Ķermeņa masāža
13.05 15:30-16:30
Izpārdots
Tieši šāds jautājums manī modās pēc raksta (Ja zīdainis "NEguļ kā zīdainis") publicēšanas. Turklāt starp komentāriem izcēlās "Kummise" ar jautājumu - kas vispār ir homeopāts un osteopāts? Tad nu nolēmu, ka par šo tēmu ir vērts parunāt. Kaut vai tādēļ, lai dzēstu manu skepsi/bailes no šīm lietām.
Bērniņam piedzimstot, neviens neplāno viņu vadāt pie dažādiem ārstiem un speciālistiem. Liekas, ka ir jābūt patiešām kārtīgam un redzamam iemeslam, lai meklētu palīdzību no malas. Piemēram, manā gadījumā ir tā, ka gan es, gan visa ģimene uz mazulītes niķiem raugāmies kā uz rakstura īpatnībām vai vienkāršu neapmierinātību ar konkrēto situāciju. Lai cik grūti arī reizēm nebūtu, nevienam pat prātā nenāk doma vest Ievu pie kāda no iepriekšminētajiem speciālistiem.
Nē, ne tādēļ, ka šīs metodes uzskatām par nepareizām. Es vienkārši nesaprotu kurā brīdī vecāki izšķiras par labu homeopātijai/osteopātijai vai abiem? Kas viņus pamudina atzīt, ka bērnam kaut kas nav īsti labi, un ir vajadzīga iejaukšanās no malas?
Tāpat dziļi pārdomāju to, cik grūti varētu būt izskaidrot radiem to, kādēļ mazulis tiek vests ārstēties, lai gan ir šķietami vesels. Kā uz ko tādu reaģē omes? Vai no kādas tuvienieku daļas netiek saņemts nosodījums vai vismaz neizpratne?
Galu galā, kā vispār zināt, ka bērna negulēšana/niķi/neēšana un citas lietiņas nav kaut kāda robežu pārbaude vai vienkārši rakstura demonstrācija? Kurā brīdī mest pie malas pacietību, un doties pēc palīdzības?
Gan šeit, "Māmiņu Klubā", gan daudz kur citur esmu daudz lasījusi, ka mammas "tādā un tādā vecumā veda tur, pēc tik mēnešiem tur...", tad nu ceru, ka šeit būs mammas, kuras varēs padalīties ar savu pieredzi, tiekoties ar homeopātu/osteopātu.
Priecāšos, ja pastāstīsiet par savu iemeslu, to, kā nonācāt līdz šādai situācijai, kuru speciālistu izvēlējāties, kā reaģēja radinieki, kāds bija progress un visa procesa izmaksas. :)
Iespējams, arī manai mazgulētājai un kliedzējai noderētu šāda veida atbalsts. Tikai vajag kādu, kurš pakliedētu miglu. :)
Ja Rīgā, tad es varu ieteikt Dr.Andu Flaumani - Jahensu, pieņem doktorātā "Mārtiņroze".
P. S. Redzu, ka te ir runāts arī par potēm - jā, osteopāte puikam noteica, ka pote "uzkritusi" uz akniņām, tāpēc viņu kādu laiku bija īpaši jāuzmana.
Ieva, Tu pati jau esi mamma, tātad - pieaudzis cilvēks, Tev nav jāklausās radinieku viedokļos 😉
Pie homeopāta neesam bijuši, jo nav bijusi nepieciešamība. Pie osteopātes (Ievas Celmiņas Jelgavā) gan vedu abus. Meitu pēc gada vecuma, jo viņa sāka katastrofāli gulēt. Puiku - 3 nedēļu vecumā tīri vispārējai novērtēšanai. Meitas miega problēmu sakārtoja 3 vizīšu laikā. Puiku arī vēl 2 - 3 reizes aizvedu, jo bija nelielas problēmas ar vēderiņu. Turklāt tolaik tās bija vienkārši smiekla cenas - 10 lati par vizīti. Tagad ir būtiski audzis pieprasījums un arī cena.
cik Rīgā dārgi! Mēs neRīgā un par 2x un vēl zemāku cenu ejam. Varbūt ir vērts iet kādā mazpilsētā.
Mēs visa ģimene, ja ir kādas ar veselību saistītas lietas, apmeklējam tikai šos divus- homeopātu biežāk, osteopātu 1x gadā. Ir vēl zobārsts un acu ārsts, bet tas arī viss. Tādēļ, neko nezinu par citiem ārstiem. Bērnus sākām vest, kopš piedzima. Ģ.ārsts ir tikai formāli. Vai palīdzēja bēbim palikt mierīgākam? Jā osteopāte. Jo mazule raudāja dēļ vēdera sāpēm. Problēmu atrisināja 40min. laikā. Kopš tās dienas pārstāju par osteopātiem smīkņāt, jo mūsu gadījumā tas darbojās.
Ja nevienam ģimenē netraucē bērna kaut kādas uzvedības vai jebkādu procesu lietas, tad nu noteikti ne pie viena ārsta - tradicionāla vai mazāk tradicionāla - nav jāved 😀
Paldies tev par izsmeļošajiem komentāriem! Paldies visām komentētājām. Tik daudz interesantas informācijas!
Noteikti būs daudzas mammas, kurām šis būs ļoti noderīgi. 😀
Par vakcināciju. Mana homeopāte to nenoliedz, viņas viedoklis - ja ir bail, tad vajag vakcinēt. Arī es vakcinēju. Ja pirmajam bērnam paralēli nevajadzēja neko no homeopātijas šajā sakarā, tad otrajam homeopāte ieteica lietot graudiņus, tā kā meita diezgan smagi (ko konstatēja osteopāts, bet nekad neredzēja ĢĀ) pārcieta vakcīnas.
Ar osteopātu un to, ko viņš spēj izārstēt, ir savādāk, bet homeopāta ārstētās slimības patiesībā izmaksā stipri lētāk nekā ģimenes ārstu ierastie ieteikumi. Ja tā ņem - kad bērnam ir tas pats klepus, es iedodu pārdesmit graudiņus visā slimošanas laikā, kas man izmaksā ap 1EUR. Protams, pirms tam man arī ir bijusi ierastā ilgā iztaujāšana, sākuma terapija, taču tālāk mums ir standartslimības kā jau visiem bērniem (iesnas, klepus) un tādēļ visi graudi mājās stāv, piepērku klāt Homeopātiskajā aptiekā, kad beigušies. Man aptieciņā ir arī parasti aptieku preparāti (kaut kādi sīrupi, tās pašas temperatūras mazinošās zāles), nenoliedzu tās, jo reizēm ir sajūta, ka te homeopātija būs pārāk nopietna vai pārāk nenopietna, tad dodu to, ko sajūtas saka priekšā. Ja kāds teiks - ar sajūtām nopietnās kaitēs var iedzīvoties, atbildēšu - jā, var, ja to paralēli nekontrolē ārsts. Mana ģimenes ārste akceptē, ka primāri ārstēju ar homeopātiju.
Es pati gāju pie homeopātēm ar veģetatīvo distoniju (ar veselības problēmām, kas no tās radās). Sāku gadu pirms bērniņa ieņemšanas. Zināju, ka citādi būs jāsāk dzert zāles, jo assinsspiediens bija pat 180/100, bez iemesla, bija paniskas bailes, naktīs nevarēju normāli gulēt, vidēji reizi nedēļā saucu ātros. Īsumā - murgs. Neirologa atbilde - "ja netaisies dzert antidepresantus, vari iet prom". Jāpiebilst, ka draudzenei no antidepresantu lietošanas tiešām "širmis" aizvērās un labi, ka apkārtējie noreaģēja. Tātad, es gadu pirms plānojam bērniņu pat nepieļāvu domu par antidepresantiem. Risinājums, ko spēju saprast, bija homeopātija. Pirmās homeopātes ārstēšana un komunikācija man nederēja. Pēc dviem vai trim mēnešiem pārtraucu sadarbību ar viņu. Atradu citu. Tā manu problēmu atrisināja. Protams, ne jau uzreiz pēc purmajiem "bumbulīšiem" viss nokārtojās. Es tikai pēc mēneša kontatēju, ka ātrie nav saukti. 😀 Gāju vēl gadu (arī esot grūtniece) pie homeopātes uz konsultācijām līdz sapratu, ka tās ir liekas un 60€ varu ietaupīt uz tām bez vajadzības neejot.
Tā kā esam nolēmuši bērnu vakcinēt (ko arī daram) homeopātija kādu laiku pagaidīs. Bet, ja justu, ka homeopāts kaut ko varētu atrisināt, noteikti atkal meklētu palīdzību.
P. S. Arī "tradicionālajā" medicīnā ir labi ārsti, no kuru kabineta cilvēki neiziet ar recepšu kaudzi. Piemēram, esmu bijusi pie dermatologa, kas strādā poliklīnikā. Viņa problēmu (kur 3 dažādi ārsti nozīmēja 3 dažādas diagnozes un recepšu zāļu lietošanu grūtniecei) atrisināja ar tējiņu procedūrām. Super. 😀
Esmu vedusi gan pie homeopāta, gan osteopāta.
Pie homeopāta, jo parādījās alerģija, bet pie osteopāta, jo mazliet šķībi turēja galvu. Palīdzēja abi.
Radinieki? Kāda viņiem ar to saistība? Tas taču ir mans bērns! Bet jā, cenšos nestāstīt daudzas lietas, lai nebūtu jādzird viņu viedoklis. Un tā ir vieglāk. 😀
Viena vizīte pie osteopāta maksā 50EUR, mums bija 5 vizītes, homeopāts 45EUR vizīte + 80EUR graudiņi, kremi un pilieni.
Par radiniekiem. Mana radinieku puse pieņem, ka nemeklēju palīdzību tradicionālajā medicīnā, priecājas, ka bērniem palīdz tas, ko atrodu un kā ārstēju. Otra radinieku puse... Kopš pie pirmā bērna negulēšanas ome atļāvās pateikt: "Viņam taču kaut kas nav kārtībā ar nerviem!", īpaši nepievēršu uzmanību viedoklim, jo sapratu, ka tur saprašanās par bērna audzināšanu un aprūpi neradīsies.
Tā kā ieteikums visdrīzāk bija mans, tad varu atbildēt, kurā brīdī ar abiem bērniem mēs esam izlēmuši vērsties pie speciālistiem. Tas ir brīdis, kad ģimenē visi ir tiktāl uzvilkti dēļ mazākā nemiera, ka pat savstarpēji sarunāties nespēj, pat negrib, jo nav nedz gulēts jau mēnešiem, nedz dienā ir iespēja vienam otru dzirdēt. Tas viss ir komplicēti patiesībā - tā ir iekšējā sajūta, kura rodas. Par to, ka daži nezina, kas šie par speciālistiem, pavisam normāli, jo tā nav tradicionālā medicīna.
Mans bērns ir iepazinies ar osteopātu un tikai tāpēc, ka viņam bija kustību traucējumi, - septiņos mēnešos vēl nevēlās un fizioterapeite ieteica pamēģināt osteopātu. Izmeklējos atsauksmes un izlasījos daudzus rakstus par seansu plusiem - bērns labāk guļot jau pirmajā naktī pēc osteopāta utt. Apmeklējām 6 seansus, iztērējām gandrīz divi simti eiro un mums tas nekādus rezultātus nedeva, tāpēc man pret šiem speciālistiem ir skeptiska nostāja. Vecāki savam bērnam grib to labāko, grib palīdzēt jebkurā situācijā, lai tikai mazajam labāks miedziņš, lai pazūd kolikas utt. un tāpēc tiek meklēti netradicionālās medicīnas pārstāvji ar cerību ka palīdzēs, jo ir tik daudz pozitīvo atsauksmju par osteopātiju un homeopātiju.
Sveika, es mazo vedu pie osteopata pec vizites pie neirologa. Neirologs teica, ka paaugstinats tonuss plecinam un jaiet vai nu uz masazam vai pie osteopata. Pirms tam biju lasijusi par osteopatiem un skita vertigak ka masazas. Braucam uz Saulkrastiem pie daktera Zemisa. Verot ko dakteris dara ar bernu ir loti interesanti un mazajam ari patika. Bijam divas reizes un dakteris teica,ka ja nu rodas velme, tad var atvest pec paris mēnešiem,bet nevajadzetu but tadai vajadzibai. Radinieki neko neteica, bija nesaprasana, kas ir osteopatija, kad paskaidroju, tad ari satraukti gaidija ka mazajam bus gajis.
Runajot par vajadzibu un ka saprast, man bija sajuta, ka vajag pie osteopata un pagaidam sajutas nav pievilusas. Par to ko kads teiks mes neiespringstam, savam bernam gribu labako un ja mes vecaki uzskatam, ka berns ir jaaizved pie arsta, tad ta ari vajag,jo ne jau omes un opji ir katru dienu ar bernninu.
Katra zina mes atbalstam osteopatiju, pret homeopatiju ari nav nekas iebilstams.