Tanku muzejs jeb Ziemeļvācija_3.dienas I daļa

Iepriekšējo dienu piedzīvojumus var lasīt šeit http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/gandriz-afrika-jeb-ziemelvacija_3-diena-265383/

Tātad mūsu ceturtās dienas rīts Vācijā ir ausis. Iepriekšējā vakarā pēc Lāču mājas saimnieces ieteikuma aizgājām paēst turpat netālu esošajā meksikāņu restorānā. Telpās, protams, kaktusi, čūskas, dažādi citi rāpuļi un vēršu galvas. Bērniem jau patika:)

Ēdiens svaigs, garšīgs, ass.

Bet šo vietu vienmēr atcerēsimies kā vietu, kur mūs apkalpoja Miranda:) Ja kāds skatās angļu humora seriālu "Miranda" par lielo, masīvo sievieti ar neveiklajiem gājieniem, tad sapratīs, cik mums smieklīgi gāja restorānā. Jo mūs patiesi apkalpoja angļu meitene, kas gan fiziski, gan uzvedības ziņā ļoti atgādināja seriāla tēlu:)

Bergenā absolūti nav jāuztraucas, ka nezinat vācu valodu, kā tas ir pārējā Vācijas teritorijā. Bergena jau pēdējos gadus ir mājvieta lielam skaitam britu karavīru, kas tur pārstāv lielāko NATO bāzi Eiropā. Apkārtne tik tiešām ir pilna ceļiem, kur civilajam transpotam braukt ir liegts. Mēs vienu reizi kļūdas dēļ uz tādu uzbraucām. Mājas saimniece minēja, ka, ja gadītos mūs pieķert, būtu jāmaksā sods 200 eiro apmērā. Vai tas tā ir vai tas bija kas līdzīgs angļu-vācu humoram, paldies Dievam, uz savas ādas nenoskaidrojām:) Braucot uz viesnīcu, sākumā mulsināja apkārt esošās barakas, kuras apvij žogs ar dzeloņdrātīm. Tāpat ik pa laikam redzami teritorijā novietoti militārie transporti, tankus ieskaitot. Patiesībā šajā teritorijā jau pirms II Pasaules kara Vērmahts izveidoja savus apmācības laukumus. Šodien šo pašu teritoriju izmanto gan Vācijas bruņotie spēki, gan NATO. Šī iemesla dēļ aptuveni 4 tūkstošiem iedzīvotāju nācās pamest savas mājas, la atbrīvotu teritoriju. Šobrīd aptuveni 30%! Bergenas iedzīvotāju sastāda angļu militāristi un viņu ģimenes. Tas ir milzīgs skaits, manuprāt. Bet tieši pateicoties tam, tūristi, kas pārvalda tikai angļu valodu,  šeit var justies kā mājās:)

Un ja jau militārā apkārtne, tad jābrauc skatīt tankus. Otrs labākais tanku muzejs Eiropā aiz Anglijā, Dorsetā, esošā, atrodams Munhenē (nejauciet ar Minheni (München)!). Munhene atrodas 25 km no Bergenas, 95 km no Hannoveres vai 120 km no Brēmenes, ja lidojat uz to. Ar Vācijas autoceļiem šādi attālumi pārvarami bez grūtībām un lieka laika patēriņa.

Tā kā uz šodienu paredzētas arī citas aktivitātes, tanku muzejā ierodamies uz tā atvēršanu, plkst. 10:00 Un ne mēs vienīgie, kā izrādās:) Interesentu ir ļoooti daudz, bet pēc tam, iekšā jau esot, kaut kā "pašķīdām" katrs uz savu pusi. Kad gājām prom ap 12, tad gan saradās daudz ļautiņu, protams, pārsvarā kungi ar dēliem. Rezumējums-nevajag ilgi gulēt:)

Biļesu cenas:

pieaugušie 7,00 eiro

bērni no 6-13 gadiem-3,50

Ģimenes biļete-14 eiro.

Esmu biļetes nopirkusi jau iepriekš internetā, bet tāpat jāstāv vienā rindā visiem, kur biļetes tiek noskenētas, un tad tiekam ielaisti.

Muzeja telpās apskatāmi visdažādākie tanki, sākot no paša pirmā vācu tanka (reprodukcija gan), kas tika izgatavots 1918.gadā. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens šī tanka oriģināls ar segvārdu Mephisto, kas apskatāms Austrālijā, Brisbenā. Tur tas nokļuva, kad Sabiedrotie saņēma gūstā tanku.  Šī tanka apkalpe sastāvēja pat no 18-23 vīru lielas apkalpes, kas tur, iekšā, burtiski cepās nenormāli augstajā temeratūrā (pat 60 grādi), bija pakļauti apdullinošam skaļumam un mašīnas tvaikiem, kā arī šaujampulvera gāzēm.  Manuprāt, diezgan necilvēcīgi apstākļi.

Viens no visvairāk lietotajiem vācu tankiem dažādu valstu armijās II Pasaules kara laikā. Panzer III.

Motocikls,kas speciāli tika izgatavots kara vajadzībām. Zundapp KS 750. Motociklus izmantoja ziņu pārvešanai, ceļu kontrolēšanai. Šis modeklis bija īpaši izturīgs, spēcīgu dzinēju un  atpakaļgaitu. Šie dārgie motocikli tika noslēpti zem segvārda "Kara ziloņi".

Viena no garākajām pozētāju rindām sastājās pie ''Tīģera". Šim tankam vēl joprojām tiek piedēvēts neuzveicamības apzīmējums.

Protams, lielu interesi arī izraisīja "Pantera", kas bieži nominēta kā labākais II Pasaules kara tanks.

T34 PSRS tanki, uz kuriem tad kā atbildes reakcija tika izražoti "Pantēra " .

Šeit apskatāms arī viens no pirmajiem pasaulē bezpilota braucamrīkiem ''Goliāts". Sabiedrotie to dēvēja par tanku vaboli. Šāds braucamais varēja pārvest pat 100 kg augstas bīstamības spāgstvielas. Tas bija paredzēts izmantot vairākiem mērķiem, piemēram, iznīcinot tankus, izjaucot blīvus kājnieku veidojumus, nojaucot ēkas un tiltus. Šeit apskatāmi vismaz 100 tanku no abiem pasaules kariem,

no Aukstā kara laika, 

no mūsdienu kariem. Šeit apskatāmi dažādi kāpurķēžu un riteņu bruņumašīnas, un citi kara transportlīdzekļi.

Zālē, kur izvietoti Aukstā kara eksponāti, var pieskarties arī Berlīnes mūra sienais fragmentam un apskatīties Vācijas Demokrātiskās republikas robežstabiņu.

Viena zāle veltīta dažādiem kara piederumiem, kā ieroči, ķiveres un formastērpi.

Muzejs tik tiešām ļoti plašs. Principā laika trūkuma dēļ pavadījām tur apmēram 2 stundas, bet puikas, it sevišķi, lielais būtu gribējis tur vēl palikt. Viņu ļoti aizrauj kara tehnika. Piemēram, šobrīd viņš veido aprakstus par katru no muzejā redzētajiem tankiem. Šī ir īsta kara tehnikas entuziastu paradīze. Arī maziem puikām vienkārši vizuāli saista milzīgie kara kuģi jeb tanki.

Muzejā informācijas stendi ir gan vācu, gan angļu valodās, bet var paņemt arī audiogidu.

Ja meitenēm apnīk staigāt starp šiem metāla veidojumiem, var apmeklēt kafejnīcu, kur var iegādāties arī dažādus suvenīrus, vai ārā ir rotaļu laukums, kur lielākā daļa spēļmantiņu ir lielu auto formā:)

Taču muzeja ''saldais ēdiens" bija iespēja iekāpt tankā. Puika, izkāpis ārā, gan brīnījās, kā tādā vispār var nenosmakt un nesaslimt ar klaustrofobiju.

Ja gadās būt tajā Vācijas pusē, silti iesaku ieplānot braucienu uz Tanku muzeju. Ja arī neesat kara transportlīdzekļu pazinējs un apbrīnotājs, stāvot priekšā  "metāla monstriem", sajutīsieties ļoti  trausls un niecīgs! Apzināsieties to nozīmi kara iznākumu gaitā. Lai arī kādreiz tankiem ilgu mūžu neparedzēja, tie kara laukā tiek izmantoti jau gandrīz 100 gadus, un diez vai arī pazudīs no tā.

www.daspanzermuseum.de