Aglonas Maizes muzejs.

16. Jul 2020, 16:18

Brauciens uz Latgali bija mūsu ģimenei plānā jau trīs gadus atpakaļ.Bet dzīvē ne viss notiek pēc plāna. Šogad pateicoties visam ,kas notiek pasaulē saņēmāmies un devāmies ceļā. Viens nogalvenajiem mērķiem bija Maizes muzejs Aglonā.

Lai tiktu uz Maizes muzeju jāpiesakās ekskursijā laicīgi. Mūsu ceļojums bija darba dienā,tad mēnesi iepriekš zvanot tikām vēlamajos datumos,brīvdienās noteikti tik viegli nebūtu.

Tas,kas jāņem vērā,ja neizdodas sazvanīt ar pirmo reizi,nevajag bēdāties,jāmēģina vēlām,jo saimniece strādā.

Mēs izvēlējāmies īso ekskursiju ar degustāciju. Tajā bija iekļauta maizītes cepšana, stāstījums,maizes degustācija,tēja,medus,pieaugušajiem šmakovkas degustācija.

Pārsvarā visi izvēlas ar lielo ēšanu.Ja man visi bērni būtu 10 un vairāk gadus veci,mēs ar to ņemtu,bet zinot,ka neēdīs, arī mums pašiem ēdienkarte ir daļa bērnības,tad pilnīgi apmierināti bijām ar īso stundas progrmmu.

Tuvāku programmas aprakstu var atrast te:http://www.aglona.travel/ko-apskatities/muzeji/aglonas-maizes-muzejs/

Tur katrs pats var izlasīt un izvēlēties,to kas tuvāk sirdij!

Ekskursijas sākumā saimniece iepazīstas,pastāsta kā viss sācis darboties,un tad maizes tapšana.Tapšanas procesā tiek dota daudz informācija.Klausījās visi-mans 4gadnieks,mana 8gadniece,pat 12 gadniekam bija interesanti ,un arī vīram.

Hārdijs iemēģināja spēkus arkla turēšanā.

Garda rupjmaize ar medu...tēja...

Kamēr klausījāmies,skatījāmies un baudījām,maizīte bija gatava.Katrs pēc savas maizē atstātās zīmes atrada savu kukulīti, lika to maisiņā, un tad devās uz mājas otru pusi,kur bija veikals,kurā bija jāsamaksā par muzeja apmeklējumu un varēja arī iegādāties maizīti, saldās bulciņas ,plātsmaizes,kādus suvenīrus un vēl dažādas lietas.