Es baidos, baidos, baidos

Katrīne ir viens no tiem bērniem, kas baidās no visa. Viņa dziļi pārdzīvo, ja kavē skolu, vai nepaspēj kārtīgi sagatavoties stundām. Ja tuvojās kontroldarbs, vai nav nopirkts lineāls, kas kārtējo reizi ir pazudis. Bieži vien man ir stingri jāpiespiež, Katrīni izdarīt kādu lietu, lai viņai pietiktu drosmes saņemties uz kaut ko, ko viņa grib, bet savas neizlēmības dēļ, neizdarīs. Tāds ir stāsts par dejošanu. Katrīne gribēja dejot ritma dejas, bet aiziet uz mēģinājumu viena negribēja. Dienā, kad bija jādodas dejot, viņai sāpēja vēders, galva, tad sāka sāpēt kāja. Kad tomēr viņa ar asarām bija nonākusi līdz mēģinājumam, pēc stundas bērns lidoja, jo dejas ļoti patika. Tagad dejojam jau četrus mēnešus un kad jautāju Katrīnei, vai viņa aizietu dejot, ja es nebūtu viņai, likusi to izdarīt, viņa atbildēja, ka nē, jo baidījās.

Ko gan saka par bailēm speciālisti.

Bailes var iedalīt: 

• Bailes, kas skar cilvēku kā bioloģisku būtni - draudi ķermenim vai fiziskajam "Es". Simboliski to var noformulēt kā bailes "kļūt par neko". Izejas punkts bailēm "kļūt par neko" - tas ir nedzīvot, neeksistēt, būt mirušam, baidīties no nāves. Uz šo grupu attiecas bailes no uzbrukuma, stihijas, kara, sāpēm, bezdibeņa, augstuma.
•  • Bailes attieksmē pret citiem - zaudēt cilvēku sabiedrību, būt "ne ar ko". Pie šīs grupas var pieskaitīt arī bailes no tumsas, vientulības, bailes tikt apbērtam, apmaldīties, bailes no soda, pārāk plašām vai slēgtām telpām.
•  • Bailes, kuras raksturo cilvēku kā sociālu būtni un saistās ar draudiem personības sociālajam vai psiholoģiskajam statusam. Nosacīti - bailes "kļūt par neko" un "būt ne par to". Pie šīs sērijas pieder bailes nokavēt, neattaisnot cerības, nespēt atbildēt, bailes pirms kontroldarba, bailes saņemt sliktu atzīmi vai atsauksmi, bailes no nepazīstamiem cilvēkiem un bailes likt vilties vecākiem.

 No 7 līdz 11 gadiem galvenās bailes - "būt ne tam", par kuru labi izsakās, kuru ciena, novērtē un saprot. Citiem vārdiem sakot - bailes neatbilst apkārtējās vides - skolas, vienaudžu, ģimenes sociālajam pieprasījumam. Šajā vecumā veidojas sirdsapziņa, atbildības un pienākuma jūtas, pieaug sociālā aktivitāte. Ļoti bieži nākas saskarties ar bailēm, kas saistītas ar skolu - bailes kļūdīties, būt nesekmīgam vai vienaudžu apsmietam. Jaunākā skolas vecumā parādās arī bailes, kas nav saistītas ar pienākuma apziņu. Tās var nosaukt par māņticīgām bailēm, kuru pamatā ir "maģiskā" domāšana - bērni tic velniem, vampīriem, pareģojumiem, gaida likteņa triecienus.

Apraksts ir kā reiz par Katrīni, viņa mācās labi, bet neskatoties uz to, ka ir, izmācījusies vienalga, baidās, ka nevarēs izpildīt uzdevumu, ka nemācēs dzejoli. Es reizēm viņai sūtu pa desmit īsziņām, kurās uzmundrinu un mēģinu pārliecināt , ka viss viņai izdosies. Bailes ir iedalītas un man jāpiekrīt, ka Katrīnei atbilst _NOKAVĒŠANĀS-, tās ir bailes nr. 1. Vakar nevarējām iedarbināt mašīnu , jo sals bija darījis savu, asaras bira kā pupas. Zvanīju audzinātājai, lai tā apstiprina , ka viņu gaida un tas nav nekas, ka nokavēs stundas sākumu un tikai tad viņu varēja nomierināt.

 Psiholoģe Jūlija Tepļakova iesaka

Lieciet bērnam saprast, ka baidīties - tas ir normāli, neizsmejiet viņu, neapelējiet pie vecuma, padalieties savas bērnības pieredzē;

- Pieņemiet "normālas" bailes noteiktā vecumā; - Nestāstiet par savām bažām un satraukumu. Daudzas bailes izsauc pieaugušo sarunas - par medicīnu, mafiju, maniakiem, terorismu. Izskaidrojiet drošības noteikumus (kopā izstrādājiet vairākus plānus gadījumam "ko darīt, ja");

- Ņemiet vērā bērna individuālās īpatnības - īpaši jūtīgos nepārslogojiet ar iespaidiem, dozējiet informāciju; - Liels baiļu avots - augsts prasīgums, draudi sodīt un nopelšana. Pārdomājiet un izvērtējiet savu attieksmi pret atzīmēm, kontroldarbiem, eksāmeniem un sacensībām; - Pārorientējiet bērna bagāto iztēli. Nav noslēpums, ka citu interešu trūkums bez TV var izsaukt ne mazums baiļu. Bērni spēj redzētajam piešķirt daudz baigākas aprises un kontūras;

- Iemācieties atslābināties (noņemt psihisko spriedzi), atpūsties paši un iemācīt to arī bērniem. Ja bērns vēl mazs - mācieties viņa domas novirzīt, ieinteresēt ar ko citu, un tā sliktajam pārdzīvojumam neļaut nostiprināties; - Bez šaubām, patstāvība un spēja pašam risināt savas problēmas - ļoti vajadzīgas iemaņas un prasmes. Taču bērnam svarīgi justies aizsargātam un drošībā, zināt, ka viņam ir, uz ko paļauties, izjust atbalstu. Vecāku atbalstu.

Bērniem vajadzīgs vecāku atbalsts.