Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
krūts barošana mūsmājās
08. Dec 2012, 16:48
aab
aab
Krūts barošana mūsmājās bija aktuāla nedaudz vairāk kā pirms gada, kad pasaulē ieradās mūsu meitiņa. Protams, ka baroju ar krūti! No apkārtējiem saņēmu tikai pozitīvus skatus, tekstus, lai baroju pēc iespējas ilgāk. Taču tam nebija lemts piepildīties....
Mazā ēda bieži. Un tikpat bieži arī aizmiga pie krūts. Līdz ar to pat nezinu cik daudz apēda, bet svarā pieņēmās ok. Taču es arvien grimu dziļāk un dziļāk depresijā. Depresijā, jo mazā negulēja - ēda ik pa 1,5h! Arī pa nakti! Un tas bija tas trakākais! Ne es, ne vīrs, neviens no mums negulēja. Ja es vēl teorētiski varēju gulēt pa dienu (katra māmiņa zina, ka tas ir grūti, jo katra bērna kustība liek lekt kājās un pārbaudīt vai elpo), tad vīram tāda iespēja nebija. Viņš redzēja, ka es lēnām bez maz jūku prātā! Pats ieteica, ka būtu laiks pāriet uz maisījumu. Pārrunājām šo tēmu, bet manī bija tā barjera - nu kā es tā pārtraukšu barot ar krūti, sabiedrība nosodīs utt. Beigās treknu un sāpīgu punktu pielika piena sastrēgums, kurš nekādi negribēja pazust! Tas beidzās ar gulēšanu slimnīcā un mastītu! Tajā brīdī meitai nācās momentāli sākt ēst maisījumu. Par laimi maisījumu puncis pieņēma, protams, ka trāpījās arī pāris šaltis, bet tas tāpēc, ka pa daudz iedevām.
Līdz ar maisījumu, meita sāka gulēt pa nakti un es sāku dzīvot! Es neatceros tos mēnešus, kad baroju ar krūti, tie ir kā miglā tīti.
Katrai māmiņai ir savi iemesli kāpēc tiek pārtraukta krūts barošana. Nevajag nosodīt tādas māmiņas. Kādai piens vienkārši neveidojas, kādai bērns pats atsakās no mātes piena, dažai veselība to vairs neļauj.... Iemesli ir dažādi!
Tagad, kad tas viss ir laimīgi beidzies, es nejūtos kā slikta mamma! Es centos dot meitai vislabāko, pāris mēnešus tas arī izdevās. Nedomāju, ka ir slikti barot ar maisījumu - bērns izaug tāds pats kā pārējie.
Izejot cauri tam, kam es izgāju, es nezinu kā būs ar nākošo bērniņu, kas būs mazliet tālākā nākotnē, vai es gribēšu likt pie krūts! Domāju, ka vajadzēs kādu speciālistu, kas varētu man palīdzēt pārkāpt to robežu, jo savā veidā man ir bail!
Aab
Dalies krūts ēdināšanas pieredzē un laimē
paldies par stāstu, kaut manas meitas ir kā teikt krūtsbērns, es pilnīgi saprotu ka ne katrai mammai ir tāda iespēja, un esmu tikai saprotoša par tādu lietu un atbalstoša.
jo katra mamma mēs esam labākās savam bērnam.
Tev taisnība - lai visi ir laimīgi! 😀
es domāju, ka tie "apzīmējumi" šobrīd iegājušies tādēļ, ka ir skaidri zināms - visbiežāk krūts bērni biežāk naktīs mostās, tie arī piebarojumu sāk ēst vēlāk vai vismaz mazliet savādāk, tāpat tiem atšķiras vajadzība lietot papildus šķidrumu, kā arī svarā pieņemas atšķirīgi dažādā zīdaiņu vecumā. tad nu, kad tiek prasīts kāds padoms vai pieredze, vieglāk ir uzrakstīt "pudeļbērns" vai "krūtsbērns", jo tas automātiski dod kaut kādu savu situāciju.
protams, no attīstības viedokļa atšķirību nav un tām nevajadzētu būt. visā galvenais jau ir tas, lai bērns paēdis un vecāki laimīgi 😀
paldies!
nereti tepat, mk, esmu manījusi diskusijas (parasti jauno māmiņu diskusijās), kurās ir bez maz strīdi par to, ka kāda māmiņa nav spējīga barot savu bērniņu! iemesli ir dažādi, stāsti arī. kādu laiku atpakaļ tepat, mk, dalījos savā pieredzē par mastītu.
neuzskatu, ka ir atšķirība starp pudeļu un krūts bērniem! es esmu tāds bērns, kura mammai vispār nebija piena, pāris dienas baroja sveša māmiņa, kam piens bija ļoti daudz, pēc tam tiku barota ar pudelīti. nejūtos sliktāka izaugusi vai slimīgāka.
pilnīgi piekrītu - būsim saprotošas! 😀