Mājsaimnieču olimpiāde '14

Pavasaris klauvē pie durvīm un uz ielas sāk parādīties daudz vairāk smaidu! Bērnu prieks par garajām pastaigām, putnu čivināšanu un pirmajiem pavasara ziediem, tomēr vēl košāk kā plaukstošās puķudobes, uzziedēja T/c Spice Home tieši pirms nedēļas! 

Mums dāmām reizēm laikam ir vajadzīgs atgadinājums par to, kas mēs esam - proti - ne tikai mammas un lieliskas mājsaimnieces, bet sievietes, kas spēj šarmēt un valdzināt! 

Tik daudz košuma un krāsu, vēl vairāk pārliecības un lepnuma! Emociju kokteilis un pārliecība par sevi bija, šķiet,  ''Mājsaimnieču olimpiādes '14'' raksturīgākā pazīme! Ikviena mamma, meita, omīte un draudzene, kas bija sastopama Spice Home - pārvietojās kādus 10cm virs zemes! Kāpēc? Jo varbūt pēdējā gada laikā kāds bija padomājis tieši par viņu! Par sievieti, kura ikdienā ir nemanāma, bet tajā pašā laikā neaizstājama! Par mājsaimniecēm, kuru pienākumi un paveiktais bieži tiek salīdzināts ar - ai, Tu jau neko nedari :) 

Šī bija man pirmā Mājsaimnieču olimpiāde. Par iepriekšējām lasīju, klausījos atsauksmēs un krāšņās bildēs! Būšu pavisam godīga. Sākotnēji man likās, ka šāds pasākums tāda izrādīšanās vien ir - pucējamies, lokojamies, lakojam nagus, skrienam augstpapēžu kurpēs.. Kam tas viss? Kāds mērķis? Un tad - nu jau tagad, kad pati esmu kļuvusi par 100% mājsaimnieci, kas audzina divus bērnus un rūpējas par kārtību mājās - ak, cik ļoti saprotu to, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi, jo reizēm tā sajūta, ka esi vajadzīgs vien izlietnei un drēbju skapim - ir varen biedējoša. Es gan nepiedalījos un necīnījos par kādu no tituliem, bet šoreiz stāvēju tam visam priekšā un kopā ar sev nu ļoti mīļo skatuves partneri Māri Grigali - iejutāmies vadītāju lomā!

Man tik ļoti bija vajadzīga šī piederības sajūta! šī sajūta, ka kāds novērtē Tavu ikdienas darbu un rūpes, paslavē un liek justies īpašai! Un neatkarīgi no tā, ka ši diena bija viena kārtīga darba diena - es jutos ārkārtīgi piederīga un vajadzīga! Tā bija tā īstā sajūta, kuru noteikti var atrast un sajust esot šādā pasākumā! Un vēl jo vairāk tādēļ, ka šeit bija tik daudz cilvēku, kas viens otru saprot! Kas zina kā ir, kad, sķiet, ka neviens Tevi nedzird un nesaprot! Mammas, meitas, košas kleitas un varen daudz enerģijas, kas virmoja gaisā! 

Tituli, tituli, tituli! Manuprāt, te ir tik maza kripatiņa no visa, ko spēj tās dāmas, kas bija satiekamas gan Spice Home, gan tās, kas varbūt šoreiz palika mājās! Ak, ja butu man teikšana - katrai meitenei pa kādam titulam piemeklētu! Jo katra, cik nu viņas iespējās, bija pucējusies, gatavojusies, sarupējusi sev atbalstītājus un li'dzi jutējus. Nerunājot jau par tiem tematiskajiem tērpiem, kuru detaļas darinātas no dažādiem ikdienā sastopamiem priekšmetiem. Dakšas, makaroni, bantes, slotas, cimdi... un vēl un vēl! Radošuma sprādziens! Kas vien pierāda to, ka sievietēm ir vajadzīga tikai iespēja un viņa parādīs - kā kalnus gāzt! 

te patiesībā vajadzētu vēl krietni lielāku vietu, lai ievietotu visu dāmu krāšņos tērpus un mazo līdzijutēju atbalsta plakātus un tos kolosālos tētus, kas šaja dienā kļuva par pielntiesīgām ''mammām'' saviem bērniem! Es vairākas reizes Mārim ausī čukstēju, cik saviļņojošs un aizkustinošs bija skats uz tiem tētiem, kas nepaguruši auklējās, runājās un čubinājās ar saviem mazajiem, kamēr mammas baudīja olimpisko disciplīnu uzdevumus. Mēs arī tos skatījām un roku iemēģinājām gan Roberto laimes ratā, gan Jysk cenu aptaujā. Rito foto stūrītis - ak tie milzīgie virtuves priekšmeti mni sajūsmināja! Tik milzīgi! nez kādā armijas virtuvē tādiem vieta? Pucešanās ar Monton tērpiem, zināšanu pārbaude pie Douglas meitenēm, es ar laikam nebūtu salikusi, jo ikdienā ar to sevis pareizo notīrīšanu un sasmērēšanu iet kā iet :) kūciņas pie Karalienes Ievas ar Ramas krēmsieriem, garšīgākā no disciplīnām un sastāvdaļu minēšana  ēdieniem bildītēs!  Man nav ar ko salīdzināt, proti, ar pagājušo olipmiāžu uzdevumiem, bet tas, ko redzēju šoreiz mani ļoti iepriecināja. Jo - nebija jāpārdzīvo par grūtiem un piņķerīgiem uzdevumiem, bet varēja radoši izpausties un uzzināt arī ko jaunu! 

Visā visumā - esmu ļoti priecīga, patiešām, no sirds, ka bija iemesls man būt šajā pasākumā, jo ja jāsaka atklāti - ja es nebutu uzaicināta vadīt šo pasākumu, mans slinkums un kautrīgums no teikti būtu ņēmis virsroku un es būtu palikusi mājās. Tādēļ jāsaka milzigs PALDIES  T/c Spice, kas ieraudzīja tieši mani kā šī pasākuma vadītāju - un T/c direktorei Ivetai Lācei gribas izteikt īpašu PALDIES par to, ka ir jābūt sievietei ar krampi, lai spētu turēt savās rokās visu lielo Spice's ģimeni un radīt svētkus visiem, kam Spice ir kļuvusi par mīļu vietu, kur iegriezties gan ikdienā, gan svētkos! To nu tur ir daudz un ārkārtīgi gaumīgi un pārdomāti! 

Tad nu - ja jāsavelk tas viss tā vienā, nu labi vairākos,  garos un ļoti paplašinātos teikumos, tad: 

Ir ārkārtīgi patīkami, ka laikā, kad mostas daba ir iespēja mosties arī sievietēm, kas alkst pēc jauniem piedzīvojumiem un iemesla būt sievietei, kas ir par sevi pārliecināta un lepna. Ir kolosāli, ka tiek kultivēts pozitīvais un labais - gan laikā, ka lielveikals ir kļuvis ne tikai par iepirkšanās vietu, bet arī izklaides centru ģimenei un sevišķi jau liels paldies laikam jāsaka Māmiņu klubam, kurš par visām varītēm neļaujas provokācijām un negatīvajam, bet atgādina un vēlreiz atgādina, ka māte -tā ir arī sieviete, ka ģimene - nav dzīves beigas un ka mēs nekad nebūsim vienas ne savos priekos, ne bēdās! vienmēr būs kāds, kurš uzklausīs un sapratīs, kāds kuram būs savādāks viedoklis, lai dzīve krāsaināka un vispār! Par pasauli, ko atver! 

Es tagad zinu, ka būtu palaidusi garām varen labu pasākumu, ja tajā nebūtu bijusi! Un paldies visām mammām, kas pucējās un lustējās un padarīja šo dienu - vienreizēju!