabu. Un sēdēja tur, kamēr es mazgājos. Un neviens man neprasīja, vai es to gribu, jo tā vienkārši notika. Un ja es iedomājos būt veiklāka un aizkrampēt vannas istabas durvis, iestājās vēl neredzēta histērija (pareizāk būtu teikt – vēl nedzirdēta). Un nedod dievs, ja mamma izdomāja aiziet skriet. Bērns visu manu skriešanas laiku sēdēja pie ārdurvīm un raudāja, raudāja, raudāja... Nelīdzēja atvadīšanās un skaidrošana, ka mamma jau drīz būs atpakaļ.
Jā, šķiet, tādi periodi, kad mammas pazušana no redzesloka nozīmē pasaules galu, ir katram bērnam. Atšķiras vien vecumi, kurā šis posms tiek izdzīvots. Vienam ātrāk, otram vēlāk. Taču galvenais, lai tas arī kādreiz beidzas.
Vai arī Tavam bērniņam ir bijuši (bet varbūt vēl ir) tie posmi, kad iestājas histērija pat tad, kad Tu tikai uz pāris minūtēm pazudi no viņa redzesloka? Kā tikāt galā? Kādas viltības izmantoji, lai varētu ieiet kaut vai dušā?
Kā es tevi saprotu, jo musu maja šitas sākās kad mazajam palika 2,5mēn.kā plk. 19.30 tā nevienu citu kā tikai mammu...un zini es lieku mašīnas šūpulī un stiepju lidz(sovakar tieši tā tikai vareju nomazgāties).Padienu ari lai varetu mājas darbus padarīt un est uztaisīt nesaju lidz vienalga ko daru,jā jā ari diemžēl ejot uz tualeti
Šovakar pavīdēja ideja, ka vannas istabā man jānoliek krēsliņš, kurā meita var sēdēt, kamēr mamma mazgājas. Izklausās skarbi, bet... mīļā miera labad varbūt izmēģināt
SEN JAU BIJA LAIKS IZMĒĢINĀT!
Visu sarežģī tas, ka mums ir arī dēlēns, kuru no rīta vīrs vēl pucē, ēdina un ved uz dārziņu. Un mazā māsa, viltniece, dažbrīd nogaida, kad tētis ar brāli devušies dienas gaitās, un uzreiz ir acis vaļā un ballīte var sākties 😀
Pusdienas laika snaudiņš ir tikai tad, kad esam devušās pastaigā. Tikai kustīgos ratos 😃
Pusdienslaiku meita neguļ? Arī tad var ieskriet.
Nu es vienu brīdi nebiju 2 nedēļas mazgājusies dušā (seju noskalot gan). Tas gan citu iemeslu dēļ. Varbūt ejat dušā agri no rīta, kamēr vīrietis taisās uz darbu bērnu var pieskatīt.
man likās ka man vienīgai tā ir 😃
mums tagad 10.mēn un tās ir tīrās šausmas,jo tagad viņš jau ir sapratis,ka ar histēriju var panākt visu,bet tā raudāšana ir tikai kad esmu mājās,kad puika paliek ar tēti un aizmirst par manī,viņš ir zelta gabaliņš.
Es mazgāties eju tikai ap pusnakti,kad mazais ir aizmidzis,savādāk būs stāvēšana pie durvīm un bļaušana,līdzi neņemu,jo arī man vajag savas 4 sienas bez viņa 😃. Kā mums ome saka :" drīz pāries,pēc kādiem 2 gadiem 😃 "
Jau 2 mēnešos? Tad man ir paveicies, ka raudāšana un pārdzīvošana par mammas pazušanu sākusies tikai 5 mēnešos 😀
Ak cik pazīstami.Man vēl ar vien godasardze ,
kad eju mazgâties.😃
Ak jā, zinu, kā tas ir! Eju mazgāties, kad mazā ir aizmigusi, mūsu gadījumā tie ir aptuveni 21.00, tā ka bez problēmām. Tagad, kad viņa rāpo, neviens viņai netraucē rāpot man pakaļ, agrāk draugs man visur sekoja, it sevišķi uz virtuvi ar viņu uz rokām. 😃 Savādāk nevarēja. Arī sākās nereāla kliegšana.