Antras dzemdību stāsts

Mūsu stāsts sākās 6. aprīlī, kad grūtniecības tests un HCG analīzes apstiprināja pozitīvu rezultātu. Lai gan es jau pāris dienas pirms tam jutu, ka būs, tomēr tās dienas emocijas bija gan saviļņojošs prieks, gan satraucošs nemiers par visu gaidāmo. Man šī bija otrā grūtniecība, lielajai meitai jau 8 gadi, tāpēc lieākoties viss gandrīz kā no jauna, daudz kas aizmirsies, daudz kas vienkārši ar gadiem izmainījies. 

Grūtniecība vilkās nenormāli ilgi, bija gan prieki, gan asaras, jo nācās taisīt NIPT testu, bija satraucošas usg ģenētikas centrā, tomēr viss apstiprināja, ka jābeidz uztraukties un jāizbauda - vēderā aug vesela meitiņa. Tā nu dienu no dienas gaidījām un visu gatavojām. Dzemdību soma bija salikta jau no kādas 32. nedēļas (līdz beigām jau sāka aizmirsties, ko esmu tur salikusi), noliktais datums mums bija 17.decembris. Tuvojoties 40. nedēļai, nu jau kā uz adatām visi gaidījām, bet meitiņa tīri labi jutās puncī un nekur nesteidzās. Pienāca 17.decembris, es jau pati galvā biju ieņēmusi, ka viss notiks tāpat kā pirmajās dzemdībās - noies ūdeņi tieši noliktajā datumā, smuki, forši brauksim un mazā būs klāt, bet ne viss notiek kā izplānots. Pagāja gan 17.decembris, gan 18. un 19. decembris… Es arvien vairāk jau sāku nogurt tieši no gaidīšanas. Visu vēl grūtāku padarīja katras nakts kontrakcijas, citu nakti varēju nosēdēt visu nakti skaitot to regularitāti, citu brīdi jau cēlu vīru un teicu, ka nu šoreiz būs, bet tad vienā brīdī katru dienu tas viss apstājās. Pamazām sāka izdalīties arī gļotu korķis, bet visādi citādi pa dienām darbojos pa mājām un nemaz nejutos, kā ejot pēdējos metrus 2in1.

Pienāca 21.decembra vakars, nopirku lielo bumbu un sarkanvīnu - iesmējām, ka vai nu lai nāk ārā, vai lai gaida pēc svētkiem. Visu vakaru izvingrojos uz bumbas, iedzēru glāzi sarkanvīna, iegāju vannā un gāju gulēt. Ap pusnakti jau atkal sākās iknakts kontrakcijas, no sākuma grozījos pa gultu, tad aizgāju uz bumbas pasēdēt, un tā nobumbulēju līdz pussešiem rītā, starplaiki dažādi, sāpēs tad lielākas, tad mazākas, tad nolēmu, ka iešu gulēt, nav ko! Un tā arī pussešos no rīta ielienot gultā aizmigu. Pamodos pirms 10 no rīta, diezgan nogurusi no visām viltus kontrakcijām, uztaisīju ikrīta kafiju un sapratu, ka īsti nemaz nevaru iedzert, tā kā slikta dūša, tā kā velk vēderu. Nedaudz bažas radīja gļotu korķis, kurš joprojām turpināja izdalīties ar asins piejaukumu. Nolēmu sazvanīt slimnīcu, tur man apstiprināja, ka tas viss esot normāli un lai tik turpinu gaidīt. Ap pusvienpadsmitiem atkal sāka vilkt vēderu un muguru, sāpēs nu tādas diezgan viegli paciešamas, bet pēc sajūtām citādākas kā iepriekš. Pielaidu vannu ar siltu ūdeni un gāju relaksēties. Starplaiki no 8-10min, nekas baigi regulārs, bet sāpe palika stiprāka. Sāka rasties sajūta, ka varbūt tomēr beidzot viss būs pa īstam. Pēc kāda laika jau uzrakstīju vīram, ka izskatās, ka būs īstās, lai ieplāno darbus un dodas mājās laicīgāk. Tā nu principā es no plkst. 11 līdz plkst. 15 dzīvojos pa vannu vai uz bumbas, sāpes smuki pārelpojamas, starplaiki joprām gan 5 min, gan 8, cits pat vēl 10min... Vīrs gan jau paliek nemierīgs un saka, ka jābrauc, es vēl lēnām atrodu ko ģērbt, pārdomāju vai viss ir līdzi un ap 15.30 dodos uz mašīnu. 

Sākam ceļu no Mārupes uz Jūrmalu (starp citu, slimnīcas izvēle man bija skaidra jau pirms vēl paliku stāvoklī). Mašīnā poza nebija vairs tik ērta un sāpes kļuva stiprākas, brīžiem elpoju, brīžiem tikai dzirdējum ka vīrs kādam taurē, lai palaiž garām. Ceļš likās diezgan ilgs, bet plkst 16.00 bijām pie slimnīcas. 

Līdz dzemdību nodaļai nu jau vajadzēja pāris reizes apstāties, lai kārtīgi kaut kur pieturētos. Mūs sagaidīja lielisks personāls, kamēr klausījās bēbja toņus un aizpildīja dokumentus, man vienīgā doma nu jau bija par to lai, būtu pietiekošs atvērums, lai dabūtu EA. Ap 16.30 daktere apskatījās atvērumu un es biju laimīga dzirdot, ka ir 5 cm. Aizveda mani uz palātu, pastāstīja, kas jāpaņem līdzi, iedeva dzemdību kreklu un teica, lai eju uz dzemdību zāli. Tad nu aši (cik nu aši ar kontrakcijām to varēja izdarīt) pārģērbos, salasīju bēbja drēbes un devos. Vīrs pa to laiku vēl taisīja covid testu. Pie dzemdību zāles satiku savu vecmāti Andu. Pirmais ko teicu - gribu anestēziju. Vecmāte pavadīja mani līdz gultai, apskatīja vēlreiz atvērumu un kad viņa pateica - ir jau 9 cm. Man no sākuma likās, ka es pārklausījos. Tālākais jau kā mazais sprintiņš. Atnāca vīrs, beidzot uztaisījis testu, turēja man roku un atgādināja, ka jāelpo. Vienā brīdi pieslēdzās ginekologs, pēc pāris minūtēm jau vajadzēja celties un iet uz krēslu. Pats svarīgākais darbiņš priekšā. Neticami, bet ar trīs spiedieniem mazā meitiņa bija uz mana vēdera. 

22.12.22 plkst 17.32 mēs birdinājām laimes asaras. Meitiņa bija pavisam mazs knīpucis, vien 2460g smaga un 49cm gara. Vēl tagad jūtu to pirmo smaržu, to pirmo siltās miesas pieskārienu, pirmās skaņas. Man bija arī iespēja pašai pārgriezt nabassaiti - sajūta ko novēlu ikvienam piedzīvot. 

No sirds vislielākā pateicība manai vecmātei Andai Ulpei, kura bija klāt visā dzemdību procesā, cilvēks, kurš iedrošināja, atbalstīja un ļoti palīdzēja, lai dzemdības paliktu atmiņā kā ļoti skaists, ātrs un sirsnības pilns ceļš uz satikšanos ar mūsu meitiņu. 

Paldies arī visam pārējam Jūrmalas slimnīcas personālam!

Redakcijas piebilde: Autores vārds ir izdomāts

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

1. Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
2. Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
3. Pievieno savu stāstu
4. Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu 

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.

WWW.MAZULIMPAPEDAM.LV