Svinot 101.dzimšanas dienu

Gaidot Latvijas 100-to "dzimšanas dienu" (dibināšanas gadadienu), mūsu ģimenē tiek atzīmēta vēl kāda, lielāka jubileja. Manam vectēvam paliek 101. Jā, Latvijā ir arī tādi cilvēki, kas ir vecāki par valsti! Viens no tiem ir mans vectēvs. :)

Līdzīgi kā Latvijas stāsts, arī viņa dzīves gājums ir "raibu raibais". Oficiāli dzimis Krievijā (jo tad Latvija vēl nebija). Dzīvojis vienkāršu zemnieku dzīvi. Un, ziniet, tajā laikā bērniem esot bijis jāstrādā, cik nu to bērns var, nevis jāspēlējās. Izrādās, vectēvs neatcerās laisku bērnību ar mantām, kā to varētu domāt, bet gan dažādu darbu darīšanu. Varbūt tieši tas viņam ir devis prasmes, spēku tālāk dzīvē, jo tāpat kā mūsu Valsts viņš ir pārcietis daudz pāri darījumu. Arī viņš ir karojis "zem svešiem karogiem", arī viņš ir bijis "Stūra mājā" un vēlāk cīnījies par izdzīvošanu izsūtījumā Sibīrijā. Vai spējat iedomāties, ka pieaudzis vīrietis, kurš dara fiziski smagu darbu, sver ap 35kg? Un, neskatoties uz to, viņš spēja izdzīvot. Viņa interese par mehāniku, inženieriju (un attiecīgā izglītība), viņam noderēja, lai Sibīrijā un pēc tam atgriežoties LPSRS nodrošinātu sev izdzīvošanu. Atgriežoties viņš uzsāka jaunu dzīvi. Nejauši sastapa savu mūža mīlestību, ar kuru apprecējās 2 nedēļas pēc iepazīšanās. Ziniet, apbrīnojami, ka cilvēki tā prot, pēc 2 nedēļām apprecēties un nodzīvot kopā vairāk kā 50 gadus "līdz nāve mūs šķirs"! Pat sirmā vecumā kopā pārvarēt ikdienas grūtības, viens otru atbalstīt un, pats svarīgākais, nezaudēt to mīlestības dzirkstelīti. 

Es ļoti lepojos ar savu vectēvu. Visvairāk tieši tāpēc, ka, neskatoties uz viņa grūtībām pilno dzīvi, viņš savā 101. dzimšanas dienā var kopīgi rotaļāties ar saviem maz-mazbērniem. :)

Lai visiem gaiši un līksmības pilni svētki!