Mazā staigātāja enciklopēdija bildēs ir Māmiņu Kluba projekts, kura mērķis ir apvienot informāciju par tēmām, kas interesē mazuļu vecākus, sevišķi laikā, kad mazulis ir savas attīstības aktīvajā fāzē, mācās velties, rāpot, sēdēt, celties kājās, un vēlāk - spert savus pirmos solīšus.

MĀCĀMIES RĀPOT

Katrs mazulis ir citādāks, īsta personība, kas aug ar tikai sev piemērotu ātrumu. Te mazulis priecē ar pirmo apzināto smaidu, te mācās velties, un te - jau rāpot! Bet kāds ir ceļš līdz rāpošanai? Pastāstīs fizioterapeite Klaudija Hēla.

Viss notiek pamazām

Attīstības soļi, kam jāiet cauri līdz rāpošanai, sākas ar guļus pozīciju.

No guļus pozīcijas uz muguras mazulis atklāj savas rociņas, mācās tvert lietiņas, mācās pagriezties uz sāniņa, un tikai tad, kad rotaļas uz grīdas ir stabilas, mazulis iemācās apvelties uz vēderiņa.

Jo daudzveidīgākas ir mazuļa kustības, jo labāk un veiksmīgāk viņš attīstas. Bērni var pārvietoties dažādi - lienot uz puncīša, veļoties no muguras uz vēdera un atpakaļ un tāpat arī ar dupsi pa priekšu.

Vēlāk bērniņš apgūst rāpošanu, atspiežoties pret plaukstiņām, šūpojoties šurpu-turpu. Un pēc tam viņš jau saprot, ka pats var tikt uz priekšu.

Priekšvēstneši, gatavojoties rāpošanai, var parādīties vairākas nedēļas pirms bērniņš uzsāk tādu pilnvērtīgu rāpošanu. Patiesībā, tas ir sarežģīts process - bērniņam ir jāiemācās koordinēt roku un kāju kustības, viņam jāiemācās sajust savu mazo rociņu spēku, jāsajūt arī savi pleciņi un jānotur savs svars.

Bērniņam jāapgūst šīs iemaņas, un līdz tas notiek, mēs varam novērot sekojošo:

Naskais rāpotājs

Četrrāpus rāpošana ir ar iztaisnotu muguru- labā roka, kreisā kāja, kreisā roka, labā kāja.         

Šādas simetriskas kustības vislabāk attīsta bērniņa ķermeni un sagatavo viņu tālākai dzīvei.

“Rāpojot svarīgi, lai lāpstiņas atrastos simetriski,tādējādi stiprinātos arī mugurkauls, kas vēlāk nodrošinās, ka bērns sēdēs ar taisnu muguru un iztaisnotiem pleciem,” atklāj fizioterapeite Vita Lakša.

Mazais partizāns

Partizānu poza ir tā, kad bērns savu ķermeni neatceļ no zemes – ar vēderu un ar rokām velkas pa zemi. Visbiežāk bērni to dara ar vienu taisnu kāju, ar vienu saliektu kāju.

Kā atklāj fizioterapeite Vita Lakša, ideāli būtu, ja bērns rāpo kā partizāns ar labo saliektu, pēc tam ar kreiso saliektu, tātad pārmaiņus, bet visbiežāk  tomēr bērni rāpo ar vienu sasprindzinātu elkonīti un ar vienu iztaisnotu kāju, rezultātā viena gūža paliek saspringusi un viena ir atbrīvota.

Ja mazais lien kā partizāns, mums, vecākiem, vajadzētu radīt viņa ceļā šķērsli, kuram jātiek pāri, lai veidotos vajadzība piecelt sevi nedaudz augstāk.

“Diemžēl partizānu poza bērnu plecu joslu nenostiprina, drīzāk bērns ir priecīgs,ka viņš tiek uz priekšu,” stāsta fizioterapeite. “Līdz ar to,ja bērns lien ilgāku laika posmu,piemēram, 3 mēnešus, tad bērnam ir ļoti grūti uzsākt rāpošanu un tad sanāk, ka bērna rāpošana tiek izlaista.”

Skaties, es ripoju!

Eksperti uzskata, ka bērni iemācās ripot tad,kad neprot neko citu, jo bērniem ir ļoti daudz kustības enerģijas, tādējādi viņi grib kaut ko iemācīties un grib kaut ko darīt, tāpēc tas ir viens no rādītājiem, ka viņam nesanāk piecelties četrrāpus, viņam nesanāk sevi ilgstošāk noturēt uz rokām.

Iemācoties ripināties un ripot, bērns atrod iespēju, kā tikt līdz objektam vai priekšmetam, kuru ir iekārojis.

Mēs drīkstam savam mazajam atļaut ripināties, taču tas ir rādītājs, ka vajadzētu tomēr apgūt arī citas prasmes, jo šis nav kā nostiprināšanās vingrinājums,bet drīzāk kā paņēmiens, kā tikt uz priekšu!

Krabītis un citi brīnumi

Ja bērns kustas nesimetriski kā krabītis vai uz sāniem, tas nozīmē, ka patiesībā bērniem viena puse ir vājāka un patiesībā bērns nerāpo, tikai tiek uz priekšu, kas savukārt ir rādītājs, ka būtu jāgriežas pie fizioterapeita, jo bērnam ir jārāpo ar labo roku un kreiso roku, ar labo kāju un kreiso kāju. “Jebkura cita kustēšanās vai pārvietošanās ir pārvietošanās, tā nav rāpošana,” uzskata Vita Lakša.

Bērniņam jābūt nostiprinātām abām ķermeņa pusēm, abām mazajām lāpstiņām jāatrodas savās vietiņās, abiem pleciņiem jābūt vienā augstumā un tas ir iegūstams ar simetriskas rāpošanas palīdzību, tāpēc fizioterapeita padoms varētu būt tieši laikā.

Rāpot? Nē, es labāk iešu!

Ir vecāki, kuri saka: “Mans bērns nerāpoja, viņš uzreiz sāka staigāt!”. Jā, tā mēz notikt, bet ja bērns izlaiž rāpošanas pozu, tad bērns ir bijis ļoti daudz vertikālā pozīcijā- vecāki bērnu ir nēsājuši ļoti daudz vertikāli un ļoti maz man ir bijis jādara pašam bērnam.

Kad bērniņš sāk rāpot?

Nereti mammas mēdz akli sekot noteiktām normām un gaida,ka arī bērna attīstība notiks pēc grāmatas. Pats svarīgākais ir tas, ka mazulis attīstas vispār.

Tomēr lūgta nosaukt aptuvenās laika līnijas bērna attīstībā, tad to varētu iedalīt šādi:

Sākumā ir velšanās – ne ātrāk par 3 mēnešiem, ne vēlāk par 7 ar pus mēnešiem.

Rāpošana, sēdēšana, stāvēšana – ne ātrāk par 8 mēnešiem, ne vēlāk par pusotru gadu.

Un tad sākas staigāšana – vecumā līdz 18 mēnešiem.

"Bet tāda vienota, noteikta vecuma nav, kad būtu noteikti jāsāk rāpot vai ko citu darīt- viss notiek izvērtējot katra bērniņa individuālās spējas un sasniegumus," uzsver fizioterapeite.

Māmiņu Klubs