Krūts barošanas pieredze.

Mana otrā meita pasaulē ienāca pirms vairāk nekā viena gada, kad biju gaidībās ļoti labi zināju to, ka savu lolojumu ēdināšu ar krūti, jo aman jau bija lieliska pieredze, kad bija zīdainīte vecākā meita kurai tagad jau ir 9 gadi.

Dzemdību nodaļā, kad man atnesa mazulīti uz palātu, bija nenormāls satraukums- jo apjēdzu ka es taču neko neprotu, visu esmu aizmirsusi, bet tā kā bērnu māsa bija ļoti saprotoša viņa man visu izstāstīja un parādīja kā bērniņam ierādīt to svarīgo darbiņu.

Burvīgi bija tie brīži kad sapratu ka bērns zīž pareizi, kad mana krūts tukšojas un mazā aizmieg un guļ lieliski.

Man jau ir tāds laimīgais stāsts, jo nezinu kas ir piena krīze, sastrēgumi, atslaukšana, jo visu laiku esmu ar meitiņu kopā.

Arī ar vēdergraižu pārdzīvošanu mums klājās viegli, jo mazajai bija trdicionālais, sentēvu laiku šūpulītis.Tā ka mūsu naktis bija mierīgas un klusas.

Meitai citu pārtiku sāku piedāvāt no 6.mēn. vecuma, bet tas jau nemazināja viņas vēlmes pēc krūts.

Tātad vienmēr, esmu viņu ēdinājusi pēc pieprasījuma.

Tagad jau mums ir lielo zobu nākšanas laiks- tad nu citu pārtiku ēd ļoti nelabprtāt, bet pienākt pie mammas, pacelt kreklu un iegūt vajadzīgo viņa var jebkurā brīdī.

Vecāko meitu ēdināju ar krūti līdz kādam 1,6 gadu vecumam, un esmu pārliecināta par to ka savu mazo lolojumu ēdināšu tik pat ilgi ar krūti.

Katrai mammai kurai ir  bērniņš, novēlu to laimi ēdināt mazo ar krūti, jo devīzei- zīdīšana-maigs, glāstošs un lotinošs brīdis gan bērniņam, gan māmiņai, piekrītu par visiem 200 procentiem.

Dalies krūts ēdināšanas pieredzē un laimē