Mācīties caur uzticēšanos

Mācīties caur uzticēšanos

26. Dec 2015, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Tu noteikti vēlies, lai tavs bērniņš būtu laimīgs un gudrs? Tu vari viņam palīdzēt tādam kļūt, piedāvājot īstajā laikā to, kas nāk par labu viņa smadzeņu attīstībai.

Jau no dzimšanas brīža smadzenes strādā „uz pilnu slodzi” - dažu nedēļu veco bērniņu galvās norisinās milzīgas pārmaiņas. Visiem bērniem patīk mācīties no pašām pirmajām dzīves dienām, un, ja vecāki viņus šajā procesā atbalsta, tad nekas nevarētu „noiet greizi”.

Uzticēšanās palīdz!

Uzticēšanās ir tas burvju vārdiņš, kas palīdz gan lieliem, gan maziem sasniegt augstus mērķus. Katram veselam mazulim jau šūpulī ir ielikta vēlme mācīties un dzīvot. Tomēr ir nepieciešama kāda lieta, lai bērns varētu attīstīt visus savus dotumus. Bērniņi spēj vislabāk atklāt un izprast pasauli tikai tad, ja viņi jūt pastāvīgu vecāku vai kādas citas uzticības personas klātbūtni. Bēbīšu mazās smadzenītes, ja viņi ir atbrīvojušies, neizjūt bailes vai stresu, strādā īpaši produktīvi. Atbrīvojušies mazuļi vislabāk var uzsūkt to, ko piedāvā lielā pasaule. Tiem mazuļiem, kuriem nemitīgi jāpārliecinās, ka viņi nav pamesti vieni, nepietiek spēka pārstrādāt interesantos atklājumus.

Bērnu psihiatri un neirobiologi ir nākuši pie slēdziena, ka, lai bērns labi attīstītos un veselīgi, viņam pirmajos divpadsmit mēnešos nepieciešama cieša saikne ar mammu un tēti. Drošā piesaiste, no kā attīstās uzticēšanās, attīstās pirmajā dzīves gadā.

Daba ir parūpējusies par to, lai vecāki intuitīvi justu, ko bērniņam vajag. Piesaiste rodas, kad vecāki seko savai intuīcijai un atbild bērniņa vajadzībām ar pieskārieniem, acu kontaktu, runāšanos. To mīlestību, ko vecāki bērnam sniedz, viņi saņem atpakaļ  - smaidos, smieklos, mazuļa „čivināšanā”, kad viņš tiek samīļots un sajūtā, ka vecāki spēj sniegt mazulim mierinājumu, kā arī neapšaubāmi katrs bērna vismazākais panākums un attīstības solīši padara vecākus laimīgus!

Mācīšanās bez stresa

Jau no dzimšanas nervu šūnas smadzenēs alkatīgi uztver visus signālus un informāciju, ko tās saņem no visiem jutekļiem. Tās cenšas šo informāciju grupēt, savā starpā sasaistoties – tiek veidotas sasaistes un sadales vietas (sinapses). Rodas sarežģīti nervu šūnu raksti, kas atvieglo bērnam atpazīt kopsakarības un sarežģītus likumus, izdarīt loģiskus spriedumus un atbilstoši rīkoties. Jo vecāki bērni kļūst, jo stabilāki ir šie nervu šūnu veidojumi. Piemēram, ja septiņus mēnešus vecs bērns vēlas satvert sarkano lācīti, kas atrodas uz grīdas, tas viņam nesagādā problēmas. Uz smadzenēm tiek sūtīts impulss un process norisinās – izstiept roku, atvērt plaukstiņu un satvert. Pirms trīs mēnešiem šīs darbības prasīja lielu piepūli. Atsevišķi smadzeņu reģioni tiek būvēti it kā no maziem ķieģelīšiem, liekot tos vienu pie otra. Katram attīstības solim tiek veidoti aizvien jauni nervu šūnu savienojumi. Bērnam, lai to izdarītu, nepieciešams daudz miera un tieši tik daudz kairinājumu, cik viņš spēj pārstrādāt.

Pietiekoši daudz laika, lai padziļinātu zināšanas

Iesākumā nervu šūnu savienojuma vietas smadzenēs ir diezgan vaļīgas. Tās nostiprinās tikai tad, kad noteiktas darbības notiek atkal un atkal.

Novērojot: Bērniem ir iekšējā „statistika”. Tas, kas vienmēr uzrodas kopā, sader kopā. Piemēram, automašīna – bēbim jau ilgāku laiku ir aizdomas, ka visām mašīnām ir riteņi. Jo vairāk auto viņš redz, jo vairāk viņa pieņēmums kļūst par pārliecību.

Atkārtojot: pasaule sastāv no mēģinājumiem un maldiem. Dienu no dienas bērns strādā, lai „nomakšķerētu” savu knupīti, kas atrodas viņa gultiņā. Viņa kustības kļūst aizvien noteiktākas un sešu mēnešu vecumā bērniņš droši saķer knupīti un iebāž mutītē.

Bērns nosaka savu mācību vielu pats

Pasaule ir liela izmēģinājumu laboratorija, bērniem patīk izdzīvot savu ziņkāri. Viņi vēro un eksperimentē visu laiku. Viņi paši parāda mammai un tētim, kas viņus interesē – sākot no piektā mēneša parāda ar rociņu, bet jau agrāk savu prieku bērni parāda ar lalināšanu un gugināšanu.

Vecāki, kuri iedrošina

Kaimiņienes skaļā balss? Spoža fotoaparāta zibspuldzes gaisma? Vai tas ir bīstami? Bērniņš paskatās uz māmiņu un tēti un nomierinās. Vecāku atbrīvotā ķermeņa poza, draudzīgā mīmika un klusinātā balss signalizē, ka viss ir kārtībā. Šādu apliecinājumu, ka viss ir kārtībā, pie vecākiem meklē jau 3-4 mēnešus veci zīdainīši. Šāds apliecinājums kļūst aizvien nozīmīgāks, bērniem kļūstot vecākiem.

Tik ātri kā pirmajā gadā bērns nekad vairs nemācīsies. Viņa lielās smadzenes ir palielinājušas savu apjomu trīs reizes, visi svarīgie savienojumi visdažādākajos smadzeņu rajonos ir izveidoti. Bērni ir ieguvuši intelektuālo apziņu, kas ir pamats tālākai garīgajai attīstībai. Viņi sāk domāt abstrakti, pirmā dzīves gada beigās bērni zina, ka lietas ir un būs arī tad, ja viņš tās neredzēs. Viņi var atcerēties mammu un tēti, pat, ja viņi nav klāt. Tas ir ļoti svarīgi ceļā uz patstāvību – jo stabilāka bērniem ir piesaiste, jo stabilāk viņā „nosēžas” mīļoto attēli, tādēļ viņiem vieglāk izdodas spert pirmos soļus lielajā pasaulē.

Vislabākā skola: izdaru pats

Tev nav nepieciešams atskaņot bērnistabā Mocartu vai arī lasīt priekšā dzeju. Vecumam piemērotas spēles un intereses, ko bērns pats izrāda, pilnīgi pietiek, lai mazais labi attīstītos. Noslēpums, lai bērnam vēlākos gados labi veiktos skolā, ir šāds – bērnam pēc iespējas ātrāk jāmācās izmēģināt, kā funkcionē dažādas lietas. Ja vecāki rāda bērniņam, kā no klucīšiem būvē torni, no sākuma tas ir interesanti, tomēr ar laiku bērna vislielākais sasniegums ir, kad viņš pats nokļūst pie risinājuma, kā vienu klucīti var uzlikt uz otra. Protams, no sākuma neliela palīdzība ir pieļaujama!

Tomēr pamatā ir jāatceras: visvairāk bērni mācās tad, kad viņi paši izrāda iniciatīvu un iesaistās aktīvā dialogā ar apkārtējo pasauli.

Tā Tu vari atbalstīt savu bērnu pirmajā dzīves gadā

•    Iejūties sava mazuļa ādā, ļauj, lai tevi vada viņa vajadzības. Sniedz viņam mīlestību, tuvību un maigumu.

•    Runā ar bērnu. Viņš ir gatavs sarunai, ja pievēršas Tev un viņa rociņas ir atvērtas, ja bērniņš nevēlēsies vairs komunicēt, viņš pagriezīs prom galviņu.

•    Sākot no trešā mēneša vari bērniņam rādīt raibus priekšmetus un attēlus, kustīgas mantiņas virs gultiņas ir ideālas.

•    Jau no sestā mēneša bērniņš var atbildēt tavai runai. Tad, kad tu kaut ko teiksi, bērniņš atbildēs ar skaņām.

•    Pirkstu un kutināšanas spēles bērns novērtēs no pusgada vecuma.

•    Paslēpes ir ideālas sākot no septītā mēneša. Ļauj, lai priekšmeti pazūd un tad atkal uzrodas!

Māmiņu Klubs

 

Pirmie mēneši mazuļa dzīvē: attīstība, vajadzības un grūtības

20151113211827-43476.jpg