Ikdiena ar bēbīti: Bodijkrekliņš, vai tomēr pidžamiņa

Bieži vien draudzeņu starpā runājam, kā ģērbjam mazulīšus, kas ir ērtāk, kādu zīmolu drēbītes ir lielākas, mazākas, šaurākas, vai platākas un, kāda veida drēbītēs biežāk savus bērniņus ģērbjam - romperīšos-pidžamiņās, vai tomēr bodijkrekliņos un pusbiksītēs. 

Man, personīgi, pašlaik visērtāk ir krekliņi-bodiji un pusbiksītes, tā kā meitiņa ļoti aktīvi spārdās, velku virs biksītēm arī zeķītes, lai tās noturētu "bikšeles" kājās.

Pašlaik visērtākie mums ir tieši tie krekliņbodiji, kuri ir pogājami vai nu priekšpusē, vai arī uz sāniņa. Šī, pirmā, mēneša laikā esam arī notestējuši un atzinuši par labu esam dažādu zīmolu krekliņus un atraduši savai princesītei piemērotākos, jo tiešām atšķirības ir milzīgas. Atšķirības ne tikai izmērā, bet arī pašā kokvilnā. Tā ir biezāka, plānāka, staipīgāka, nestaipīgāka. Viena pēc vairākām mazgāšanām paliek mazāka, cita izmēru nemaina... Šķiet kas tad tur - krekliņš paliek krekliņš, bet ikdienā tos lietojot tiešām atšķirības ir manāmas. Un nav tā, ka viens krekliņš ir tas īstais un vienīgais, vai viena zīmola krekliņš ir vislabākais visiem mazuļiem. Cik mazuļu, tik arī labāko krekliņu. Ir taču tievāki, apaļāki mazuļi, ir tādi, kuriem vēdera daļa ir garāka, ir tādi, kuriem kājiņas, vai pēdiņas ir garākas, tādēļ arī katram savs krekliņš. Mūsu meitiņa nav gara, bet mēneša laikā esam "uzēduši" rieviņas zodiņā, rociņās un kājiņās, tādēļ mums mīļākie, ir krekliņi, kuri vairāk staipās un ir platāki, kā arī tie, kuri ir no biezākas kokvilnas,  šaurajiem bodijkrekliņiem mums kniedītes "sprāgst vaļā", tādēļ šaurie krekliņi mums jau ir par mazu un tos vairs nelietojam. Šķiet fočenītēs ļoti līdzīgi, bet īstenībā dzīvē un funkciju ziņā tik dažādi...

Runājot par pidžamiņām-romperīšiem, esam tos uzvilkušas tikai pāris reizes un arī tiem izmēri ir dažādi, citi ir ar garāku rumpja daļu, citi ar gārāku kājiņu daļu, citi paši par sevi garāki, citi no biezākas kokvilnas, citi pavisam plāniņi, mūsu mīļākie, kurur vispār uzvelkam, kaut vai tikai pāris reizes nedēļā, bet uzvelkam, ir šādi:

Cik mammu, tik arī ikdienu un tik viedokļu par to, kas ērtāk un praktiskāk, kādēļ pidžamām vairak nē, nekā jā no manas puses? Kustinot kājiņas, it sevišķi šajās "vakara raudāšanas reizēs", kad kājiņas tiek intensīvi vilkas pie sevis, izdodas kājas izmaukt ārā un tad sanāk, ka abas kājas ir vienā pidžamiņas kājā utt. arī ar visām uzvilktajām zeķītēm un tad, ja naktī meitiņai ir jāpārmaina autiņbiksītes, tad ģērbšana ir "plikāka, jo savelkot visu apakšdaļu uz augšu, viņai ir neērti, tādēļ nākas atpogāt vairāk vaļā augšpusīti un viņa ir plikāka, nekā novelkot tikai "biksi" un nedaudz bodijkrekliņu saliekot uz augšu. Un tad nakts gulēšana ir pabojāta, acis lielas un dzīvojamies augšā.

Runājot par biksēm, arī bikses ir dažādas un mans viedoklis par biksēm kopumā ir mainījies. Ja iepriekš uzskatīju, ka der tikai bikšuki ar super augsto jostasvietu, tad tagad esmu sapratusi, ka der arī tās, kuras ir ar super zemo jostas vietu, jo nabiņu nespiež ne vienas, ne otras. Augstās uzvelkam augstāk-virs nabiņas, bet zemās, tieši otrādi - zem nabiņas. Augsto bikšuku pluss ir tas, ka tās ilgāk var nēsāt - sākumā savelkot augstu, vēlāk, kad mazulis paaugas, ir iespēja tās izmantot velkot kā zemās biksītes.

Lūk, mūsu top bikses ikdienā mājās, visas tiesa gan ar slēgtajām pēdiņām, man drošāka sajūta, ka viņai "peciņām" nav auksti.

Kas Jums, mammas ir, vai bija ērtāk pucējot un dzīvojoties ar mazulīti?