Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Kad gaidīju savu lolojumu uzreiz zināju, ka došu krūti un cīnīšos par savu pieniņu. No sākuma piens tecēja aumaļām un pupošanās mums ļoti patika un bija ilga,nevarēju sūdzēties, ja nu vienīgi par noguru.
Vēlāk sāku taisīt piena bankas,kad sapratu, ka kāmēr bērniņš ēd,tikmēr no otras krūts ar strūku tek piens. Kad bija vajadzība man doties uz pāris lekcijām,tad atstāju tētim pienu un sākām dot pudelīti. Līdz ar pudelīti, kurai jau tā bija sameklēts knupis ar vismazāko caurumiņu mans mazulīts palika slinkāks uz ēšanu,tad saskāros ar pirmajām piena krīzēm,bet cīnījos un turpināju dot krūti,jo saprotu cik svarīgs ir mātes piens. Aptuveni ap 4 mēnešiem mums tā pupošanās negāja, līdz, pie 6 mēnešim krūti mazais vairs neņēma pats. Piena samazināšanās dēļ, uzsāku dot maisījumu un mazā svara dēļ tuvu pie 6. mēnešiem ārsts lika piebarot. Lai gan bērns vairs neņēma krūti,tad atslaucu pienu,taču tagad mazā pieprasījuma dēļ vakarpusē izdodās tikai 100 ml izslaukt no abām krūtīm kopā,tādēļ vēlējos lūgt pēc padoma.
Vai turpināt pa bišķiņam dot, kamēr vien pilīte sanāk vai tomēr beigt krūts barošanu? Kāda ir jūsu pieredze? Kā pareizāk nobeigt krūts barošanu,lai tas neietekmētu arī krūšu veselību un skaistumu? Kā jūs sapratāk, ka nu ir tas laiks, kad jāatvadās no "mātes barotājas" lomas?
Džeina
ai, kā es tevi saprotu! mums tā ir cīņa jau no paša sākuma un cīnamies jau gandrīz 9 mēnešus - ne tik daudz ar piena trūkumu, cik tieši ar to ka mazā atsakās ēst - pozas esam izmēģinājuši daž ne dažādās, protams bija arī ļoti labi periodi, kad mazā neniķojās pie pupa, bet nu jau iet reizēm pa trako, un tagad, kad piena plūsma paliek mazāka, tad nu talkā ņemu rociņas. Pagaidām ēdam pienu 4x dienā pirms piebarojuma - pirmo kamēr vēl ir laba plūsam viņa izzīž pārējo, cik nu ir atslaucu un domāju, ka ir jācīnās, kamēr tur vēl biki kas ir. Protams, tad kad mazā sakrenķējas, ka nesanāk tā pieniņa tik ātri vai tik, cik viņa grib, tad arī liekas, ka pietiek to bērnu mocīt, bet bet tad man sākas morālie, un ātri mainu savas domas. Jau tad, kad pusdienās vair nedevu pienu, man jau bija grūti un šķita, vai daru pareizi. tagad domāju, ka tad, kad mazulei paliks 9 mēneši atmetīšu vēl vienu piena ēdienreizi,tādejādi gan bērnu, gan sevi (gk.jau laikam sevi, savu ķermeni) pieradinot pie domas, ka ir jau laiks pamazām atvadīties no mātes barotājas lomas. zinu, ka jāliek pie krūts biežāk, lai pieniņš vairotos, bet vai man ir arī sava dzīve. Domāju, ka ar meitiņu problēmas nebūs, ceru, ka nečamdīsies daudz pa drēbēm un nemeklēs pupu. Dzīvosim redzēsim! Es dzīvoju uz izjūtu!
wildberry, mums gads un 1 mēnesis un ar līdzīgi, bet ne tik ļoti traki kā jums.
Man puiks ar, parasti vakarā vienā laikā, kad skatāmies ''Ugunsgrēku"' sāk raustīt manas drēbes nost un dodas karagājienā uz pupu. Baroju arī naktī, tad gan pasūc drusku un aizmieg.
Toties no rīta... Paņemu savā gultā, bērns paēd un tad pusstundu čamda manus pupus, līdz iemieg. Kad neļauju, tad sākas lielā bļaušana.
Man līdz vasaras beigām plāns atradināties no krūts.
Jūs vēl naktīs ēdat?