Stilistes Rasas pavasara fantāzijas.

Rasai ir 3 gadi, plašāka garderobe kā mammai un nemainīga atbilde uz jautājumu: „Ko ģērbsim?” Protams: „KLEITU!” Es šodien svinu savu 26. dzimšanas dienu, garderobi, pateicoties pavasara tīrīšanai un mīlestībai pret „fen - šui”, esmu samazinājusi līdz minimumam un gluži tāpat kā meita ikdienā vislabprātāk izvēlos kleitas. Man patiesībā vispār nav nevienu izejamo bikšu, tikai  1 māju „glābējvariants”, ko uzģērbju, kad visi legingi izmazgāti (legingi, kā zināms, NAV BIKSES, un tos es izmantoju kā alternatīvu zeķbiksēm). Drēbes, kas vairs neder / nepatīk / ir savu mūžu nokalpojušas, neglabāju. Pārdodu, atdodu, ziedoju labdarībai, līdz vienā brīdī attopos, ka īsti vairs nav ko ģērbt. Tad dodos pēc jaunām.

Tā kā Rasai patīk pucēties, krāsot lūpas, šad tad nolakot arī nadziņus, nēsāt manus apavus un klipšus, tērpiem pieskaņot somiņas un, protams, „fočēties”, nolēmu, ka šis konkurss ir kā radīts mums un sapost mammu nebūs pārlieku sarežģītu. Mana šībrīža garderobe gan nav daudzveidīga, jo neesmu pakļauta (un ceru, ka nekad nebūšu!) konkrētam dresskodam – apģērbi lielākoties ir raibi, krāsaini, hipijiski un ērti. Kleitas un jaciņas vai svārki + blūzītes / krekliņi. Zem tiem bāze – legingi, lielākoties melni, bet vasarā cenšos tos iegādāties gaišākās / košākās krāsās. Viss der gan pastaigām ar bērniem, gan izgājieniem vienatnē, gan darbam. Taču Rasa visā krāsu un faktūru jūklī ar uzdevumu galā tika ļoti labi, ņemot vērā trīsgadnieku kustīgumu un uzmanības nenoturīgumu. Iesākumā ļāvu meitai sevi sagrimēt, lai mamma ir 100% Rasas stilā. 

Kopumā izvēlējāmies 5 drēbju komplektus, kas būtu piemērojami 5 tradicionālām darba dienām (ja man tādas būtu). Noklājām dīvānu, veļas žāvētājus un pat grīdu ar drēbēm, un Rasai tika ļauta vaļa fantāzijai.  Interesanti, ka viņa lielākoties izvēlējās drēbes, kas nav no manām iecienītākajām / biežāk nēsātajām.

Pirmais komplekts izdevās ļoti eklektisks – klasiska piegriezuma raibumraiba blūze + mani ērtie un plānie festivālu svārki + zilie armijas zābaki + auskariņi, kas patiesībā nedaudz saskaņojas gan ar tērpu, gan zābakiem. Blūzi stiliste lika sabāzt svārkos.  Visā visumā izveidojās ļoti silta un harmoniska krāsu gamma, ar pamatīgi disonējošu akcentu – zābakiem. Bet arī man pašai patīk tamlīdzīgi kontrasti, meita būs ievērojusi. Kur mamma var doties šādā apģērbā? R.: "Uz veikalu!"

Otrais komplekts sanāca izteikti „ziemīgs”. Vispirms Rasa izvēlējās pabiezus, rūtainus svārkus, tad neitrālu, melnu topiņu, tad kedas ar kniedēm un svārkiem pieskaņotos auskariņus un visbeidzot lika uzģērbt mēteli. No 3 piedāvātajiem mēteļiem izvēle krita par labu garākajam un siltākajam. Interesanti, ka uz jautājumu: „Kurus auskarus?” viņa uzreiz atbildēja: „Sarkanus!” un tikai tad sāka meklēt. Beigās šim komplektam pievienojās galvenais akcents – saulesbrilles sirds formā, pārliecinot mani, ka šādi noteikti jāsapošas nākamajā Mīlētāju dienā, vīrs būs gar zemi. Kurp mamma var doties šādi ģērbusies? R.: "Vingrot!"

Trešais komplekts, manuprāt, ir visharmoniskākais. Beidzot kleita! Zila un tikpat kā nenēsāta. Interesanta izvēle, ņemot vērā, ka piedāvājumā bija vairākas raibas un pamanāmākas. Uzreiz klāt tika pienesta arī mana josta ar kniedēm un kedas (arī ar kniedēm!). No auskaru mudžekļa tika veiksmīgi izķeksēti zilie garie. Ja kleita būtu nedaudz īsāka, man liktos – Dons nudien dzied par mani! Uz kurieni varu doties šādā izskatā? R.: "Ciemos!"

Ceturtais komplekts savukārt ir bērnišķīgākais. T- krekls ar pandu, kurā dodos uz jogu + lillīgie svārki, kuros vasarā šļūcu pa mājām + zilās platformas kurpes , kas ir mani izejamie apavi + auskari ar ģitāriņām + mugursoma ar puķēm. Uz ielas, visticamāk, kāds atskatītos, taču „Positivus” vai „Labā Dabā” es būtu pelēkā masa. Uz kurieni lai šādā izskatā dodos? R.: "Uz RIMI!"

Piektais komplekts ir īstens Jāņu variants. No sākuma Rasa izvēlējās zaļos maxi svārkus, tad melno džemperīti ar fliteriem un piedāvāja man sandales uz platformas. Pēc brīža šim komplektam pievienojās raibi auskari un milzīga piespraude ar ziediem, kā arī maza pleca somiņa, kas labi sader ar sandalēm. Kur mamma ies tādā apģērbā? R.: "Neies nekur!" Secinu, ka šim jākļūst par manu māju tērpu :)

Tā kā procesā aktīvi asistēja arī mazais brālis Austrums, ļāvu vienu komplektu izvēlēties arī viņam. Cik nu pusotrā gadā vēl tās saprašanas, tomēr, kad uzdevu jautājumu: „Ko mammai ģērbt?”, viņš uzreiz iebakstīja ar mazo pirkstiņu konkrētā kleitā. Arī jaciņa tika izvēlēta visnotaļ atbilstoša. Grūtāk gāja ar apaviem. Viņš spītīgi divas reizes pēc kārtas norādīja uz tēta skriešanas botēm, kas stāvēja blakus manām kurpēm, tāpēc – lai iet sportiskas vēsmas manā koptēlā! No rotām tika izvēlēti gan auskari, gan broša.

Es ļoti labprāt katrā no šiem komplektiem izietu uz ielas, jo neko ārkārtēju tajos neredzu, vien pēdējā komplekta botes nomainītu pret ko manam pēdas izmēram atbilstošāku – lai nepakluptu. Šis bija foršs piedzīvojums mums visiem trim, ko derētu ieviest par brīvdienu tradīciju ilgtermiņā.