Kā es satiku savu laimīti

Vēlos padalīties ar savu pozitīvo dzemdību pieredzi.

Savu meitiņu sagaidījām 2021. gada 29. decembrī plkst. 04.25 (39 nedēļās, 2845 g smagu un 49 cm garu peciņu).

Meitiņa ir trešais bērniņš mūsu ģimenē un droši varu teikt, ka katras dzemdības ir savādākas. Visu grūtniecību man bija sajūta, ka nolikto datumu janvārī nesagaidīsim. Tam pat nebija īpaša iemesla. Grūtniecība man noritēja bez sarežģījumiem un īpaši sliktām pašsajūtām. Tā teikt, nebija par ko sūdzēties. Ar vīru norunājām, ka vislabāk būtu meitiņu sagaidīt starp svētkiem. Pirmdienas vakarā vīrs vēl noteica, ka tagad viss ir sagatavots un varam šonakt braukt. Nekas gan vēl neliecināja, ka dzemdības tiešām varētu sākties. Pašai bija sajūta, ka nezinu, vai es esmu gatava. Bet kā runāts, tajā naktī arī sāku just kontrakcijas.

Sākumā ar lielākiem intervāliem un ne tik regulāriem, lai dotos uz slimnīcu. Uz rīta pusi sāpes bija kļuvušas biežākas un regulārākas.  5.00 no rīta cēlos, domāju, ka jāieiet dušā un tad jāpavēro, vai regularitāte saglabājas. Neliels izbīlis un pēc dušas aukstuma kontrakcijas iepauzējās. Devos atpakaļ gulēt. Ap brokastu laiku kontrakcijas bija atgriezušās ar 15 min intervāliem un 40 sekundes līdz 1 minūtes garas.

Visi sataisījāmies, bijām gatavi braukt, bet atkal iestājās garās pauzes. Tā nu sagaidīju pēcpusdienu, kad man bija nolikta vizīte pie ginekoloģes. Viņa apskatīja gan mani, gan uztaisīja USG mazulītei. Bērniņš jūtas labi, pareizi sagriezies, bet nekas neesot vēl sācies. Ieteica iedzert nošpas, nomierinošu tēju un tuvāko 2 dienu laikā, visticamāk, mazulīte dzimšot. Tas bija 16.30 vakarā.

Tā nu arī darīju, braucām mājās, iedzēru nošpas. Tik man nekas nepārgāja. Ap 11iem vakarā kontrakcijas ņēmās spēkā, gulēt nesanāca nemaz, jau otro nakti. Vīram teicu, ka pietiek, braucam un tad jau redzēs, kas būs. Kamēr tikām līdz slimnīcai, kontrakcijas bija jau ar 5 minūšu intervālu. Nedaudz pāri 1.00 iestājāmies slimnīcā. Bija jau 6-7 cm atvērums. Vēl 3 stundiņas un mazulīte bija klāt. Paspēju izdzīvot posmu: “Es vairs nevaru”. Bet, pateicoties vīram, vecmātei un sagatavošanās kursiem, spēju sevi izvilkt no tāda prāta stāvokļa un saņemties. Ļoti palīdzēja domas, ka tūliņ satikšu savu meitiņu un ka viņai ir jānāk arī pie sava brālīša un māsiņas. Vēl centos domāt, ka katra mana elpa ir arī elpa bērniņam. Iepriekš baidījos tieši no izstumšanas posma, jo tas man iepriekšējās reizes bija beidzies ar iegriezumu.

Esmu ļoti pateicīga vecmātei un priecīga par elpošanas kursiem, jo tā rezultātā spēju savu mazulīti izspiest ~ 5 minūtēs un iztikt bez plīsumiem un iegriezuma. Vecmāte vien paslavēja, ka piedzīvotas 100% dabīgas dzemdības. Saņemt savu mazulīti uz punča un to visu piedzīvot bija neaprakstāmi skaisti. Esmu laimīga – par savu grūtniecību, par skaistajām, ne vieglām, bet mierpilnām dzemdībām, par savu brīnišķīgo meitiņu, par vīra atbalstu… Tā  es varētu turpināt vēl un vēl…

Ceru, ka šis ir iedrošinājums citām topošām māmiņām, kas savu mazulīti vēl gaida ❤️ Lai mierpilna un skaista satikšanās ?

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

1. Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
2. Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
3. Pievieno savu stāstu
4. Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu 

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.

WWW.MAZULIMPAPEDAM.LV