Superbēbītes māmiņa: Klāt mēnesis Nr.11

Ja vasara mūs šobrīd nelutina, tad meitas smiekli gan - un jo vairāk smejamies par viņas smiekliem, jo skaļāk smejas arī viņa. Ir neticami grūti apzināties, ka teju gads jau ir pagājis, vien mēnesis atlicis un nu jau vairs mazo nesauksim par bēbīti.. Jau tagad Līna Grieta vairs neizskatās un neizturas kā bēbītis, ir parādījies raksturs un nopietnība.

Arvien vairāk un vairāk man gribās mazo jaunkundzīti ņemt rokās un mīļot. Kārtīgi saspiest un nelaist vaļā, jo  - ar katru dienu arvien vairāk viņa grib darīt pati, grib skatīties pati, grib ēst pati un man tikai parādīt - ar rādītājpirkstu un aicinošu sejas izteiksmi :) Pats izteiksmīgākais jaunums šajā mēnesī - grimases! Nevar palikt vienaldzīgs ieraugot Līnu Grietu brīnāmies :)

Ja par dienas režīmu un maniem novērojumiem šajā mēnesī, tad Līna ir sākusi vairāk gulēt - naktī. Es visu laiku, līdz pat šim brīdim, ļoti gaidīju, kad pienāks tā diena, kad varēšu vakarā aizmigt un tikai no rīta pamosties! Un šobrīd - esmu to izbaudījusi - un laimīga :) Tāda gan bija tikai viena nakts, tomēr tendence mosties naktī bieži - vairs nav aktuāla. tagad gulēt ejam 23:00 un mostamies ap 5 no rīta. Bet forši ir tas, ka paēdot, viņa ir gatava vēl pasnaust līdz 7, pat 8 :) Ir arī otrs

Gulēšana lielajā gultā - es biju kategoriski pret to, ka bērniņš, kamēr mazs ir jāņem blakus gultā gulēt - cits stāsts, nomierināt un ielikt atpakaļ gultiņā. Šī mēneša laikā vienu brīdi mazā sāka ļoti skaļi naktīs mosties, kliedzot ar acīm ciet.. ņēmu blakus gultā, mierināju un nevajadzēja pat 1 minūti laika, lai mazā jau man blakus vai klēpī vai būtu atkal aizmigusi! ak, kā man tas iepatikās - ņēmu arī citas naktis blakus! tik forši - tas mazais kunkulis iekārtojas Tev padusē, piespiežas klāt un saldi čuč - pašai acis līp ciet, tomēr, nevarēju īsti pagulēt, jo visu laiku nemiers, ja nu vīrs pa miegam pagriežas, turēju roku viņam pie muguras, ja nu pati iemiegu un Līna izripo no gultas, ja nu sega, ja nu, ja nu.. visu ko domāju, bet labi, ka notika tas, kas notika, jo mazā turpina gulēt savā gultiņā! Vienā no šīm burvīgajām kopā gulēšanas naktīm, Līna bija man blakus ar galvu uz mana vēdera, tā slīpi, pussēdus iemigusi.. glaudīju viņai galviņu, priecājos, bet jau nākamajā mirklī pamodos no tā, ka pamodināju viņu, iesitot ar roku pa galvu.. Pati biju aizmigusi ar rokām aiz galvas un kaut kā pa miegam liekot roku lejā, trāpīju viņai. Viņa uztrūkās, šņukstēja, es ar :) Tā abas šņukstējām un es meitiņai apsolīju, ka nekad vairs tā nenotiks, jo viņa gulēs tikai savā gultiņā - es vienmēr būšu blakus, ja vajadzēs mierināt, bet miedziņš - katra savā gultā! Bet paldies par tiem pāris mirkļiem - es sapratu, ka tas ir forši un gan jau kādu dienu mēs visi četri salīdīsim lielajā gultā un paraustīsim viens otram segu nost :)

Pa nakti katrs sava gultā, bet no rīta,  Līnai mostoties, ņemam viņu blakus sev gultā un vismaz stundu dauzamies. Sitam kājas, dziedam dziesmas, ripināmies un smejamies! Daudz, daudz smejamies.. Es atkal un atkal skatos uz vīru un viņu nepazīstu – tā beznosacījuma mīlestība un neviltotais, patiesais prieks viņa sejā... ehh.. kur gan mēs šo sajūtu noliekam izaugot...

Redz, 11 mēneši – un ēdam kā liela meitene!  Līnai patīk kārtīgi paēst un darīt to skaļi un izteiksmīgi! vienīgā lieta no kā meitiņa šobrīd atsakās un ēd nelabprāt - gatavās putras.. Reizēm, kad nogurums un negribas ņemties ar vārīšanu, gribās viņu piemānīt, bet še Tev - ja nav mammas vārītā putra, tad viņa nemaz neēd :) Burciņu biezeņus neesmu iedevusi viņai nevienu reizi, toties, gatavot ēdienu veselīgi – tā lai visa ģimene var ēst no viena katla – esmu samācījusies -  par to milzīgs prieks. Dārza zemenes arī nobaudītas - pagaidām bez sekām! Mellenes mežā, mellenes lielās no tantes tirgū, avenes un jāņogas.. viņai ļoti garšo, un šobrīd arī nekādas alerģiskas reakcijas neesmu novērojusi! Baroju meitu ar karoti, dārzeņus rupji saspaidu, reizēm gabalos dodu ēst pašai, gaļu vienmēr gabalos dodu rokās. tad nu mums pa pusei BVĒ.. Es nevaru to lielo ķēpu izturēt :) pietiek jau ar tām reizēm, kad viņa ļoti izteiksmīgi parāda, ka ir paēdusi - sāk visu no mutes ķeksēt ārā, smērēt matos, drēbēs un visur, kas pagadās pa rokai!

MAMM, MAMMA, MAMMA... – izteiktāk kā citus mēnešus, tieši šajā ir jūtama vajadzība pēc mammas.. nevienu soli nevaru spert bez mazā dadzīša pie kājas.. viņa seko visur, virtuve, vannas istaba – iemācījusies nokāpt pa trepītēm, lai tiktu man līdzi laukā, ja eju uz lievenīša ratus sagatavot pastaigai vai puķes apliet. Visur, visur – atnāk, pieķeras pie kājas, pieceļas augšā un tā mēs kopā pa māju staigājam! Sākumā bija varen jautri, nu sāku domāt – vai tas uz mūžīgiem laikiem vai varbūt vēlāk pāries?? Kā vīrs saka – meitiņa ir īsta Memmelīte.

MAN IR LIELAIS BRĀLIS! – Es reizēm brīnos, kur pazūd mans jaunākais bērns! It kā tepat bija, nu jau vairs nav. Meita mēdz pazust un ja sākumā satraucos, ka klusībā sēž pie suņu bļodām un grauž suņu barību, tad tās savu aktualitāti ir zaudējušas un nu ir jauna vieta, kur pavadīt laiku – brāļa istaba!  Viņa tajā mēdz pazust pat uz pusstundu! Ar baudu varu skatīties kā lielais puika ņemas ar mazo māsu. Spēlējas, runājas, ķer viens otru un reizēm vienkārši sēž istabā un tur labi jūtas. Es esmu ļoti priecīga, ka māsai ir lielais brālis, kurš aizstāvēs un brālim ir mazā māsa, ko sargāt.. Man vienmēr ir šķitis, ka šāda savienība ir ārkārtīgi spēcīga un motivējoša. Markuss ir brīnišķīgs lielais brālis – jau kopš māsa bija pavisam maza, viņš man jautāja vai drīkst paturēt, panest, lai gan knapi spēja pacelt.. ļāvu, palīdzēju un vienmēr stāstīju un daru to joprojām -  ka, lai kas arī dzīvē notiktu – māsa vienmēr Tevi mīlēs un vienmēr būs blakus, ja vajadzēs. Un skatoties uz viņu šķiet, ka viņš to tik ļoti novērtē un bauda! Bet to dara tad, kad viņam šķiet, ka neredzu..Kautrējas! Es tā reizēm ap stūri palūru – bet vienmēr pārliecinos, ka man nav iemesla uztraukties – pagaidām – ar maniem bērniem viss ir vislabākajā kārtībā!

Ja jāatskatās uz šo mēnesi salīdzinājumā ar citiem – tad šobrīd, vairāk nekā parasti mani pārņem skumjas, ka tas viss jau tūliņ beigsies.. Beigsies bēbīša periods, beigsies ripināšanās un rāpošana, beigsies sarunas bēbīšu valodā - kaķ, kaķ, kaķ un goija, goija.. noteikti pietrūks..  meitene aug lielāka, teju pēdējie mirkļi un staigās bez turēšanās.. vedīsim uz bērnu dārzu... gaidīsim mājās no parka, iepazīsimies ar draugu.. tieši šis, pēdējais mēnesis liek saprast, ka laiks nestāv uz vietas un tas ir jābauda. Ik mirklis, kas dots!

Ak – cik tad vairs palicis un būs kopā jau pavadīts gads! Pirmais lielais pakāpiens būs pievarēts – es ceru, ka mums izdosies noturēties.. turpināt tā kopīgiem spēkiem visiem nosargāt mūsu ģimeni, mūsu ģimenes laimi.