Bērnu nometnes – ceļā pēc ideālas vasaras. Daudzbērnu tēta redzējums

Esmu četru bērnu Tētis. Divi vēl ir zīdaiņi, taču meitai jau ir 12, bet dēlam – 9 gadi: īstais vecums nometnēm! Bērni ir mana galvenā motivācija ar kolēģiem izveidot perfektu bērnu nometni. Tas attiecas arī uz cenu, lai nebūtu kārtējā izdevumu pozīcija, kas tā sit pa maku, ka beigās tas paliek neatvērts uz bērnu izaugsmes rēķina. 

Esmu izklaides un futbola halles «Playoff Arena» vadītājs (www.playoff.lv). Mēs rīkojam bērnu nometnes. Kādas tās ir? Pirmkārt, drošas! Tas mums ir pats svarīgākais. Proti, pamats, uz ko balstām nometnes plānu un saturu. Nav sapulces, kurā šis temats paslīdētu garām. Ņemot vērā, ka mums hallē ir vairāki sporta laukumi un plašs spēļu klāsts, lielu daļu laika bērni mūsu nometnēs pavada mājīgās, siltās un drošās telpās. Un viņi šeit ir nemitīgi treneru un nometnes vadītāju acīs. Taču mums ir dažādas ekskursijas un aktivitātes arī ārpus telpām Rīgā un Jūrmalā, un tur drošības aspekts iegūst divtik svarīgu lomu.

Ja pavisam īsi, tad mūsu nometnes ir aktīvas, sportiskas. Pat viena no mūsu prāta un atjautības viktorīnām ir balstīta uz kustību. Proti, orientēšanas spēle, kurā nepieciešams būt ne tikai vērīgiem, bet arī notiek aktīva pārvietošanās pa «Playoff Arena» telpām. Melošu, ja teikšu, ka visi kā viens tiekam cauri sveikā bez nobrāzumiem vai nelieliem sasitumiem, jo mēs tomēr skrienam, lecam, spēlējām komandu spēles, taču treneri nemitīgi pievērš uzmanību tam, lai netiktu darīts kas tāds, kas iet ārā no aktīvu kustību rāmjiem.

Piesakoties nometnei (www.playoff.lv/nometnes) ar kodu MĀMIŅU KLUBS, saņems 5% atlaidi

Otrkārt, mūsu nometnes ir sportiskas. Man šķiet, ka tā ir visas Latvijas sabiedrības problēma. Proti, mēs ikdienā esam pārāk mazkustīgi jeb, vienkārši runājot, sportojam par maz. Kā zinām, viedtālruņu klātbūtne mūsu dzīvēs to tikai veicina. Mums nometnēs viedtālrunis paliek atvilktnē, tā vietā – bērni sporto. Mūsu treneriem ir sporta treneru pedagoģiskā izglītība, ikdienā viņi trenē bērnus, tamdēļ kontakts ar viņiem nesagādā nekādu problēmu. «Playoff Arena» nometnēs bērni apgūst jaunas lietas sportošanā, arī jaunas spēles, kas paplašina viņu redzes lauku. Tas, kas mani pārsteidz, ka ir bērni, kas, piemēram, neprot noķert bumbu. Es teiktu, kas sportošanā tas ir viens no pamatu pamatiem, bet mūsu izglītības siets tomēr izrādās ar pārāk lieliem caurumiem... Bērni atnāk dažādi – mūsu treneri labprāt iemāca to, ko viens vai otrs neprot, lai pēc nedēļas prasmju ziņā mūsu atvases iziet pa halles durvīm krietni prasmīgāki. Man patīk bērnus salīdzināt ar švammītēm – tie ir gatavi uzņemt teju jebkuru informāciju un prasmes, ja tikai kāds viņiem tās dod. Un mūsu nometnēs mēs no sirds cenšamies. 

Nometnēs veidojam saikni ar bērniem aktuālo. Kuram gan tagad nepatīk ballēties batutos, šaudīties ar lāzeru pistolēm, vai ripināt boulinga bumbas? Tas viss mums ir nometņu programmā. Mēs arī slidojam, bet, ziniet, kas mani uztrauc – pirmajā šā gada vasaras nometnē no visa pulka tikai divi to prata. Tātad – vajag, nevis – nevajag arī šādu aktivitāti nometnēs. Lai bērni mācās un iemācās, lai bērni atver savu fiziskās aktivitātes lauku. Manā skatījumā tā viņiem ir ne tikai vērtīga fiziskā aktivitāte, iekustinot jaunas maņas, bet arī svarīga pieredze. Pieredze, manuprāt, vispār ir dzīves atslēga. Visiem nav jābūt pasaules čempioniem, bet veselību bez sportiskām aktivitātēm, bez kustības gūt nav iespējams. 

Mēs, vecāki, mēdzam grēkot. To nesaku, lai pārmestu, bet – lai par to aizdomātos. Jau no mazas kājas daudzi bērnu burtiski atradina no kustības. Piemēram, aizvedam ar auto uz bērnudārzu, bērns noiet 20 metrus līdz durvīm un ir galapunktā. Pārāk viegli. Vakarā notiek tas pats – piebraucam un pievedam pie mājas durvīm. Ja allaž vedam ar auto, izpaliek milzīga pieredzes deva – putekļi uz ceļgaliem un saules stari acīs, lāsteka pie deguna un svešs kaķis, kurš skrien līdzi un prasās pēc pabarošanas. Mēs nometnēs cenšamies panākt saturu, kurā bērni gūst ļoti dažādās pieredzes, – liekam ne tikai kustēties, bet arī domāt un paskatīties, kas paliek aiz sevis pēc maltītes, ģērbtuvē vai spēļu zonā.  

Un te mēs nonākam pie trešā punkta. Tā ir izglītība! Un te nav runa tikai par Viktorīnu, kurā bērni uzzina jaunas lietas un faktus. Tas ir arī stāts par uzvedību pie galda, saziņu ar citiem līdzcilvēkiem. Ir tik interesanti vērot, kā pirmdienas rīta biklums, kad kopā sapulcējas 60 sveši bērni jau pēcpusdienā pārvērties jaunās draudzībās, kopīgās spēlēs un rotaļās. Mani bērni dažādās nometnēs atraduši pulku jaunu draugu. Ir patīkami redzēt, kā viņi mācās veidot labas attiecības. 

Mums, «Playoff Arena» nometņu organizatoriem, ļoti svarīga ir cilvēciskā puse, jo – agrāk vai vēlāk tas mazais cilvēks aiziet dzīvē. Nav šaubu, ka labas saziņas un komunikācijas prasmes viņiem kļūs par atslēgu uz sekmēm un panākumiem. Pie mums bērniem aiz sevis ir jānovāc galds. Jo arī šādas prasmes bērniem būs vajadzīgas. Mēs, vecāki, grēkojam – es tajā skaitā, jo dažkārt audzinām restorāna tipa cilvēkus. Skaidrs, ka mums pašiem novākt galdu un nomazgāt traukus ir desmit reižu ātrāk, nekā diskutēt ar bērniem, kāpēc viņiem tas būtu jādara un jāiemācās darīt. Turklāt – pēc tam jau mums tāpat viss ir jāpārtīra. Citādi bērni izaug par tādiem, kas nedz šķīvi prot nomazgāt un nolikt vietā, nedz spuldzīti dzīvoklī nomainīt. Vasarā mums vesels piedzīvojums ir braukt visiem kopā uz Jūrmalu. Tā ir vesela dzīve, ko viņi izdzīvo sadarbošanās procesā, braucot ar vilcienu un spēlējoties pludmalē. Pirms tam, protams, kopīga maizīšu smērēšana un gatavošana, lai vēders nebūtu tukšs.

Kāda ir «Playoff Arena» nometņu cena? Manuprāt, draudzīga. Mums ir trīs tipa nometnes – sporta un izklaides, futbola, kā arī piedzīvojumu. Pirmās divas maksā 195 EUR par piecām dienām (ar kodu MĀMIŅU KLUBS būs par 5% lētāka), bet piedzīvojuma – 245 EUR, tā iemesla dēļ, ka vairāk pērkam ārpakalpojumus, lai nometnes programma būtu maksimāli daudzveidīga. Tā kā pats savus bērnus laižu arī uz citām nometnēm, zinu, cik nometnes maksā. Ja pērn vēl varēja palīst zem 300 EUR, tad šogad ir divreiz dārgāk nekā «Playoff Arena» cena. Zinu, ka sajūsmas saucieni un pieredzes spaiņi, ar kādiem bērni atgriežas, ir to mūsu darba sviedru un eiro vērti. 

Mūsu nometnes sākas 9:00, bet noslēdzas 17:00, taču, domājot par vecākiem un viņu darba ikdienu, bērnus drīkst atvest jau no 8:00, bet ierasties pakaļ līdz 18:00.

Bērnus ēdinām trīs reizes dienā, turklāt esam ieviesuši papildus bonusu – visas dienas garumā uz galda stāv augļi, kas ļauj bērniem veldzēt izsalkumu jebkurā brīdī. Ar slāpju veldzēšanu ir tas pats – ūdens visu laiku ir rokas stiepienā, un tas arī bērniem tiek nemitīgi atgādināts – dzert, mazgāt rokas un aiz sevis atstāt kārtību. 

Ceru, kāds no Jums gūs kādas vērtīgas atziņas un pārdomas no mana rakstītā. Un es tikai priecāšos, ja savu atvasīti uzticēsiet mums (playoff.lv/nometnes/). Taču – lai kāda būtu Jūsu izvēle šajā vasarā, jo braukt pie vecvecākiem un kāpt kokos arī ir izcils risinājums, galvenais, lai ikdienas solis allaž iet rokā ar atslēgas vārdiem – droši, sportiski un attīstoši! Jauku vasaru!

Ar cieņu,

Ilvars Koscinkevičs