Superbēbītes māmiņas blogs: Skrien. Laiks tiešām skrien! Mums jau 3 mēneši!

Atceroties pašu sākumu, gribas reizē smieties un raudāt! Par to neziņu, par to sašutumu, par tām emocijām, kas bija pārņēmušas manu prātu un traucēja baudīt notiekošo. Bija lielas bailes, neziņa un reizēm arī pārmetumi sev! Nu tas viss ir izčibējis! Aizpūsts prom ar rudens lapu kalniem... Man mājās ir divi lieli bērni! Puika - tam jau 10 un meita, kurai šodien palika 3. nu jā - gadi vēl ne - bet mēneši - lieli, skaisti mēneši! Tam par godu - kā jau solīju arī šodien tapa kūka par godu svētkiem! šoreiz gan nācās iztikt ar sastāvdaļām, kas pieejamas mājas un improvizēt, bet beigu beigās sanāca dikti garda Lāceņu bumbierkūka! 

Esam tikuši garām lielajām bēdām ar piebarošanu, svars sakustējies un esam ne tikai paaugušās un kļuvušas smagākas, bet nu jau arī garumā stiepjamies! Bet ja jānoraksturo trešais kopā pavadītais mēnesis vienā vārdā - teikšu - emocijas! Ja 2 mēnešos priecājos bezgala par ikvienu smaidu, tad tagad tie ir kļuvuši vēl izteiksmīgāki! Emocijas tiek izpaustas ne tikai raudot, bet nu jau arī dažādu skaņu zilbju, roku un kāju kustību veidā un tās sejas izteiksmes :) Tā mazā urdēšana un siekalu burbuļu pūšana, mēģinot izdabūt no sevis kādu skaņu ir ārkārtīgi aizkustinoša.

Jā, mūsu komunikācija šobrīd notiek urkšķot, pīkstot, ņurdot un nejauši iespiedzoties vai guginot, ja nu gadījumā susis mutē ( māneklītis). Un es stāstu pasakas un meita man atbild.. un visjautrāk ir tad, ja atbildu viņai viņas valodā! un tā mēs runājamies ilgi! Vēl diezgan daudz laika pavadām ārā! Lai gan laiks paliek arvien aukstāks un aukstāks, tomēr vismaz 4 - 6 stundas tiek pavadītas svaigā gaisā. Arī pēdējie āboli no koka nolasīti.. un kamēr mamma ar lielo grozu kokā, tikmēr opis pa leju izklaidē jaunkundzīti :) 

Mazā ir sākusi ļoti aktīvi spēlēties ar savām rokām, ir mēģinājumi stiepties pēc grabuļa, rokas gan vēl neklausa tik ļoti kā gribētos, tomēr ar mammas palīdzību arī tas tiek rokās un grabināt jau gan sanāk. To meita ir sapratusi, ka kustinot rodas skaņas. It kā saka, ka bērniņš velties ar sākot 3 mēnešos. Mana jaunkundzīte tam vēl laikam  nav gatava :) Vismaz pagaidām stabili taisnā guļā :) galva gan uz visām pusēm! Lai gan - 2x reizes pēc vannas dāmīte pārsteidza mammu apgriežoties no punča uz muguras! kas zin - tīšām vai netīšām! Lai būtu kā būdams - viss, kas notiek - ļoti iepriecina! 

Skaists ir laiks rudenī - viss ir tik košs un krāsains, bet tik uz mirkli! Un man patīk to mirkli ķert! Katru gadu vienā un tajā pašā vietā, bet ar citām emocijām! Un jā - šogad, ierastais brauciens uz Siguldu - jau ar mazo peciņu! ierastaos kāpiens Turaidas tornī un šļūkāšana ar rodeļiem tiek nomainīta prēt pastaigu pa Barona taku un vārtīšanos lapās :) 

Divas manas vislielākās mīlestības! Mīlsetības, par kurām spēcīgākas nav visā pasaulē! 

Laiks bija brīnišķīgs un pastaiga izdevusies! Vēl, proams, ja parasti uz Siguldu devāmies tā pavisam spontāni, tad šoreiz braucienu kārtīgi izplānoju! Teju līdz pēdējam sīkumam. Cikos izbraukism, kur iesim, cik ilgi iesim, kur ēdīsim, kā ēdīsim :) un tā saplānošana arī palīdzēja izbēgt no nevajadzīgiem liekiem uztraukumiem. Cilvēku bija daudz - tiešām daudz - bet tieši tāda arī ir tā Siguldas burvība zelta rudenī. lapu čaboņa, bērnu smiekli. un rindas pie kasēm :) Bet tā kā es visu biju splānojusi, rindās mums nebija jāstāv un sastrēgumos netrāpijām :) 

Vai tā ir Sigulda vai pašas dzimšanas diena rudenī - es biežāk šo trīs mēnešu laikā, kopš ģimenē ir ienākusi meitiņa, esmu sajutusies patiesi laimīga.. tā īsti! Kad caur ķermeni izskrien vieglas trīsas, kaklā kņud un lūpas velkas smaidā! 

Man patīk priecāties par vienkāršajām lietām! Man patīk būt īstai! un vislielākais prieks par to, ka tāda īsta es varu būt pateicoties saviem bērniem. Viņi ik dienas apliecina, ka pietiek arī ar manu klātbūtni un smaidu, siltu apskāvienu pirms miega, buču uz vaiga.. nevajag tās pašas smukākās kurpes, dārgākās kleitas, košākās lūpas.. 

Bērni iemāca.. Daudz ko iemāca! ļoti daudz! 

Paldies maniem bērniem! un ļaujieties Jūs saviem.. Bērnu smaidiem, pieskārieniem, sarunām.. nebēdziet un neslēpieties! arī no sevis...

Mīliet un sargājiet! Jā, kaut kā šobrīd tāda trausluma sajūta.. jo redzot cik ātri bērni aug.. nākas saprast, ka ne visu mūžu varēs viņus pasargāt..