Mājās ar bēbīti un kaķi

Mūsu ģimenē aug ne tikai mazulis, bet arī nu jau 4 gadus jaunā, daiļā kaķene Brenda. Brenda ir rotaļīga, ziņkārīga, bet arī viegli aizkaitināma, pie svešiem cilvēkiem tuvojas ar lielu piesardzību.

Kad paliku stāvoklī, tad izlasīju internetā par toksoplazmozi un nedaudz sāku satraukties. "Toksoplazmoze ir infekcijas slimība, kuras izraisītājs ir Protozoa grupas parazīts Toxoplasma gondii. Šis parazīts inficē siltasiņu dzīvniekus un cilvēku, bet tā primārais nēsātājs ir kaķveidīgie. Oliņas izdalās ar kaķu fēcēm, tādēļ tie ir īpaši infekciozi. Inficēties iespējams arī lietojot uzturā jēlu gaļu, īpaši cūkgaļu, kā arī gadījumos, kad netiek ievērota pareiza personīgā higiēna, mazgājot rokas pēc tualetes apmeklējuma." Kaķis taču ir daļa no mūsu ģimenes, nevaru tā pēkšņi no viņas izvairīties. Turklāt Brenda grūtniecības laikā bieži mīlēja pie manis blakus nosnausties un kopā laiskoties. Attieksmi pret kaķi es nemainīju, bet dažus ieradumus gan: kastītes tīrīšanu uzticēju tētukam, pievērsu vēl lielāku uzmanību roku mazgāšanai, īpaši pēc mīļošanās ar kaķi, nedevu kaķim jēlu gaļu. Viss cits palika pa vecam, Brenda šķiet tā vien gaidīja, kad mūsu ģimenē ieradīsies Marko, ar lielu interesi piedalījās kofera salikšanā, gultuņas iekārtošanā, iemēģināja šūpulīti- gluži kā mazs bērns.

Kad pārrados mājās pēc 3 pavadītām dienām Rīgas Dzemdību namā, Brenda bija pamatīgi sailgojusies, neatgāja no manis ne soli, glaudās klāt. Samīļoju, bet apzinājos, ka tagad lielāka uzmanība būs jāvelta mazulim. Nolēmām, ka pirmās nedēļas pie mazuļa istabā kaķi nelaidīsim, jo arī biju daudz lasījusi par alerģijām un patiesībā nedaudz satraucos, lai tikai mūsu gadījumā tā nebūtu. Pēc pāris nedēļām ļāvu Brendai mazuli arī apostīt, taču viņas attieksme bija drīzāk neitrāla. Ātri vien kaķis saprata, ka prioritāte ir mazulis, tāpēc vairāk mīļoties gāja pie tētuka. Lai gan tagad cenšos kaķim veltīt gana daudz uzmanības, tētuks ir kļuvis par mīļāku. 

Ik rītu Brenda ienāk guļamistabā ar mums apsveicināties, aposta mazulīti. Marko kaķi vēro ar īpašu interesi, nu jau stiepj pretī rociņu un vēro astes kustības . Mācu viņam, ka kaķītis ir pai, pai un ka kaķītis saka ņau, ņau. Vienu reiz gan gadījās, ka Marko vēlās, un kaķis spēlējoties mazajam ieskrāpēja caur gultiņas redelēm. Tagad tam pievēršu lielāku uzmanību. Visādi citādi visi labi sadzīvojam. Nākošais pārbaudījums droši vien būs rāpošanas periods, kad mazais vēlēsies kaķi arī vairāk apčamdīt!

Kā jūsmājās sadzīvo mājdzīvnieki ar mazuli? Kam pievēršat uzmanību, lai pasargātu mazuli?