Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Denīze vēl nav septiņi mēneši,bet viņa mums sāk palikt dikti aktīva. Pirms nedēļas rakstīju ,ka meitene sākusi rāpot. To viņa pilnveido katru dienu. Īpaši labi viņai tas padodas ,ja ir kāds iekārojams priekšmetes.
Bet te pamanījām,ka ieliekot mazajā gultiņā meitēns sāk slieties gar redelēm un sēdēt uz celīšiem. Tad nu nolēmām,ka jālaiž gultiņa lejā,lai nepārveļas pāri.
Bet manī jau radās bažas,par to ,ko viņa darīs,kad gultiņa būs nolaista. Un bažas apstiprinājās. Mazais žipčiks sāka celties kājās.
Piecēlās, nostājās un laimīga skatās apkārt. Protams,es zinu ka tas nav labi, tāpēc pēc bildes uztaisīšanas Denīze tika izcelta no gultiņas. Bet šī bļauj kā traka. Joka pēc ielikām atpakaļ. Denīze laimīga atkal pie redelēm un stutējas kājās. Stāv un smaida. Kā ceļam ārā ,'tā bļauj.
Protams, nāksies jau bļaut ,jo pārsvarā diena paiet uz grīdas un gultiņā viņa tiek likta tikai tad kad guļ. Citur istabā nav īsti vietas kur varētu turēties un celties augšā. Ja nu vienīgi viņa nesaštuko rāpot pie gultas un no otras puses izmēģināt šo jauno triku.
Tā nu mums klājas. Piektdien-21.decembrī Denīze svinēs nu jau septiņus mēnešus un es ļoti ceru,ka šī stāvēt gribēšana aizmirsīsies un vairāk pilnveidosies rāpošanas prasme un vēlme.
Lasot blogus, šķiet, ka viņa ļoti daudz pati atrodas uz grīdas. Pieņemu, ka pati tajā brīdī arī atrodies blakus, nevis sēdi kaut kur dīvānā, gultā, krēslā, līdz ar ko bērns netiecas pēc Tevis, bet gan attīstās tā, jo tas ir viņa temps. Kā jau te meitenes raksta - galvenais, lai pareizi ceļas, atbalstoties uz kāju, nevis pievelkoties ar rokām. Ja viņa nav no smagajiem bērniem, tad jau par mugurkaulu uztraukties traki nevajadzētu. Bet nu var jau sākumā "celt nost" no vietām, kur slienas kājās, vēl pāris nedēļas, mēnesi turēt pie grīdas, ja nav drošības sajūta par šo visu 😀
nu ko lai saka - meitene ar raksturiņu- mierīga ,bet žiperīga!😃
Labāk uzraksti,kādu janu blogu,kā Miķelim iet. Sen nekas nav dzirdēts.
Bet tas nav labi,jo mugura tak vēl nav nostiprinājusies un izveidojies mugurkauls un visi tie līkumi ,kam jābūt. Tāpēc arī es par to nemaz nepriecājos īpaši. Lai tik rāpo,bet nekādas kājās stāvēšanas. Priecājos,ka vielgi piecepties ir tikai pie redelēm,jo pie gultas viņai ie grūti pieturēties,un pie galda vēl netiek. Citur istabā nav tādas iespējas turēties un stāvēt.
Denīza baigais malacis! 😀
mana dāma arī uzreiz sāka celties kājās kolīdz bija iemācījusies rāpot. tieši tajā laikā gāju uz poliklīniku vingrot, mazā līdzi. doka teica, ka viss ir labi, tikai lai skatās kā viņa ceļas. doka parādīja man kā ir pareizi un Čiepa pēc 2min pati sāka atkārtot! 😃 galvenais, ka pareizi 😃
Jā, es par to pašu padomāju!😃