Dzemdību Stāsts

05. Jan 2023, 14:34

Stāsts sākās 2020.gada vasarā, kad nolēmām kļūt par vecākiem..

Pēc diviem mēnešiem, kad kavējās mēnešreizes, jau bija aizdomas, ka šoreiz nesagaidīšu tās. ? Pagāja 5 dienas un tikai tad taisīju grūtniecības testu, kas no rīta uzrādīja 2 svītriņas.

Slikta dūša bija pāris nedēļas, izteiktāk vakaros un tikai tad, kad biju izsalkusi, bet, tiklīdz paēdu, atkal jutos labi! Grūtniecības laikā ļoti garšoja āboli, ko parasti neēdu, un našķojos ar saldējumu. Pirmos mēnešus nevarēju pat mazliet sajust jebkādi pagatavotas vistas gaļas smaku... Uzreiz šķebināja?

18. nedēļā sāku just kustības... Ak, šie taurenīši. Katru reizi, sajūtot tos, smaidīju un biju laimīga. ❤️

20. nedēļā uzzināju dzimumu, un nebiju pārteigta, ka gaidāma meitiņa! Un arī tētis, izšaujot rozā konfeti, uzreiz teica: "Es zināju!"

Tā kā vārdu meitiņai bijām izdomājuši jau kādus 3 gadus atpakaļ, tad, runājoties ar mazo princesīti puncī, jau saucām viņu vārdā.

Noliktais laiks 9. -16.marts. Protams, no 34. nedēļas jau koferis bija gatavs, taču ar meitu sarunājām 16. martā, tētim uz vārda dienu būs!

Tā kā pati līdz 40. nedēļai nebija pieteikusies, ārste nolika datumu- 16.marts - ierosināšana.

15.martā vēlreiz visu sakārtoju, sagatavoju gultiņu meitiņai, kumodi, lai viss ir pa rokai. Vakarā paņēmu kafejnīcā kāroto našķi- frī kartupeļus ar ķiploku mērci. Un jauki pavadījām pēdējo vakaru divatā. ❤️

Vienos naktī pamodos, lai dotos uz wc, un saprotu, ka pēc brīža iztecēja vēl kaut kas...

Samulsu, pāris reizes pietupos, palocījos un tā kā nekas vairāk netecēja, paraustīju plecus un devos atpakaļ gulēt.

Nepaspēju aizmigt, kad jau atkal gribās uz tualeti... Un pēc 15 min atkal... Tas raidīja mani aizdomīgu..Un tad sāka vilkt vēderu.

Telefonā lejupielādēju kontrakciju uzskaites aplikāciju un sāku skaitīt...

Ap 3.00 naktī draugs pamostas un jautā, kāpēc tik bieži uz tualeti staigāju un kāpēc trīcu...

Teicu viņam: Tava vārda dienas dāvaniņa dzims!

Teicu, lai viņš vēl paguļ, jo kontrakciju intervāli vēl bija 10 minūtes. Vai tas viņam izdevās? Nē!

Tad, kad augļūdeņi sāka iekrāsoties sārti un Google nesniedza atbildes, vai tas ir normāli, teicu, ka ir jādodas. Labāk būt ārstu uzraudzībā un zināt, ka viss ir kārtībā.

Četros no rīta braucām uz pusstundas attālumā esošo slimnīcu.

Gribēju vēl pavizināties pa pilsētu, taču draugs uzstāja, ka jābrauc uz slimnīcu? laikam, bija uztraucies vairāk kā es. ?

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
Pievieno savu stāstu
Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.

WWW.MAZULIMPAPEDAM.LV

Ierodoties slimnīcā, kontrakcijas bija ar vidēji 4 minūšu intervālu, un, pārbaudot atvērumu, ārste teica: "Atvērums nav liels, bet ārā neesi dzenama!" Es tikai pasmējos, iekārtojos istabiņā un ik pēc 2h gāju uz tonīšiem.

Ārste teica uz plkst. 10 bērniņš būs.

Plkst. 9.36 bija pēdējā reģistrētā kontrakcija telefonā, un tad devos uz dzemdību zāli.

Plkst. 10.17 piedzima meitiņa Dārta 3.375kg un 53cm gara.❤️

Un tiešām.. visas sāpes aizmirsās, kad viņa bija man uz krūtīm, tik maziņa un skaista.