Kā no zēna izaudzināt īstu vīrieti

Nevienam nav noslēpums, ka visi bērni ir atšķirīgi ne tikai ārējā izskata, bet arī rakstura ziņā.

Atšķirības meiteņu un zēnu psihē sasniedz tik augstu līmeni, ka jau pirmajā dzīves gadā tās parādās bērna uzvedībā un rotaļās. Tas nozīmē, ka viņu psihiskie procesi organizējas atšķirīgi, attiecīgi arī smadzeņu funkcijas pat tādā vecumā ir spēcīgi atšķirīgas, un, līdz ar to - meitenes un zēni jāaudzina ir atšķirīgi.

Lielāko daļu sava laika (īpaši agrā bērnībā) bērns pavada kopā ar mammu. Ar meiteņu audzināšanu māmiņām nav nekādu problēmu, jo pietiek vien būt tādai, kāda esi, tad arī mazā ar laiku atdarinās un daudz ko iemācīsies. Bet kā lai audzina no dēla īstu vīrieti un aizstāvi? 

Puiku audzināšana nav sievietes darbs - tā uzskatīja senajā Spartā, un tāpēc dēli agri tika "atdalīti" no mammām, nododot viņus audzināšanā par īstiem vīriem. Vispār, tētiem parasti vieglāk tikt galā ar dēliem, nekā mammām, tas ir fakts. Tāpēc, gan dēli, gan meitas jāaudzina ir abiem vecākiem!

Spartas dēls

Ne tikai bērns, bet arī pieaugušais izrāda vīrišķību un iestājas par vājāko tikai gadījumā, ja ir pārliecināts par saviem spēkiem. Pie tam nepieciešama ir ne tikai pārliecība par savām fiziskajām iespējām, bet arī psiholoģiskā pārliecība - "ES varu". Tāpēc, pirmkārt, parūpējieties par puisēna fizisko attīstību. Bērnam jābūt pārliecinātam, ka nepieciešamības gadījumā viņš var savam pāri darītājam atdarīt jeb - aizstāvēties. Bez tam, skolas vecumā bērni ciena spēku. Tikai vienlaikus iemāciet bērnam izmantot spēku tikai retos gadījumos, kad citādāk nav iespējams. 

Otrkārt, lai audzinātu psiholoģisko pārliecību par savām spējām un spēkiem, bērnam vajag spēcīgu, uzticamu "aizmuguri". Puikam jāzina, ka blakus ir vecāki, kas vienmēr palīdzēs. Bet tajā pat laikā jāpaskaidro bērnam, ka vienmēr vajag reāli novērtēt savus spēkus, nevis mesties strīda karstumā ar galvu.

Pavisam mazam, divgadīgam bērnam var un vajag uzsvērt, paslavēt viņa izturību. Bet nevajag, ja bērns nokritis teikt: "Ko tu raudi? Tev taču nesāp! Esi vīrietis!". Labāk pieņemt, ka, ja reiz bērns raud, viņam vajag, lai vecāki viņu pažēlo. Vienalga, vai viņš ir sabijies no kaut kā, vai nokritis. Galvenais,  - mazulim ir vajadzīgs vecāku psiholoģiskais atbalsts, bet to atteikt ir nežēlīgi. Bet, kad viņš nokrīt un NEraud, ir vērts to uzsvērt un paslavēt puiku par viņa vīrišķību:"Malacis! Lūk, ko nozīmē - īsts vīrs! Cits raudātu, bet tu izturēji."

Biežāk izrunājiet vārdu zēns, kopā ar vārdiem - drosmīgs, izturīgs, izlēmīgs.

Kad gribat bērnu paslavēt, izceliet tieši viņa vīrišķīgās vērtības, aizmirstot stereotipu, ka "labs puika ir paklausīgs puika".

Ja psiholoģiskais komforts puikam ir vienkārši nepieciešams, tad fiziskais - postošs. Necentieties pasargāt dēlu no visām nepatikšanām. Protams, risku izvērtēt ir katru vecāku uzdevums.

Patstāvīgs

Īsts vīrietis prot patstāvīgi pieņemt lēmumus, tāpēc katra mamma vēlas redzēt savu dēlu tieši tādu. Bet no vienas puses - patstāvīgs bērns tas ir labi: pats ģērbjas, pats velk apavus, pats sakārto rotaļlietas. No otras puses - patstāvība nozīmē arī neatkarību dažādu lēmumu pieņemšanā, un tas jau vairs nav ērti. Jo dēla uzskati un lēmumi var nesakrist ar jūsējiem, un tad tās ir kaprīzes, nepaklausība, patvaļa, un vecāki uzskata "ne pie kā laba tas nenovedīs" un nedod iespēju zēnam izaugt pa īstam patstāvīgam.

Dodiet dēlam iespēju būt neatkarīgam un patstāvīgam, ja tas nedraud viņa dzīvībai. "Nekāp, nelien, neskrien, nokritīsi, sasitīsies" - ar tādām frāzēm nevar izaudzināt drošu, neatkarīgu cilvēku. Nespiediet viņam būt tādiem, kādi ir citi bērni, pat, ja tas konkrētajā brīdī jums ir ļoti izdevīgi un ērti. Nepaskaidrojiet viņam visu pārējo bērnu uzvedību, uzsverot, ka tieši tā ir pareiza.

Sniedziet dēlam iespēju pieņemt patstāvīgus lēmumus ievērojot viņa kompetences robežas un noteikti dotiet viņam iespējas realizēt savus lēmumus. No pašas agras bērnības puikam ir jāmāca, ka par savu rīcību ir jāatbild.

Bruņinieks

Svarīgu lomu dēla audzināšanā ieņem tēva piemērs (vai jebkura cita ģimenei tuva vīrieša piemērs), īpaši viņa izturēšanās pret mammu un apkārtējiem. Maziem bērniem ir unikāla spēja visu atcerēties, un vecāku rīcība (gan laba, gan slikta) tiek uztverta neitrāli - viss, ko tētis dara ar mammu - ir labs. Bērniem nepiemīt kritika.

Ja tētis neaizmirst mammai dāvināt ziedus, palaiž viņu pa priekšu, dod sēdvietu, izpilda grūtos mājas darbus, rūpējas arī par savu mammu un sievasmāti, tad mazais dēls kopēs šo vīrišķīgo uzvedību, viņam nebūs jāpaskaidro, ka vājākiem jāpalīdz. Tvs un dēls var kopīgi gatavot mammai dāvanas, ieviest kārtību, kamēr mamma atpūšas, pagatavot viņai vakariņas. 

Bruņinieks - šī cēlsirdīgā rakstura iezīme tiek mantota, tāpēc pievērsiet uzmanību saviem darbiem, vārdiem un rīcībai!

Bērnu dārzā un skolā puikas māca palaist meitenes pa priekšu, palīdzēt viņām, bet pamati vienmēr tiek ielikti jau ģimenē un piemēru bērni ņem no savas ģimenes locekļiem.

Lai bērnam veidotos adekvāts priekšstats par to, kas ir "sieviete", ļoti svarīgs ir mammas tēls. Tāpēc jau agrā bērnībā dēlam ir jāsaprot, ka mamma, pirmām kārtām, ir sieviete ar savām jūtām un emocijām, jāsaprot, ka viņa var būt ne tikai ļoti stipra, bet arī viņai var būt vajadzīgs mierinājums, atbalsts, palīdzība. Tāpēc puikām jāiemācās būt spēcīgam blakus sievietei, un, lai viņš to iemācītos, viņam sieviete jāredz arī vāja. Galvenais tādos brīžos - pavērot dēla reakciju. 

Mīlošais

Lai izaudzinātu īstu vīrieti, puika pēc iespējas mazāk jārāj un jāstrostē, biežāk - jāpaslavē, jāpateicas viņam, jāuzsver viņa veiksmes, jāpaslavē, jāmīl un, galvenais, nevajag slēpt savu mīlestību. Dēlam ir tiesības uz vecāku (īpaši mammas) mīlestību, maigumu, tāpat kā meitai, ļoti vienkārša iemesla dēļ: tikai tas, kas izjutis maigumu uz sevi, var to dāvāt kādam citam. 

Vecāki taču sapņo par to, lai dēls mīlētu savu sieviņu un savus bērnus.

Vīrietim jābūt ne tikai spēcīgam un vīrišķīgam, bet arī jaukam un mīlošam. Stereotips saka priekšā, ka jūtīgums drīkst piemist tikai sievietēm, bet just līdzi - nozīmē saprast otra cilvēka pārdzīvojumus, ne tikai savus personīgos pārdzīvojumus. Pamata kļūda, ko pieļauj vecāki, ir izplatītās frāzes skandēšana: "Tu esi vīrieties, īsti vīri nekad neraud!"

Bērns, kurš nevar saviem vecākiem uzticēt savu savu sāpi, aizvainojumu, arī pats nespēj just līdzi.

Ja puika izjūt sāpes un nemeklē atbalstu starp tuvajiem cilvēkiem, analoģisku uzvedību viņš gaidīs arī no apkārtējiem. Pacentieties iemācīt bērnam, ka ir jāsaprot arī citu cilvēku jūtas, pārdzīvojumus.

Pareizas pieejas gadījumā bērni ap 5-6 gadu vecumu ir spējīgi apzināti izrādīt savas jūtas. Patiesi vīrišķīgs (jā, un arī cilvēcīgs) spēks neslēpjas dūru vicināšanas prasmēs vai prasmēs aizturēt asaras, vīrišķīgs spēks slēpjas spējās rūpēties par to, kas vājāks par pašu.

Saimnieks

Trīs - četurs gadus vecam bērnam ir vērts pirkt "vīriešu" rotaļlietas. Ne tikai ieročus un automobilīšus, bet arī instrumentu komplektus, konstruktorus. Dēlus ir noderīgi iepazīstināt ar vīrišķīgām profesijām, un tas bērnu novirzīs no datora, no neskaitāmām virtuālām slepkavībām, kas bērna dvēselē iedzen vien bailes un cietsirdību. Labi būtu veidot stāstījumus ar lomu spēlēm, pērkot puikam atbilstošu atribūtiku: ugunsdzēsēju ķiveres, kuģa stūri, policijas zizli..

Piecus - sešus gadus veci bērni parasti izrāda interesi par galdnieku, atslēdznieku instrumentiem. Nebaidieties dot viņiem rokās āmuriņu vai mazo, saliekamo nazīti. Lai mācās iesist naglas, tēst utml. Protams, viss jāveic pieaugušo pavadībā, bet tik un tā - patstāvīgi. Jo agrāk mazulis iemācīsies palīdzēt kādam no pieaugušajiem vīriešiem, jo labāk.

Aizstāvis

Nav iespējams izaudzināt īstu vīrieti, ja nedemonstrē viņam bērnībā un pusaudžu vecumā romantiskus varoņu tēlus. Puikām, kas ir 5-6 gadus veci iedegsies acis, dzirdot vārdu "piedzīvojums", viņi ir laimīgi, ja viņus nosauc par drosminiekiem. Un, lai arī varonīgums mūsdienās nav tādā cieņā kādā tas bija agrāk,  katra zēna sirdī dzīvo mazs īsta vīrieša veidols. Tas ir dabas ielikts talants un normālas attīstības nosacījums ir darīt visu iespējamo, lai šis tēls pakāpeniski pāraugtu realitātē, atrodot savu piepildījumu konkrētos cilvēkos. 

Lasot kopā grāmatas, pievērsiet zēna uzvedību pozitīviem varoņu piedzīvojumiem, pozitīvām varoņu darbībām, rīcībai. To pašu vajag darīt arī skatoties multfilmas.

Augošajam vīrietim vajadzīgs paraugs atdarināšanai, kas cels vīrieša prestižu zēna acīs.

«Memmes dēliņš»?

Zēnam, tāpat kā meitenei, vajag siltumu, mīļumu, apskāvienus. Mammai ir ļoti svarīga loma zēna dzīvē tieši psiholoģiskā, emocionālā un pat enerģētiskā līmenī. 

Tētim ir neaizvietojama loma tajā, lai bērns apgūtu vīrieša sociālo statusu, iemācītos uzvesties kā vīrietis. Kāds ir ģimenes modelis un ģimenes vīrieša - tēva uzvedība, tāds, visbiežāk būs arī zēna uzvedības pamata modelis. 

Mammas tā kā līdzsvaro zināmā mērā balansu starp to, ko gaida sociums no topošā vīrieša (jābūt stipram, jāpieņem lēmumi, jāatbild par sevi un savu ģimeni, banāli - jāpelna nauda) un starp to, kāda ir viņa emocionālā, pozitīvo cilvēcisko vērtību (laipnība, atsaucība, prasme līdzi just, spējas būt uzmanīgam) sfēru. Mammas uzdevums - dot saprast bērnam, ka viņa vienmēr ir blakus, ka uz viņu var paļauties, ar viņu var rēķināties, bet tēta (vai vīrieša, kas viņu aizvieto) uzdevums ir parādīt "kādam jābūt vīrietim" ar savu piemēru: jāsasniedz mērķi, nedrīkst ļaut sevi pazemot, jāredz un jādara mājas darbi, jāatbild par savu rīcību. 

Mammai nevajadzētu iejaukties, kad tētis audzina un soda bērnu, galvenais, lai puika zinātu, ka viņai vienmēr būs padomā kāds mīļš vārds un atbalsts. Nav vērts plānot jebkuru bērna soli, vienmēr baidīties par bērnu un pilnu krūti aizstāvēt dēlu no katra pāri darītāja. Mātes mīlestība dažreiz var būt pārspīlēta, un ar savām rūpēm mamma puiku var smacēt, rezultātā izaudzinot nekam nederīgu vīrieti, kas nekad nespēs radīt savu ģimeni un kļūt par tās pilnvērtīgu galvu, kā arī - par pilnvērtīgu vīrieti. Vai pareizi audzinat savu dēlu? To varat saprast, uzdodot sev tikai vienu jautājumu: "Vai es gribu, lai tā, kā uzvedas mans bērns, uzvestos mans vīrietis?"

Lai no zēna izaugtu īsts vīrietis, vajag viņu audzināt kā īstu vīrieti. Vienmēr atcerieties, kādu jūs viņu gribētu redzēt nākotnē, un attiecīgi rīkojieties tā, lai tiktu pie vēlamā mērķa. Ja mērķtiecīgi audzināsiet bērnā gribasspēku, atbildības sajūtu par sevi un sev tuvajiem, drosmi un prasmi par sevi pastāvēt, jūs paaugstināsiet iespējamību, ka kopā ar jums izaug cilvēks, ko bez ironijas varētu saukt par spēcīgo cilvēces pusi. 

Starp citu: pēc neiropsihologu datiem, zēnus, pat pavisam mazus, biežāk rāj un retāk ņem rokās, viņiem biežāk tiek izteikti norādījumi, kas satur tikai 1 vārdu: malā, atnes, iedod, izdari, izbeidz.., bet, runājot ar meitenēm vecāki biežāk izvēlas jūtu stāvokļus: patīk, mīlu, bēdīgs, jautrs..

Zēniem un meitenēm mazliet atšķiras izpratnes fizioloģiskā puse: zēnu rotaļas biežāk pamatojas uz tālāko redzi - viņi skrien viens otram pakaļ, met priekšmetus mērķī utt, un izmanto viņiem norādīto platību. Bez tam, zēnu pilnvērtīgai psihiskai attīstībai vajag vairāk telpas, kā meitenēm. Ja telpas, platības nav pietiekoši, viņi tās apgūst vertikāli - lienot pa kāpnēm, rāpjoties uz mēbelēm. 

Atšķiras arī zēnu reakcija uz viņu darbības vērtējumu. Zēniem interesē vērtējuma būtība, tāpēc nav jēgas no tādiem vērtējumiem kā "Esmu ar tevi neapmierināta". Zēniem jāzina, ar ko konkrēti neesat apmierināta, viņiem ir jādod iespēja atkal "izspēlēt" savas darbības.

Ludmila Paškeviča, psiholoģe