Esam nu jau sagaidījuši savu astoto mēnesi! Un šķiet ,ka laiks ir sācis lidot zibens ātrumā..Sākumā man arī tā likās,bet šobrīd spēj vien sekot datumiem,kad pienāk jau nākamais 19 datums :)
Itkā kopš septiņu mēnešu vecuma ir pagājis vien mēnesis,bet mūsu ikdienā ir ienācis daudz kas jauns. Pirms mēneša vēl domāju- nu kad tad arī Deivids sāks rāpot? Ak, tie jau ceļās? Mēs gan vēl ne. Bet nevajadzēja ilgi gaidīt,kad pamanīju,ka mans dēliņš pēkšņi ir sācis darīt visu pēc kārtas! Sākām stabili sēdēt,tad pamanīju ,ka mazais lien...un pēkšņi sāka jau ļoti labi rāpot! Spēj tik novaktēt! Tagad jau kādu laiku esam ļoti ieinteresēti visur celties kājās- tas gan mani nedaudz biedē no tā viedokļa,ka baidos ,ka kādā brīdi nokritīs un sasitīsies, bet laikam jau ,ka bez tā nemaz bērns nevar iztikt :)
Tagad mūsu režīms beidzot ir izveidojies tā,ka pudelīti Deivids ēd tikai no rīta un uz nakti. Pa dienu kārtīgi ēdam- un ja līdz šim mans dēls nebija nekāds lielais ēdājs,tad pēdējā laikā redzu,ka izēdot šķīvīti viņš labprāt grib vēl! Tas protams priecē!
Tā ,kā arī man šobrīd piedaloties projektā ir jāpiedomā pie ēdiena,tad ar Deivi esam sākuši ēst kopā! Domāju,ka arī viņam tas patīk,jo redz,ka abi ēdam vienu un to pašu :) Gatavojam gardas zupiņas,krēmzupas no dažādiem dārzeņiem. Esam nogaršojuši lasi follijā- un itkā pat garšoja! Tagad esmu sākusi viņam mazāk blenderēt,bet vairāk dodu "žļembājamus" produktus :D
Arī laiks ir fantastisks,un to tad arī baudam pēcpilnas programmas! Pat vaigi abiem iesauļojušies! Ir jauki,ka mums ir sava bēbīšu kompānija-tas ļoti daudz dod,jo Deivids ir ļoti komunikabs,un cilvēki viņam ļoti patīk.
Redzu ,ka manu bērnu sāk mazāk interesēt mantas,bet piesaista tādas mājas lietas,kā putekļu sūcējs,kuram viņš rāpo pakaļ,kad sūknēju māju; katli,bļodas,spaiņi. Arī tehnoloģijas ļoti saista- pārliek televizijas kastītes tā, kā, viņaprāt, tām būtu jāatrodas; šiverē pie printera.. Nu katrā ziņā garlaicīgi mums nav-it īpaši man,jo mazuli nevar izlaist no acīm ne uz mirkli!
Viņš ļoti draudzējas ar mūsu sunīti, un ,kā jau īsti draugi cienā viens otru- Čiepa zog visu,ko mazais izmet no barošanas krēsla, bet Deivids turpretī revidē suņa bļodiņas- birdina barību,laistās ar ūdeni ( tas diemžēl notiek tādā acu mirklī,ka citreiz nesanāk noķert viņu), ļoti ceru,ka pagaršojis barību viņš gan nav :D Tagad vien zinu,parasti viņa taisno maršrutu no viesu istabas pa taisno pie suņa bļodas, un interesantākais,ka viņš zin ,ka neļauju- un kā tieku piefiksēta redzes lokā Deivids smejās un ātri ,ātri cenšas paspēt aizrāpot līdz barībai. It īpaši,kad mamma barās un saka- NU,NU NU,NEDRĪKST!
Ak,jā aizmirsu pašu svarīgāko- pirmo ceļojumu ,un pirmo dokumentu! Deivids devās savā pirmajā ceļojumā ar prāmi uz Stokholmu- ar mammu,tēti,omīti,vectētiņu un onkuli! Brīnijos par savu bērnu,jo viņš bija mierīgs,ieinteresēta ballēties! Priecājās par šovu,un dejoja ar Brazīļu dejotājiem!
Vēl šajā mēnesī laimējām no superbēbītes Līnas Grietas balviņu- vannas paklājiņu un spilventiņu mammas ceļgaliem! Šo balvu ļoti aktīvi izmantojam-Deividam ļoti patīk vannoties sēžot uz neslīdošā paklājiņa :)
Diemžēl vienīgais ,ko vēl atliek gaidīt ir ZOBI! Jo to vēl kā nav,tā nav.. Bet tie jau arī nekur nepazudīs! Visam savs laiks! :)
Lai jums jauka diena !
Tas par cīsiņiem ? Ne ne viņi taču plēvītē- viņš tikai žļembā 😀 un daktere teica, ka ari bezzobainīšiem jāmācas košļāt - un mums tas labi izdodas 😀
Gribēju tieši vaicāt vai nav bail, ka nokodīs ko un aizrīsies. Bet ja zobi vēl plānā, tad nokost nevar.