Kā meitai izskaidrot vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi?

«Esmu izvakcinējusi savu vecāko meitu jau pirms trīs gadiem. Jaunākā vēl tikai gaida vakcinācijai īsto brīdi,» pieredzē dalās Anita Dresmane, ginekoloģe, Quartus ārstu prakses direktore. Lai katra mamma pieņemtu lēmumu vakcinēt vai nevakcinēt savu meitu, speciāliste iesaka vispirms iepazīties ar medicīniski pierādītu un pamatotu informāciju par vakcīnu.

Bet tad, kad mamma jau būs lēmumu pieņēmusi, meitu diez vai vajag pārslogot ar informāciju par dzemdes kakla izraisītāju cilvēka papilomas vīrusa (HPV) būtību, tā tipiem un procentuālo iespējamību saslimt ar dzemdes kakla vēzi. «Mammai pašai jāpieņem lēmums un tad tāpat, kā vedam bērnu vakcinēt pret masalām, difteriju vai masaliņām, arī ejot uz dzemdes kakla vēža vakcināciju, savai meitai var skaidrot, ka tā ir šprice, kas viņu pasargās no ļoti ļaunas slimības iespējamības nākotnē,» teic Anita Dresmane. Viņa norāda, ka mammas skaidrojums visticamāk būs emocionāls.

Lai pieņemtu pareizo lēmumu, ginekoloģe iesaka uzticēties speciālistiem. «Mēs katrs esam zinoši savā nozarē. Ne jau tikai Latvijā valsts programmas ietvaros šobrīd vakcinē 12 gadus vecās meitenes. To dara arī Amerikā, Kanādā, Austrālijā un citās 18 Eiropas valstīs. Ir ļoti daudz cilvēku – ārstu un zinātnieku – kuri pētījuši dzemdes kakla vakcīnu un atzinuši to par labu un efektīvu metodi cīņai pret šo biedējošo slimību. Ja bērns jāved vakcinēt pret masalām vai difteriju, tad par to nešaubāmies. Bet pret HPV vakcināciju mūsu sabiedrība ir negatīvi noskaņota, jo domā, ka tas ir farmācijas bizness vai arī, ka Latvijā tiek veikti eksperimenti. Bet tā nav!

Kopš brīža, kad starptautisku ilgtermiņu pētījumu laikā tika ievadītas pirmās vakcinācijas devas, ir aizritējuši jau vairāk kā deviņi gadi. Ieteiktu uzticēties visiem tiem cilvēkiem, kuri šo vakcīnu ir pētījuši, izstrādājuši un pēc tam reģistrējuši atbildīgajās Eiropas līmeņa iestādēs. Vakcīnu nemaz tik viegli ar kādu kukuli iekļaut vakcināciju kalendārā nav iespējams. Visā Eiropā tas ir smags un ilgs lēmumu pieņemšanas process, kurā iesaistās daudz profesionāļu, tostarp infektologi, imunologi, ginekologi, pediatri,» skaidro Anita Dresmane.

Viņa noraida arī mītu, kas tik plaši izplatījies Latvijā, ka ārsti ir uzpirkti, lai tikai vairāk cilvēku vakcinētos. Ārsti Latvijā (tāpat, kā arī citur pasaulē) savu viedokli veido, lasot zinātniskās publikācijas, kas atrodamas speciālajos starptautiskajos medicīnas žurnālos.

Ja jau vakcīna ir tik laba, kādēļ par to dzirdamas blakusparādības? Ir dzirdēts pat par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas, saku speciālistei. «Domāju visi piekritīs, ka labākā informācija medijiem ir slikta informācija. Tā aiziet uz urrā!» teic ginekoloģe. Bet cik gadījumos nepatiesu informāciju mediji atsauc? Visos šajos gadījumos, kad bija mēģinājumi saistīt miršanas gadījumus ar vakcinācijas faktu, skrupolozu izmeklējumu rezultātos pierādījās, ka cēloniskas saistības tur nav.

Vienīgi bēdīga sakritība. Un tas ir arī saprotami. Ja vairāku gadu gaitā tiek ievadītas miljardiem vakcīnu devu, tad loģiski, ka šajā laika periodā vakcinētajām sievietēm var būt dažādi saslimšanas (diemžēl arī letāli) gadījumi, bet tas nenozīmē, ka tie ir vakcīnu izraisīti. «Jāsaprot, ka blakusparādības ir pat vitamīniem. Bet vai tādēļ tos nelietojam? Dzemdes kakla vēža vakcīnai biežākās blakusparādības var būt lokāls apsārtums potēšanas vietā, sāpīgums un varbūt slikta pašsajūta. To ar visparastākajiem pretsāpju līdzekļiem var mazināt,» skaidro ārste.

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv

Kā tu pieņem lēmumu par šo vakcīnu kā meitas māte?