Laiciņš ārā ne visai jauks, bet tas nenozīmē, ka mums nav ko darīt mājās.
Šodien mēģināju saprast, ko tad Denīze jau prot darīt, un kas ir jāprot tādam nedēļu vecam mazulītim.
Mazā meitene ļoti veiksmīgi māk sameklēt krūti, aktīvi galvu griež pareizā virzienā. Viņa labi atpazīst mani, jo tik līdz paņemu rokās uzreiz iestājas miers un labsajūta. Denīze ir smaidīgā meitene- viņa miegā ļoti daudz smaida. Un kā gan citādi, nav tak par ko bēdāties.:)
Nu jau pāris dienas cītīgi liekam Denīzi uz vēdera. Tad nu mums jau sanāk pacelt galvu un paskatīties uz priekšu. Tomēr galva vēl ir diezgan smaga un šis vingrinājums ir ļoti nogurdinošs. Guļot uz vēdera Denīze jau velk klāt celīšus un ja tētis pieliek rokas pie pēdiņām ,cītīgi atsperas. Nu īsta malacīte.
Vakar apēdu diezgan daudz zemenes, tad nu gaidu reakciju. Adrianam nebija nekādu alerģiju pret produktiem. Redzēs kā būs Denīzei. Tagad sākas ogu laiks un zemenes gribās ļoti. Arī aprikozes, nektarīni un čerešņas sāk parādīties. Visu gribas, bet bail ko teiks mazais puncis.
Kā jums iet ar augļu un ogu ēšanu un barošanu, vai vēderiņi sāp? Un kā ar alerģijām?!
Denīzes pirmās 100 dienas: māmiņas Mamma27 dienasgrāmata
Denīzes 1.dzīves diena: iepazīšanās ar brāli
Denīzes 2.dzīves diena: jau brītiņu dzīvojas ar atvērtām actiņām
Denīzes 3.dzīves diena: pacietīgā meitene
Denīzes 4.dzīves diena: Braucam mājās
Denīzes 5.dzīves diena: Pirmā pastaiga un diena mājās
Denīzes 6.dzīves diena: Ciemiņi nāk!