Lelles zēniem, lelles - meitenēm

Spēlēšanās ar lellēm - pati ilgākā rotaļa cilvēka dzīvē: tā sākas agrā bērnībā un beidzas tikai pusaudža vecumā, bet dažkārt pat pieaugušajiem tik ļoti patīk lelles, ka viņi pārvēršas par leļļu kolekcionāriem.

Ko lelles bērnam iemāca?

Lelle tā ir rotaļlieta, kura bērnam palīdz izspēlēt dzīvi. Tā māca iziet cauri sievietes uzvedības stereotipiem: rūpes par bērnu, viņa ēdināšana, gulēt likšana un citas darbības, kas ierastajā dzīvē ir vērstas uz pašu mazuli. Rotaļājoties ar lellēm, tiek izstrādāti arī dažādi citi uzvedības modeļi: lelles pieklājīgi iepazīstas viena ar otru vai kaujas, lelli var būt žēl, tā var slikti uzvesties utt. PIe tam, rotaļas ar lellēm ir ļoti spēcīgs psiholoģiskā atbasts bērniem. Kopā ar lelli mazulis izdzīvo savu prieku un savas bēdas, savus strīdus un aizvainojumus, izspēlē situācijas un maina to finālu uz pozitīvām beigām. Tas ļauj bērnam atbrīvoties no trauksmes sajūtas un iegūt līdzsvaru.

Kad un kādas lelles pirkt bērnam?

Vecumā līdz vienam gadam bērniņš vēl neprot rotaļāties ar lellēm, tāpēc viņam labākās "lelles" ir vecāki. Pieaugušo iesaistīšanās bērnu rotaļās ir obligāta, jo bērniņš, ar kuru vecāki nerotaļājas, neiemācās rotaļāties pats.

Gada vecumā mazulim var nopirkt pirmo mazo lellīti, kas darināta no auduma. Bērni līdz divu gadu vecumam lellītes met zemē, tur aiz matiem, ķer aiz kājas.

Ap 3-4 gadu vecumu bērns sāk apzināties, ka lelle ir īpaša rotaļlieta. Meitene ar īpašu aizrautību var pārģērbt un vannot savus "bērnus".

Ap 5 gadu vecumu bērns sāk sevi identificēt ar lelli, sapņot par viņu, mīlēt dažas lelles vairāk par citām. Šajā vecumā lomu spēles ar lellēm kļūst sarežģītākas, tāpēc nepieciešamas ir jau citādākas lelles, tādas, kas atgādina pieaugušos. Meitās un mātēs meitenes rotaļājas vislabprātāk. Bet derēs rotaļām vēl arī "sarežģītāki" leļļu bēbīši, kas daudz ko prot: viņus var barot, dzirdināt, mainīt viņiem autiņbikses, sēdināt uz podiņa. Izvēloties tāda veida leļļu bēbi, jāpievērš uzmanība tam, lai lelle nebūtu pārbāzta ar elektroniku un neatgādinātu kaut ko, kas reaģē uz katru kustību, citādāk arī līdz neirozei var tikt.

Vai zēni var rotaļāties ar lellēm?

Ne tikai var, bet - vajag. Zēniem ir arī jārotaļājas ar lellēm, turklāt nedrīkst būt negatīvas vecāku reakcijas šajā sakarā. Diemžēl, bērns, kuram iepatikusies "meiteņu rotaļlieta", ļoti ātri samulsīs, izjūtot, ka pieaugušajiem šāda veida spēlēšanās nepatīk. Bērns pilnībā pārslēgsies uz šaujamajiem, mašīnām un konstruktoriem. Starp citu, lelles vajadzīgas gan zēniem, gan meitenēm praktiski no zīdaiņa vecuma. Sākumā tās var būt auduma lellītes un "matrjoškas", pēc tam leļļu bēbīši, par kuriem jārūpējas. Pamazām bērns apgūst gan apģērbšanas iemaņas, gan arī izprot ēdināšanas rituālus un gulētiešanas rituālus. Zēni, kas vecāki par gadu, pret lellēm var izrādīt tādu pašu interesi kā pret leļļu transportlīdzekļiem - ratiem. Pēc tam, ap 2-3 gadu vecumu, kad iestājas sižetisko rotaļu ēra, rotaļlietu kastē jābūt arī nelielām lellītēm, vēlams - ģimenītei. Labi, ja rotaļlietas ir kustīgas un dažāda dzimuma.  4-5 gadu vecumā zēni vairāk var aizrauties ar leļļu lomu spēlēm - saldātiņi, ugunsdzēsēji utt. Zēnu lellītēm jāizskatās kā zēniem, un tām jābūt ārēji pēc izskata atbilstošām zēna vecumam. Lelle ir draugs, ar kura palīdzību bērns mācās komunicēt, saprast sevi un citus.

Atšķirībā no meitenēm, zēniem nav vajadzīgs leļļu aksesuāru kalns. Minimālais trauku komplekts un leļļu mēbeles zēnu acīs būs kaut kas, ko radīt pašu spēkiem ar konstruktoru vai klucīšu palīdzību.

Vai var iztikt bez rotaļāšanās ar lellēm?

Tradicionālās pašdarinātās rotaļlietas tiek darinātas maksimāli no dabīgiem materiāliem - koka, vilnas, salmiem, dabīgiem audumiem. Tie rada bērnā fantāziju un atstāj vietu iztēlei: parasta lapiņa var kļūt bērna fantāzijās par krāšņu kleitu utt.

Daži pedagogi uzskata, ka tādas vienkāršas rotaļlietas maksimāli atbilst bērna dabai, un sniedz daudz lielāku ieguldījumu bērna attīstībā kā veikalos iegādājamās. Bet pilnībā atņemt bērnam veikalos nopērkamās lelles nevajadzētu, jo bērns dzīvo sociumā, viņš tiekas arī ar citiem bērniem. Uz Barbiju īpašnieču fona pašdarinātas lellītes saimniece var justies neērti.

Vai bērniem vajadzētu rotaļāties ar dažādiem monstriem?

Tiek uzskatīts, ka rotaļājoties ar cilvēkveidīgiem monstriem bērni cīnās ar savām dabīgajām bailēm. Tāpat "briesmonis", kas tradicionāli ir negatīvais tēls, palīdz bērnam atbrīvoties dabīgi no agresijas un uzkrātās negatīvās enerģijas. Bet dažkārt ražotāju fantāzija ir nepārspējama, un tiek radīti tādi briesmoņi, uz kuriem pat vecākiem skatīties ir bail. Jebkura lelle (sākot no bēbīša līdz pat zaldātiņam un cilvēkveidīgam zombijam) ir cilvēka tēls. Bērns neapzināti saplūst ar rotaļlietu, rada pats savu priekšstatu par cilvēku pasauli. Reālās pasaules aina var būt briesmīga, ja bērns cenšas tajā iemitināt tikai zirnekļcilvēkus un dažādus briesmoņus.

Bērna psihei kaitīgi var būt ne tikai citplanētieši, vampīri un citi monstri, bet arī, pirmajā acu uzmetienā,  - nekaitīgi leļļu bēbīši ar nevajadzīgām anatomiskajām vajadzībām vai lelles ar nepareizām ķermeņa proporcijām. Vēl jāņem vērā bērna vecums: lelle, kas ir laba ziņkārīgam pirmsskolas vecuma bērnam (piemēram, lelle - grūtniece ar noņemamu vēderu, kurā ir bērniņš) var sagādāt psiholoģisku traumu jaunākam bērniņam. Un vispār, par to, vai lelle ir laba, nereti runā pat viņas acu skatiens. Labām bērnu rotaļlietām nav ļaundabīgs acu skatiens.

Vai Bārbija ir laba lelle, vai tomēr - kaitīga?

Vieni psihologi uzskata, ka rotaļājoties ar modernu skaistuli, meitenes mācās rūpēties par sevi. Citi: lelles proporcijas ir nereālas, necilvēciskas, nevienai meitenei pie tādām netikt. Rezultātā rodas nepilnvērtības kompleksi, problēmas ar meiteņu-pusaudžu uzturu. Anglijā, piemēram, sāka ražot Bārbijām analoģiskas lelles, kas ārēji izskatās pēc normālas meitenes-pusaudzes. Izraēlā vispār Bārbijas ir aizliegtas, un atļautas ir tikai reāla izskata lelles.

Kādas rotaļlietas bērnam ir drošas?

Rotaļlietas tiek vērtētas no ekoloģiskās tīrības viedokļa, pedagoģiskā aspekta, kā arī, ņemot vērā dažādas psiholoģijas nianses. Iegādātajai lellei nevajadzētu nedz smaržot, nedz būt apveltītai ar spēcīgu aromātu, tās krāsa nedrīkst nākt nost, un lellei jābūt ražotai no kvalitatīviem materiāliem. Psiholoģiskais aspekts paredz, ka emocijas, ko izraisa lelles, drīkst būt tikai pozitīvas. Svarīgi saprast, ko lelle iemācīs, un kādas vērtības tā attīstīs bērnā. Estētiskais moments arī ir būtisks, rotaļlietai jābūt atbilstošai noteiktiem skaistuma ideāliem. Bez tam, katrai rotaļlietai, arī lellei, jābūt atbilstošai bērna vecumam.

Pievērs uzmanību arī šādiem sīkumiem:

• lellei jābūt izturīgai
• lelle nedrīkst sastāvēt no sīkām detaļām, garām šņorēm apģērbā
• krāsa nedrīkst būt toksiska, arī tai jābūt izturīgai
• svarīgi, lai lelle būtu mazgājama, lai to varētu reguāri mazgāt veļas mašīnā, jo mazi bērni visu bāž mutē
• lelle nedrīkst izdarīt skaņas, kas biedē bērnu

Vai bērnu jārāj, ja viņš salauzis lelli?

Pirmsskolas vecuma bērni ir ziņkārīgi, viņiem interesē, kā lelle uzbūvēta. Bet visvairāk visu izjaukt patīk puikām, un tas attiecas uz priekšmetiem, kas neatgādina reālus tēlus, piemēram, uz automašīnām. Meitenes var sazīmēt lelles, izmazgāt viņām matus, bet praktiski nekad viņas nebūs tās, kas lellīti "operēs": viņām tas ir pārāk biedējošs skats, un, ja ar lelli atgadās kāda nelaime, meitenes parasti ļoti pārdzīvo un dažkārt to atceras pat visu dzīvi. Tātad, ja ar lelli kas atgadījies, bērnam tas var pat sāpēt, meitenei var būt nepieciešams mierinājums, bet ar zēniem - viss atkarīgs no konkrētās situācijas.

Māmiņu Klubs