Mans 2018

Kā jau pienākas 31.decembrī, atskatos uz nu jau aizejošo gadu. Kopumā - gads ir bijis izaicinājumu pilns.

Būtiskākais - esam kļuvuši par divu bērnu vecākiem. Tas arī iezīmē gada otru pusi. Jūtu, ka ikdiena ir balansēšana starp vienu un otru bērnu. Daudz domāju par to. Varbūt vecuma starpība pārāk maza? Nezinu gan! Arī 3, 4 un 5 gadus veciem bērniem vajag mammu. Un, godīgi sakot, vecums, kad varētu būt, ka bērnam mammu nevajag, ir ap 19, 20 gadiem. Skolā sākot iet, mammu vajag, ap 10 gadiem arī, vēlāk, pusaudžu gados arī. Īsāk sakot, mierinu sevi ar domu, ka bērniem mammu vajag vienmēr un balansēšana starp bērniem būtu jebkurā bērnu vecumu starpībā.

Gada pirmajā pusē ka mamma realizējos "riņķojot ap savu lielo "saulīti"". Kaut kur jauki bija rakstīts, ka bērniem, īpaši puišiem, līdz 3 gadu vecumam vajadzētu būt centrā, kā saulei un visiem (mammai) kā planētai būtu jāriņķo ap bērnu. Tieši tā varētu raksturot pirmo gada pusi.

Kur tad tie izaicinājumi? Tie ir katru dienu, lielāki vai mazāki. Dažādi. Gan attiecībās ar bērniem, gan ar vīru, gan citiem ģimenes locekļiem. Izaicinājumi ikdienas izdzīvošanas stratēģijās. Izaicinājumi arī attiecībās ar sevi. :)

Izaicinājums katru mēnesi Māmiņu kluba mājas lapā ievietot vismaz 4 rakstus arī veikts. Sarakstīti gan krietni vairāk rakstiņi. :) Tā rezultātā esmu tikusi pie ļoti daudz jaukām un noderīgām balviņām. Paldies Māmiņu klubam par tām! Arī citām mammām iesaku un mudinu rakstīt! Tā ir iespēja "parunāties" tālāk un plašāk, ne tikai ar draudzenēm, draugiem un radiem.