Mīlestības pieskārienu nekad nevar būt par daudz

Mīlestība – kur gan tā sākas un kur beidzas.. Mēs turpinām atgādināt sev par mīlestību un tik daudzajām iespējām to saņemt un arī sniegt. Māmiņu kluba šīs sezonas misija – mīlestības valodu meklēšana, apgūšana un dalīšanās. Online konferences pēdējā saruna būs par mīlestību caur pieskārieniem.. tik īpašiem un nepieciešamiem.. ONLINE TV studijas viešņa fizioterapeite Jana Daudiša ir cilvēks ar zelta rokām un ļoti lielu prasmi just un sniegt sajūtas.. un caur šīm sajūtām iedot tik daudz.. Tā gaisīgi un viegli... Fizioterapeite dalās savās pārdomās, ieteikumos par vienu no mīlestības valodām - pieskārieniem.

Kas ir mīlestība? Kas ir mīlestības pieskāriens?

Viss sākas ar skatienu uz bērniņu. Pēc tam turpinās viss ar pieskārienu, kas ir spēka un enerģijas pilns. Tas nav tikai fizisks kontakts, ar tāda pieskāriena palīdzību var nodot daudz vairāk. Pieskarties var arī ar pašu skatienu.

Kāpēc cilvēki izaugot baidās pieskārties? Un kāpēc negrib, lai pieskaras viņiem? Kur rodas šī barjera?

Tas var būt arī pieskārienu trūkums bērnībā. Mēs augam, rodas dažādi aizliegumi no vecākiem, attiecībā uz bīstamībām, kurām nevar pieskarties. Bet pačamdīt, pieskarties bērnam gribas - tas ir svēti. Otrs - pusaudžu gados, kad gribas neatkarīgiem, būvēt robežu starp mammu un tēti. Gribas visu pašam. Izaugam, mazāk pieskaramies, bet bērnība ir tas posms, no kura viss arī veidojas. Skaidrs, ka tiem, kas saņem bērnībā pietiekoši daudz pieskārienu, arī pieaugušo dzīvē ir vieglāk izrādīt mīlestību caur pieskārieniem.

Bērnība – laiks, kad mammas un bērna fiziskais tuvums ir tiešākais mīlestības apliecinājums – vai tā var būt par daudz?

Tas nevar būt par daudz. Ir reizes, kad nevari uzreiz pieskarties, kamēr neesi pieradis pie bērniņa, ir vajadzīga adaptācija, jāpaiet laikam, bet baidīties nevajag. Tas rodas dabīgi.

Ir vecāki, kas baidās vai ar saviem pieskārieniem, rokās paņemšanu, satveršanu nenodarīs pāri savam mazulim, tver pēc hendlinga ieteikumiem. Kāpēc baidās – vai tam nevajadzētu būt procesam, kas balstīts uz instinktiem?

Vecākiem nav jābaidās par nepareizu mazuļa paņemšanu, par viņa glāstīšanu, par pieskārieniem viņam. Bet netraucējam bērnam, kad viņš kaut ko dara, mēs neiejaucamies, respektējam viņam. Uzgaidam arī brīdi, kad viņš ir gatavs pieskārieniem. Hendlinga pamatnoteikumi tomēr ir jāzin. Pieskārieni, kas liek saprast bērnam, ka tie ir patīkami, ka viņš ir mīlēts, nāk no ķermeņa centra. Pieskaramies vēderiņam, muguriņai, galvai - ar savām maigajām, siltajām rokā. Pabeidzot ikdienas rituālus, neraujam savas rokas nost no bērniņa, ļaujam siltumam un mīļumam saglabāties kādu brīdi.

Mans padoms vecākiem - ir jābūt rituāliem, plus/mīnus noteiktā laikā katru dienu. Tieši glāsti, pieskārienu un enerģijas apmaiņa, kurā piedalās gan bērni, gan abi vecāki.

Kā mēs ar pieskārienu varam atzīties mīlestībā?

Mīlestība ir tas, kas mums ir jāmācās. Un katram derēs kas cits. Pats pieskāriens jau ir atzīšanās.

Kāpēc bērni izvairās no pieskārieniem? Un vai pieskāriens var būt nepatīkams?

Emocijas. Mammai ir jāuzgaida, jo pieskāriens nav nepatīkams, bērnā vienkārši kaut kas iekšā dzīvo, ar ko viņš, iespējams, grib tikt pats saviem spēkiem galā. Emocionāls pārdzīvojums vai kaut kas tāds.

Bērns un miers – vai pieskāriens var nomierināt histēriski raudošu mazuli?

Kad bērns skaļi kliedz, ir grūti viņam kaut ko piedāvāt, jāmeklē pieeja savam bērnam. Es neieteiktu bērnam cieši satvert, sagrābt bērnu, lai tādā veidā viņu nomierināt. Kad mēs stipri pārdzīvojam, mūsu muskuļu tonuss visā ķermenī pieaug. Kad kāds mūs cieši apskaus, tonuss tikai pieugs. Ļaujam izkliegties, izdauzīties, pēc tam enerģiju noglāstam - lai bērns nomierinās un saprot, ka tomēr viņu mīl.

Naktī nomierināt bērnu palīdzēt var sega, mīļa rotaļlieta, vēl kaut kas, kas bērna uzmanību novērstu no histērijas. Pēc tam padomājam, kāpēc, no kā bērnā ir tik stipras negatīvās emocijas.

32 glāsti dienā – ir teicis reanimatologs Pēteris Kļava ir nepieciešami glāsti, lai bērns justu, ka viņu mīl..

Par skaitīšanu nezinu, bet piekrītu šim apgalvojumam. Pie tam, vajag ne tikai bērnam, bet arī pieaugušajam. Pieskārienu ilgums arī ir svarīgs. Maigi un no sirds, nevis vienkārši garām ejot.

Līdz kādam vecumam bērnam šie pieskārieni ir nepieciešami? Vai tos vajag uzspiest, ja bērns no tiem izvairās?

Nav vecuma ierobežojuma. Katram ir svarīgs gan mammas, gan tēta pieskāriens. Uzspiest nevajag, ir reizes, kad nogaidām, un mēģinām vēlreiz. Jūs redzēsiet, kā siltums ieplūdīs sirdīs.

Mīliet, nekautrējieties izrādīt savu mīlestību!

Māmiņu Klubs