Bērni mācās un attīstās, darot noteiktas lietas un pēcāk mācoties no savas pieredzes. Vecāki parasti iezīmē vairākus attīstības posmus, kas ir izmērāmi, piemēram, galvas kontrole, sēdēšana, velšanās, rāpošana, stāvēšana un staigāšana. Cik vecs ir tavs mazulis, un vai viņš jau rāpo?

PIEDALIES KONKURSĀ ŠEIT->>>

Ja tev mājās aug mazs rāpotājs, šis konkurss ir tieši tev!

Parasti bērns sāk rāpot astotajā - devītajā dzīves mēnesī, bet, protams, katrs mazulis ir citādāks, un katram sava attīstības programma!

ATGĀDINĀM:

Bērnu speciāli mācīt rāpot nevajag, taču var viņu mudināt būt aktīvam, vairāk kustēties, līdz ar to veicināt rāpošanu.

* Jau no otrā dzīves mēneša bērnu ieteicams likt uz cieta pamata, vislabāk uz plāna paklājiņa, kas noklāts uz grīdas, lai mazais varētu brīvi kustēties. Brīvi kustoties, bērns iepazīst savu ķermeni, iemācās saprast, kur ir tā robežas.

* Pirms bērns sāk rāpot, viņš iemācās līst uz vēdera. Svarīgi, lai līšana notiktu simetriski un krusteniski, pārvietojot vienlaikus labo roku/kreiso kāju un kreiso roku/labo kāju. Lienot bērns iemācās pārvietoties uz priekšu, taču viņa rumpītis vēl nav tik stabils, lai mazais varētu nostāties četrrāpus. Sākumā daudzi mazuļi lien atpakaļgaitā, jo tā vieglāk pievārēt gravitācijas spēku. Līšanas perioda ilgums katram bērnam ir atšķirīgs – cits to dara divas, cits četras nedēļas. Šajā laikā pakāpeniski nostiprinās mazuļa muskulatūra, kļūst stiprākas gūžiņas.

* Pēc pusgada vecuma, lai veicinātu vēlmi mācīties rāpot, uz grīdas var nolikt pakaviņu, zemu spilvenu, matracīti. Zemais šķērslis mudina celties uz augšu, lai redzētu, kas tur tālāk ir.

* Aiz zemā šķēršļa vēlams nolikt rotaļlietu. Tad mazais mēģinās nostāties četrrāpus, lai to aizsniegtu.

* Bērnam var piedāvāt dažāda lieluma trauciņus vai lielas bļodas. Lielu trauku pārcilāšana veicina plašāku kustību amplitūdu un trenē līdzsvara izjūtu. Tā bērns arī trenējas sēdēt sānsēdē (balstoties uz vienas rociņas).

VEIKSMI!

PIEDALIES KONKURSĀ ŠEIT->>>