2017. gads - sevis iedrošināšanas gads

2017. gads man un manai ģimenei pagāja mierīgi un vairāk vai mazāk uz pozitīvas nots. Gads sākās ar ilgākām darba stundām, kas nedaudz izjauca ikdienas ierasto ritmu un kļuva mazāk laika priekš maniem mīļajiem, bet brīvdienās centāmies būt vairāk kopā, cepot kūkas un gatavojot citus našķus, baudot dabu un reizēm nedarot neko.

Šogad ar dēliņu divas nedēļas dzīvojām Vaivaru rehabilitācijas centrā, kurā mazais guva daudz pozitīvu emociju un iepazina daudz jaunu un jauku cilvēku. Abi iepazinām ‘’Mūzikas terapijas’’ dziedinošās īpašības un baudījām baseina procedūras. Tā bija lieliska atpūta mums abiem no ikdienas rutīnas un bērns ieguva daudz savai attīstībai (ko nevar salīdzināt ar Gaiļezerā iegūto – bērnam tur ļoti nepatika).

Beidzot arī sanāca veltīt nedaudz laika sev, apguvu jaunu hobiju – 3D origami.  (Origami ir dekoratīvi lietišķās mākslas veids, kurā no papīra tiek izveidotas visas iespējamās figūriņas. Tā ir sena papīra locīšanas māksla. Darbiņi izskatījās tik skaisti, ka arī es nolēmu pamēģināt. Sākumā tika noskatīti vairāki video, kā šie brīnumainie darbi top, tad meklēju kā izveidot šos trīsstūrīšus) un pievērsos grāmatu lasīšanai, kā arī centos sevī atdzīvināt sievišķību, kas man arī izdevās – urāāāā (nemaz tik grūti nebija).

Beidzot ar vīriņu saņēmāmies un paņēmām brīvdienu no mazā ķipara. Dēliņu atstājām pie vīra māsas un mazā brālēniņa un paši devāmies baudīt teātra mākslu. Bijām uz izrādi ‘’Saimnieks meklē saimnieci’’. Izrāde bija fantastiska, guvām daudz pozitīvu emociju un kārtīgi izsmējāmies. Kā izrādījās dēliņš ar brālēnu kopā labi pavadīja laiku un nemaz nepamanīja mūsu prombūtni. Tātad varam doties biežākos ‘’Brīvsoļos’’.

Beidzot par ilgiem gadiem, pie manis ciemojās mazā māsa. Mums bija divas nedēļas, lai atcerētos bērnības darbus un nedarbus, bija laiks izpļāpāties tā no sirds. Pirmo reizi visa ģimenīte devāmies aplūkot skaisto Rundāles pili (ļoti skaista pils un pils dārzs ir apbrīnojams). Šīs vasaras ikgadējā ģimenes ceļojumā devāmies uz Latgales pusi (Saulkrasti-Salacgrīva-Limbaži-Cesvaine-Varakļāni-Preiļi-Nīcgale). Šo ceļojumu gribās izdzīvot vēl un vēl, jo tas bija pasakains ceļojums – baudījām jūru, saulrietu, paguvām pamatīgi salīt ejot no jūras uz mājiņu, pavizināties ar laiviņu nakts ielenkumā….. nu vārdiem neizsakāms piedzīvojums mums bija piecu dienu garumā.

Liekās ka tas ir pirmais gads, kurā esmu izpildījusi visus savus izvirzītos mērķus: esmu kļuvusi sievišķīga, beidzot nomainīju matu griezumu, sāku biežāk vilkt kleitas. Vairāk laika pavadu kopā ar vīriņu un pietiek laika arī dēliņam un pavisam nedaudz atliek laika arī sev. Tā kā esmu baigais malacis!

Visvairāk šogad mani pārsteidza dēliņš: beidzot mans mazulis ir nostiprinājis imunitāti un čakli apmeklē bērnudārzu, pirms tam, situācija bija traka: viena nedēļā dārziņā un divas līdz trīs slimoja. Mazais ķipars šajā gadā apguva runāšanas mākslu un tagad runā pilnos teikumos un daudz ko mums ar tēti stāsta. Šajā gadā apguva podiņa lietas un šobrīd dēliņš mēģina atradināties no savas mīļlupatiņas, kas ik pa laikam tiek likta mutē, kas nav labi sakodienam. Dēliņš ir mans lielais prieks un acuraugs.

Katra diena sākās ar Māmiņu Kluba portāla jaunumu lasīšanu un reizēm kāda bloga uzrakstīšanu. Šajā gadā ieguvu daudz balviņu no Māmiņu Kluba, par ko liels paldies! Bet nu jau retāk lūkojos portālā, jo visam nesanāk laika. Kad jāstrādā, tad jāstrādā un mājās brīvo brīdi gribās pavadīt ar mīļajiem!

Visiem nākamajā gadā vēlos novēlēt:

Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai, iedvesmu darbā un aizmiršanu par Zemes pievilkšanas spēku. Apņēmību izpildīt pašam dotos solījumus un drosmi sev noticēt, enģeli uz pleca un mīļu cilvēku cieši sev blakus. Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību pret pasauli aiz loga!

Lai veicas un lai izdodas!