Līgas dzemdību stāsts

Ir 2022. gada 18. jūlija rīts, diena pirms noliktā dzimšanas datuma mūsu otrajam bērnam - dēliņam. Neparastā kārtā ļoti agri pamodusies mūsu lielākā meitiņa (3,5 gadi), ap plkst.6:00, un ielien gultā pie mums ar vīru. Šajā brīdī sajūtu tādas kā pāris viegli velkošas sajūtas vēdera lejas daļā, pie sevis padomāju: ”Yes, treniņkontrakcijas! Tātad brālis nekavēsies un šonedēļ būs klāt (meitiņa dzima 41 +3 inducētās dzemdībās)!” Iemiegam.

Ap 7:00 vīrs modina meitu, jo jāgatavojas uz dārziņu. Arī es pamostos un šķiet, ka miegs vairs nenāk. Jebkurā gadījumā, arī man jau plkst. 9:00 ir  pirms mēneša noliktā kontroles vizīte pie ginekoloģes, tādēļ nolemju celties kopā ar viņiem, ieiet dušā un pabrokastot pirms vizītes.

Jūtos lieliski, esot dušā šķiet, ka atkārtoti ir kāda viena vai divas tādas velkošas sajūtas vēdera lejas daļā, bet tās pāriet. 

Ierodos pie dakteres uz vizīti, priecīga pastāstu viņai par rīta notikumiem (daktere strādā gan ambulatori, gan dežūrē Jūrmalas dzemdību nodaļā. Viņa arī pieņēma manas pirmās dzemdības, tāpēc bija lietas kursā par inducēšanu, stimulēšanu un visu pārējo tajās), ar smaidu vēl jautāju: “Kuru dienu šonedēļ Jums dežūra? Lai varu sarunāt ar brālīti.” Daktere tikpat smaidīgi pretim nosaka: ”Nu, vispār, šodien būs!” Turpmāk seko parastās procedūras – asinsspiediena mērīšana, urīna analīžu nodošana, svēršanās utt. Pirms tonīšu klausīšanās daktere saka, ka apskatīsies arī dzemdes kaklu.

Apskates laikā pamanu, ka dakteres sejas izteiksme pavisam nopietna kļuvusi, viņa skatās uz mani lielām acīm un saka: “Mīļā, nebūs nekādi tonīši te vairs, zvani vīram un brauciet uz nodaļu – ir paliels atvērums!” Piebildīšu, ka mērojamais ceļš ir 50 km attālumā (Tukums – Jūrmalas slimnīca), uz Ventspils šosejas šajā ceļa posmā tieši notiek remontdarbi. Daktere saka, ka piezvanīs un pabrīdinās par mūsu ierašanos. Sazvanu vīru, tūdaļ pēc 20 minūtēm esam jau izbraukuši. Ir satraukums abiem – pirmajās dzemdībās viss bija skaidrs, nosūtījums rokās un dodamies, bet šoreiz tomēr mazliet negaidīti straujš sākums šķiet, nezinām, ko gaidīt.

Pa ceļam remonta dēļ vēl vairāki luksofori, mēģinu saprast, vai sajūtu kādas pārmaiņas – viss šķiet tik nereāli. Stundas garajā braucienā atkal sajūtu varbūt 3 nekonkrētas velkošas sajūtas, bez vienāda intervāla, ar mazu intensitāti, noteikti mazāk kā pus minūtes garumā, principā vairāk atgādina nepatīkamu vēdera uzpūšanos.

Esam klāt Jūrmalas slimnīcā, īsti nezinu, ko uzrunāt, taču satiekam vecmāti. Stāstu situāciju, ka otrās dzemdības, rīt noteiktais termiņš, šodien pie dakteres apskatē konstatēts paliels atvērums un daktere sūta uz stacionāru, taču nejūtu ne izteiktas kontracijas, ne ko citu. Vecmāte saka, ka, šķiet, bija kāds zvans par šurp braucošu dzemdētāju, kurai atvērums jau 7cm, taču jāiet noskaidrot pie otras vecmātes, kura šobrīd jau apskata vienu grūtnieci. Saku, ka viss kārtībā, jo jūtos lieliski, nekur nesteidzos un varu visu pagaidīt. Vēl piebilstu, ka tad, ja kāda grūtniecīte brauc ar jau TIK lielu atvērumu, viņai tāpat būs priekšroka pirms manis!

Pēc minūtēm 10 esmu jau tikusi vecmātes kabinetā uz pirmo apskati, vecmāte noklausās visu stāstu, un mēs abas kopā smaidām un brīnāmies. Kad vecmāte tikusi līdz apskatei, viņa smaida vēl vairāk un saka: “Nu es teiktu, ka ir pat 7,5cm!” (Kā vēlāk noskaidrojās, mana daktere bija veikusi ierakstu par precīzu atvērumu centimetros mātes pasē, man noteikti neteica, lai neuztrauktu) Pēc apskates, veicot sirdstoņu pierakstu, noskaidrojas, ka mazulis jūtas lieliski, un pēc toņu pieraksta kontrakcijas ir apmēram ik 4 minūtes.

Sagaidu vīru no laboratorijas, mūs palaiž pārģērbties un sūta uz dzemdību zāli. Ja stipri piedomāju par tām četrām minūtēm, tad es varētu piekrist, ka ar tādu regularitāti arī nu jau ir kādas nelielas sajūtas (tiešām piedomājot). Esam dzemdību zālē plkst. ~11:30, vīrs mierīgs, es staigāju samulsusi, ieslēdzu sagatavotās meditācijas austiņās, taču jūtos neparasti un vēl pēc minūtēm 40 vīram saku: ”Nu, klau, es jūtos kā muļķe, nekas taču nenotiek, braucam mājās – ko mēs te īsti gaidām?” Vīrs smejas par mani, samīļo un saka, lai vienkārši atpūšos un gaidu.

Pēc mirkļa atnāk vecmāte mūs apraudzīt, un es arī viņai stāstu savu samulsumu – atkārtoti uzliek tonīšus, mazajam viss lieliski. Vecmāte atkal veic dzemdes kakla apskati, un atkal tas smaids, kam seko teksts: “Nu jau pavisam mīksts kakliņš un 9 cm noteikti!” Man acis lielas! Jā, es meditēju, vizualizēju, lūdzu par šādām dzemdībām, abas grūtniecības par tādām domāju, bet tagad, kad tas patiešām notiek, protams, nespēju noticēt. Vecmāte saka, ka nu gan varētu tomēr vienu oksitocīna tableti nosūkāt, lai drusku kāda izteiktāka kontrakcija ir, un mēs apmēram saprotam, kā viss virzās uz priekšu.

Pēc tabletes jau tiešām parādījās jūtamas kontrakcijas, bet arī tādas, ar kurām varu būt sadarbspējīga, izelpot tās, paklausīt vecmātes norādījumiem. Un pēc pavisam neilga laika plkst.13:24 mūsu dēliņš bija piedzimis, pavisam skaistās, vieglās un laimīgās dzemdībās!

Esmu no sirds pateicīga savai dakterei Solvitai Krūzei, vecmātei Līgai, kas perfekti, pārliecinoši, mierpilni un sirsnīgi novadīja mūsu dzemdības no A – Z, arī dakterei Dinai Krūzei, kas sagaidīja dēliņu un visam pārējam Jūrmalas slimnīcas dzemdību nodaļas personālam, kas bija līdzās arī turpmākās dienas!

Novēlu katrai piedzīvot šādas dzemdības, tāpēc arī dalos ar savu stāstu – šiem skaistajiem stāstiem ir jāceļo apkārt vairumā, lai dotu ticību, ka tādas dzemdības ir iespējams piedzīvot!
 

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

1. Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
2. Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
3. Pievieno savu stāstu
4. Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu 

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.

WWW.MAZULIMPAPEDAM.LV