Psihoterapeite: meitiņa nespēj aizpildīt tukšumu

Psihoterapeite: meitiņa nespēj aizpildīt tukšumu

04. May 2012, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kad aiziet tuvs cilvēks, tad mierinājumu rodam citos tuvos cilvēkos. Situāciju komentē RSU Psihosomatikas Medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārste-psihoterapeite, Dr.Dace Jubase.

Fragments no stāsta:

Esmu 24 gadus jauna māmiņa nesen dzimušai meitiņai. Ir teiciens "dzīve sagriezusies kājām gaisā", to varētu attiecināt uz manu dzīvi, bet ne jau viens atgadījums dzīvi tā ir sagriezis, bet pēdējos piecus gadus mana dzīve ir giezusies ar vien trakāk. Pirms pieciem gadiem man traģiski gāja bojā tētis, gadu vēlāk pavisam muļķīgi aizgāja no manas dzīves mana mīļotā omīte. Vēl gadu vēlāk mans draugs sunītis un tad..... iestājās dzīves tumšākais laiks manā dzīvē. Manai māmiņai atklāja galvas audzēju. Vienu gadu viņa cīnījās saviem spēkiem, no bērniem slēpjot slimības nopietnību, bet arī viņa aizgāja..

Pus gadu pēc māmiņas aiziešanas, manā dzīvē notika kaut kas labs. Piedzima mana meitiņa. Pilnīgi vesela un neticami skaista. Viņa ir mans acu raugs. Draugs manas skumjas pēc māmiņas nesaprot, viņš uzsver, ka jādzīvo tālāk. Saka: "Atmiņu vieta ir kapos." Man esot jauna ģimene un jādzīvo ir tai. No vienas puses ir taisnība, bet man ir tik ļoti nepieciešams māmiņas atbalsts un padoms...

Aizejot tētim es iegribu skumjās par viņu, nenovērtējot, to, kas man bija palicis. Tas pats notika pēc omītes aiziešanas. Šobrīd es saprotu, ka esmu iegrimusi skumjas pēc māmiņas un man jāpriecājas par meitiņu ( to es cenšos darīt), bet manā sirdī ir palicis liels tukšums ....

Paldies par Jūsu stāstu. Tik smagus zaudējumus, kas seko viens pēc otra, ir ļoti grūti izsērot bez speciālista palīdzības. Jums bija jāspēj mobilizēties, lai palīdzētu savai mammai. Nav bijis laiks, lai padomātu par sevi, saviem pārdzīvojumiem. Arī tuvie cilvēki, jums saka, ka „jādzīvo tālāk, atmiņu vieta ir kapos”, bet pārdzīvojumi ir. Tā vietā, lai justu, Jūs „dzīvojat tālāk”, bet „sirdī palicis liels tukšums”. Tukšums ir tik liels, ka nespējat priecāties par savu meitiņu. Iesaku, Jums griezties pie ārsta – psihoterapeita, kas palīdzēs Jums izsērot  un spēt atkal priecāties.

Konkursam "Parunāsimies!" iesūtīto blogu "Gribas padoties, bet maza laimīte neļauj" lasi šeit->>

Dr. Dace Jubase

Ārsts psihoterapeits

RSU Psihosomatikas klīnika atrodas Rīgā, Kapseļu ielā 23 (Pārdaugavā)

Papildu informācija: 67625655, info@psihosomatika.lv 

www.psihosomatika.lv