Atkal jau pagājis mēnesis, jeb meitiņai jau 7 mēneši.

Pateicoties slimošanas laikam mūsu mājās biju nedaudz iepauzējus un neko nerakstīju, bet skarājās gan man idejas galvā. Un šoreiz nepaspēju ne attapties kad mēnesis jau bija pagājis un atkal jāatzīmē mazie svētki.
Kā jau katru mēnesi lai atzīmētu mēnešjubileju taisīju kūku. Bet arī šeit bez jautrības neiztik, jo iecerētās kūkas vietā uztaisīju citu. Kūku nevarēju uztaisīt jo nedaudz satraumēju abas rokas, labajai rokai dabūju tulzu uz plaukstas , bet kreiso piešāvu pie karstas plīts un apdedzināju pirkstus. Tad nu nācās meklēt vieglāku variantu un tapa ideja par divkārtaino siera šokolādes kūku ar banāniem. Mmm. Rezultāts nelika vilties un kūka iznāca super garda. Bet ne jau pati kūka ir pati galvenā.
Meitiņa arvien aktīvāk iepazīst pasauli un jūtu ka sedziņai kura tiek nolikta priekš viņas nav vairs jēgas, jo tur tiek pavadītas vien pāris sekundes. Mantas he, kādas mantas, viņai labāk interesē groziņš kur mantas tiek ieliktas.Vai brāļa mašīna kas tiek atstāta bez pieskatīšanas.

Šomēnes bijā arī uz 6 ar pus mēnešu vizīti un es jau cerēju ka meitiņa beidzot būs sasniegusi 6 kg, bet nē mana dāma ir smalkā sver vien 5.950 kg. Nevar jau visi būt apaļīgi. Bet vismaz šomēnes ir nedaudz lielāks svara kāpums kā tas bija pirms sākām piebarošanu. Tātad turpinām ēst putras un turam īkšķus , lai nākamo reizi svars būtu dūšīgi kāpis. Vēl līdz ar 7 mēnešu sasniegšanu varam sākt dot gaļu un skābpiena produktus. Gaļa meitiņai garšo un labrāt ēd ko dodu Šodien pat tā bija izsalkusi ka pat man teica ko līdzīgu dod, dod, dod... Jo laikam mamma par lēnu deva ēst. :)
Šodien devu nogaršot arī Bio lakto ar augļiem. Šķobījas bet ēda,jo kā vienmēr kaut kas jauns  tiek sagaidīts ar atiecīgu grimasi.

Ko tad meitiņa jau māk.

• Aktīvi velties pa visurieni, par jua savā gultiņā. Un pakaviņš vairs nav šķērslis. Arī pamperu maiņa ir īsts izaicinājums.
• Rotēšana ap savu asi uzņem jaunus apgriezienus, jo tas notiek tādā ātrumā, ka nepaspēju pat ne aci pamirkškināt ka ir jau aizrotējusi.
• Līšana ir uzņēmusi tempu. Jau vairs nav tāds nedrošums lienot, nu jau ātri tiek kur vēlas un jau sāk iepazīt virtuvi.
• Stutēšanās ceļos kļūst arvien aktīvāka un nu jau šūpojas uz priekšu un atpakaļ. Rāpot nēl nesanāk, bet visam savs laiks.
• Mēģina stutēties jau uz sēdus pozu. Pagaidām gan sanāk tāda kā atbalstīšanās uz rokām.
• Čīkstēšana, lai mamma paņem rokās. Jā šī arī ir viena no prasmē kas ir apgūta. Jo kā kā paņemu rokās tad viss raudāšana ir pazudusi un nekas vairs nekaiš. Un var paskatīties apkārt ko varētu paķert.

Šoreiz gribas lai mēnesis nepaskrien un mazliet apstāties lai redzētu kā meitiņa aug un mazliet izbaudīt to laiku kad viņa ir tik maziņa. Bet laiks ir neapturams.