Diena sākās burvīgi. Laiciņš no rīta šķita tīri jauks ,kaut arī ziņās solīja lietu. Tad nu pabrokastojuši, sapucējušies ,visi četri devāmies pastaigāties. Tik sen nebijām staigājuši tā mierīgi ar kājām. Adrians ar riteni, Denīze ratos un mēs abi ar kājām. Burvīga pastaiga svaigā gaisā. Jāsaka ,ka ilgi gan šī pastaiga nebija,kādu stundiņu,jo samācās un arī solītais lietus bija klāt. Tā nu devāmies mājās.
Pastaigas laikā mazā gulēja ļoti labi, atnākot mājās arī vēl kādu laiku gulēja,bet tad ap 15:00 miedziņš kaut kur pazuda,jo mazā cēlās ik pa 20 minūtēm, uzēda ,skatījās apkārt un nebija diez ko apmierināta. Domājām ,ka varbūt puncis pie vainas.Ielikām vannītē,bet arī ūdenī viņa bļāva un protestēja. Tā nu paņēmāmies visi , paauklējām. Beigu beigās abas ar Denīzi aizgājām uz otru istabu,mierā un klusumā paēdām un beidzot viņa aizmiga.
Nezinu, kas mazo satrauca, vai tas ,ka šodien bija pilna māja un puiši diezgan aktīvi ārdījās. Vai arī televizors brīžiem gāja pa skaļu. Vai tomēr es biju kaut ko ne visai labu ieēdusi. Tā arī tas palika man kā noslēpums. Ceru,ka rītdien būs labāk un mazā pieradīs,ka mājās nebūs miers,jo Adrians ir gana aktīvs un skaļš.
Denīzes pirmās 100 dienas: māmiņas Mamma27 dienasgrāmata
Denīzes 1.dzīves diena: iepazīšanās ar brāli
Denīzes 2.dzīves diena: jau brītiņu dzīvojas ar atvērtām actiņām
Denīzes 3.dzīves diena: pacietīgā meitene
Denīzes 4.dzīves diena: Braucam mājās
Denīzes 5.dzīves diena: Pirmā pastaiga un diena mājās
Denīzes 6.dzīves diena: Ciemiņi nāk!
Denīzes 7.dzīves diena: Atpūta svaigā gaisā
Denīzes 9.dzīves diena: Meitenes beidzot pa māju
Denīzes 10.dzīves diena: vēroju meitiņas iemaņas