Gandrīz Āfrikā jeb Ziemeļvācija_3.diena

Mūsu ceļojuma iepriekšējā diena šeit http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/elba-un-tunelis-jeb-ziemelvacija_2-diena-265291/

Šķiet, - trešā ceļojuma diena vismaz puikām bija visgaidītākā. No rīta, apēduši brokastis, dodamies turpat pāri ielai pēc jau iepriekš internetā iznomātās automašīnas autonomā Sixt. (www.sixt.de) Lai iznomātu auto, nepieciešama kredītkarte (ne debetkarte!), protams, nepieciešamā naudas summa uz tās+vēl drošības depozīts. Mūsu gadījumā tas bija 150 eiro jeb 2 dienu auto nomas cena. Par nomu papildu pašai auto cenai vēl  samaksājām par autosēdeklīti (ap 10 eiro dienā)+pilno apdrošināšanu bez pašriska (18,50 dienā) + ap 6 eiro dienā par papildu šoferi (manu vīru), kam arī, protams, jāuzrāda gan ID, gan tiesības, gan kredītkarte. Mēs drīkstējām nobraukt 450 km dienā, bet tik daudz mums sanāca par abām dienām. Nododot auto jau Lībekā, nevis Hamburgā, mašīna tika rūpīgi apskatīta. Bet, protams, viss bija kārtībā, un pēc 2 darba dienām man kontā tika atgriezta aizturētā nauda. 

Tikuši pie gandrīz jauna (nobraukums tikai 2000 km) auto, dodamies atpakaļ uz viesnīcu , lai izrakstītos. Ja jūs plānojat doties uz Hamburgu ar bērniem, noteikti varu ieteikt apmesties NewLivingHome ResidentzHotel: tā ir klusa, ļoti labas brokastis, ir padomāts par bērniem, protams, sauna un baseins, un tuvums Zoo. Ideāli!

http://www.new-living-home.de/

Bet mēs dodamies uz gandrīz 120 km attālo Hodenhāgenu, kur atrodas 200 ha lielais Serengeti parks, kura teritorija iekļauj ne tikai zoo, bet arī atrakciju parku.

Iepriekš internetā pašā parka mājas lapā esmu pasūtījusi vienu brīvbiļeti (to ikviens var dabūt, aizpildot anketu https://www.serengeti-park.de/freikarten/). Biļete derīga, pērkot vismaz 1 pieaugušā biļeti (29 eiro) un der tikai 1 biļete uz 1 auto. Iebraukšana teritorijā bez maksas. Bērniem no 3-12 gadu vecumam biļetes cena 24 eiro.

Tātad esam ietaupījuši tieši 29 eiro. Biļetes var iepriekš arī iegādāties internetā, bet tur tad nederēs brīvbiļete. Un pērkot jau laikus iepriekš internetā, nez kāpēc viņiem nav nekādas atlaides.

Nu ko, braucam tik iekšā ar savu auto, un nokļūstam vārda tiešā nozīmē Āfrikā. Pirmais, ko redzam, iebraucot pa norādīto ceļu, ir žirafes, kas nāk pretī mašīnai un cenšas iestīvēt savu garo kaklu (tas varot izaugt pat 2 m garš) pa logu:)  Priekšā braucošās mašīnas pasažieri, kaut arī visur ir uzraksts ar lūgumu dzīvniekus nebarot, kaut ko pasniedz žirafēm, tāpēc viena no tām pat pamanās galvu pa auto lūku iebāzt iekšā, sniedzoties pēc ēdmaņas. Mans vīrs īsti nevēlējās žirafes gandrīz 50 cm garo mēli uz savas ādas izbaudīt, tāpēc vērām logus ciet:) Kad jau braucām laukā no parka, redzējām, ka kopēji žirafes speciāli stumj uz to pusi, pa kurieni apmeklētāji sāk savu ceļojumu pa safari, jo tas efekts ir tiešām iespaidīgs. Uzreiz burtiski sasveicināties ar pasaulē garāko (4-5 m) sauszemes dzīvnieku, ko mēs, piemēram, līdz šim esam redzējuši tikai no tālienes aiz mūriem vai stikliem Rīgas zoo, ir ļoti labi noorganizēts welcome pasākums.

Safari parkā mīt apmēram 1500 dzīvnieku. Visi tie sadalīti it kā pa reģioniem, piemēram, Krievijas tundra, Āfrikas stepe, D-Amerikas amazone utt., bet, kas pats interesantākais, tie nodalījumi, teritorijas nav ar žogiem atdalītas, taču dzīvnieki tik un tā vismaz mūsu vizītes laikā uz citu teritoriju nepārgāja. It kā saprazdami, ka viņi pieder tai un nevis citai grupai:)

Parks pagājušajā gadā nosvinēja 40 gadu jubileju. Tā atvēršanas brīdī tas bija lielākais safari parks Eiropā. Šobrīd šāda titula parkam vairs nav, toties Hodenhāgenā esošajā parkā mīt tiešām reti dzīvnieki. Piemēram, baltais tīģeris. Pasakaini skaists.

Palikām mutēm vaļā, kad tas cēli nogāja gar mūsu auto. Baltie tīģeri savvaļā sastopamai ļoooti reti. Savvaļā sastopami tikai Bengālijas baltie tīģeri, un tieši tādi arī dzīvo Safari parkā. Baltie tīģeri nav albīni. Nē, tas vienkārši ir mutācijas rezultāts. Parastajiem, oranžajiem tīģeriem piemīt sarkanās un dzeltenās krāsas pigments, kas veido oranžo spalvas nokrāsu, bet tīģerim, kas ir balts, šo pigmentu nav. Lai piedzimtu balts mazulis, abiem vecākiem jābūt attiecīgā gēna nesējiem, un dabiskos apstākļos šāda sakarība gadās tikai vienā gadījumā no 10 000. Bet nebrīvē gan šos dzīvniekus neparastā izskata dēļ vairo, līdz ar to tuvās radniecības dēļ rodas dažādas slimības.  Arī mūsu kaimiņos Klaipēdā, mini zoo ir apskatāmi baltie Bengālijas tīģeri. Bet kopumā baltie tīģeri atšķirībā no saviem oranžajiem brāļiem ir augumā lielāki un garāki. Bet tiem tāpat kā parastajiem tīģeriem uz ādas ir strīpas, kas ir kā pirkstu nospiedumi-neatkārtojami. Man ļoti patika šie cēlie dzīvnieki. Gan šeit, pie baltajiem, gan parastajiem tīgeriem, gan pie lauvām dežurēja džipi ar strādniekiem, kas, pirmkārt, novēroja apmeklētājus, vai atkal kāds nesadomās atvērt logu un pabarot dzīvnieku, otrkārt, skatījās, lai dzīvnieks neizdomātu pāriet uz citu teritoriju. Ja tā būtu, vārti tiktu aizvērti. Vienu reizi redzējām, kā tos momentā aizver, kad baltais tīģeris acimredzot pārāk tuvu pietuvojās vārtiem. Katrā gadījumā drošība, domāju, tiek norošināta gan dzīvniekiem, gan mums, apmeklētājiem.

Tāpat safari parkā dzīvo baltie jeb platlūpu degunradži. Baltie degunradži sastāv no 2 pasugām, kur Hodenhāgenā mītošie ir dienvidu baltie degunradži, bet ziemeļu baltie degunradži pasaulē diemžēl vairs ir tikai 4 visā pasaulē. Un tikai 1 no viņiem ir vīriešu dzimtas pārstāvis, kuram pie tam nogriezti ragi, lai pasargātu no malumedniekiem. Šis retais dzīvnieks mīt Kenijā. Bet Hodenhāgenas safari ir slavens  ar to, ka pirmie pasaulē savā parkā dzimušos baltos degunradžus palaida savvaļā. Baltie degunradži pie sava nosaukuma tikuši ne krāsas, bet it kā nepareiza tulkojuma no holandiešu uz angļu valodu dēļ. Ja interesē, var noteikti atrast internetā. Šie degunradži ir lielākā degunradžu suga no piecām un tie ir nākamais lielākais zīdītājs uz sauszemes aiz ziloņa. Milzīgi skaistuļi! Bet arī slinki. Īpašu vērību ne mūsu, ne citām automašīnām nepievērsa:)

Amerikas prērijā bez lielajiem Kanādas briežiem jeb vapitiem, kas ir viena no lielākajām biežu dzimtām pasaulē, mājo arī milzīgie savvaļas vērši bizoni. Tie atgādina pie mums redzamos sumbrus. Arī šie dzīvnieki diemžēl savvaļā vairs sastopami tikai aizsargātās teritorijās, speciālos parkos, taču kādreiz tie Ziemeļamerikas plašumos bija sastopamai lielos baros. 

Eiropas nodalījums iepriecina apmeklētājus ar iespēju izkāpt no automašīnām un iepazīties tuvāk, paglāstīt, pabarot (barību var nopirkt par 2 eiro), vienkārši pasēdēt starp kaziņām, ponijiem, mini ēzeļiem. Arī lamas, kas nelabprāt pozēja, pat dusmīgi sita kāju pie zemes, aitas un ūdenstilpnē ronis-tas viss brīvi apskatāms, izstaigājams. Bērniem, it sevišķi mazajai meitiņai,  jau ļoti patika!

Krievijas tundrā bez antilopēm un garspalvainajiem jakiem, kas arī savvaļā ir uz izmiršanas robežas (patiesībā Krievijā to vairs nav, tikai Tibetā un Ķīnā), apskatāms Amūras leopards. Arī uz izmiršanas robežas esošs dzīvnieks-Krievijā un Ķīnā kopā esot tikai ap 70 šo sugu pārstāvju. Maz gan. Diemžēl arī mums īsti saskatīt šo skaistuli neizdevās. Pirmkārt, tam nebija brīvas teritorijas, otrkārt, tieši t0brīd lielais kaķis bija sadomājis pasnaust. Redzējām vien garu, izstiepušos augumu.

Tālāk jau atkal kas no baltās krāsas-baltā lauva. Līdzīgs gēns kā baltajiem tīģeriem. Pasaulē baltās lauvas tika atklātas tikai ap 20.gs.vidu. Bet tāpat cilvēki domāja, ka tās ir tikai leģendas. Un mēs šadas "leģendas", kur viena tobrīd mieloja pie koka piestiprinātu gaļas gabalu, skatījām savām acīm.

Raibu raibais Āfrikas nodalījums, kur dzīvo savu kontinetu pārstāvošie galvenie dzīvnieki. Piemēram, Amerikas melnais lācis. Diemžēl pinkainis bija kaut kur noslēpies, pat nemanījām ne ķepu. Tā kā teritorija ir plaša, bet auto ceļš parasti ved katrai zonai tieši pa vidu, dzīvnieku var arī neredzēt, ja tas atpūšas tuvāk nožogojumiem, nevis cēli staigā pa šoseju, kā to darīja divkupru kamieļi. Divkupru kamielis savvaļā ir daudz retāk sastopams kā vienkupru, un mūsdienās to skaits ir tik daudz samazinājies, ka tas sastopams vairs gandrīz tikai kā mājdzīvnieks jeb nastu nesējs.

Mērkaķu dzimtas primāti paviāni arī dzīvojās savā nodabā, sēžot uz kokiem un būdas. Senajā Ēģiptē Mantijas paviāni bija svēti dzīvnieki. Iepriekš lsīju, ka ir bijuši gadijumi, kad paviāni ir lēkuši uz automašīnām, saskrāpējot tās, bet šoreiz mērkaķi ne tuvumā nenāca tūristiem. Tāpat šajā zonā mīt daudz aitu un pasaulē lielākie un smagākie putni strausi. Pasaulē ātrākais zīdītājdzīvnieks gepards ir tikai saskatāms, ne nofotogrāfējams. Apnikusi viņa tie tūristu bari droši vien:)

Visu uzmanību kādā zonā saista neredzēti dzīvnieki ar gariem ragiem. Principā tās ir Āfrikas govis. Watusi jeb Vatusi govis. To ragi tik tiešām var izaugt līdz pat 2,4 m. Watusi liellopu šķirne ir govs šķirne ar garākajiem un smagākajiem ragiem pasaulē. Diez cik viegli tādus ir nēsāt?

Ļoti sociālie dzīvnieki, līdzenumu zebras, nāk pie auto, lai draudzētos. Izdevās arī mums tai pieskarties. Tik forša āda,ka teica mans vidējais:) Zebra gan, domājot, ka tai dod ko ēdamu, gandrīz pamanījās iekampt pirkstā, bet ne katru dienu ir iespēja šādam dzīvniekam pieskarties, tādēļ puika pat nepaspēja nobīties:) Viņas tiešām ir skaistas ar savu neatkārtojamo svītrojumu. Un tieši šīs unikālās ādas dēļ pasaulē tā vēl joprojām ir apdraudēta medniecības dēļ.  Un ņemiet vērā-zebras ir tumšas ar baltām svītrām, nevis otrādi!

Un, protams, cauri tādiem kā ilkņa vārtiem nonākam pie pasaulē lielākā sauszemes zīdītāja. Ziloņu mātītes ar mazajiem dzīvo atsevišķā nodalījuma, bet tēviņš, vārdā Tonga, ir pats sev saimnieks, dzīvojot nost no sieviešu pasaules. Arī dabā mātītes veido kopīgu baru ar citām tuvu radniecīgām mātītēm un mazuļiem, bet tēviņi pamet mātes baru un cenšas apvienoties ar citiem tēviņiem kopīgā barā. To izmēri un dienā apēsto kg daudzums ir tiešām iespaidīgs. Tēviņi izaug pat līdz 4 m un 6 tonnām lieli. Bet ziloņi ir ļoti inteliģenti dzīvnieki, to domāšana ir līdzīga primātiem un delfīniem. Smadzeņu svars sasniedz pat 5 kg, un to izskats ir līdzīgs cilvēku smadzeņu uzbūvei. Super lieli, super skaisti un mīlīi dzīvnieki. Tā kā Rīgā tādu vairs nav, ļoti iepriecināja iespēja redzēt šos garo snuķu īpašniekus.

Parka  16 sadalītajās zonās vēl bez iepriekšminētā bija apskatāmas dažādu sugu (tiešām daudz dažādu, iepriekš nedz redzētu, nedz dzirdētu) antilopes, arī parastā dižantilope, kura pieaugot, sasniedz pat tonnu svara, gnu, bridējputni flamingi, cēlās vainagdzērves ar garajiem kakliem un kājām, kas, lai arī centās pacelties spārnos, tas viņām neizdevās. Acīmredzot, lai putni neaizlidoti, par to ir padomāts jau iepriekš. Nemaz negribu zināt, kas izdarīts, lai lidojums putniem neizdotos.

Piemirsu vēl minēt, ka bez baltajām lauvām parkā mīt arī parastās, kas nemaz nav tik parastas, lauvas. To bija tiešām daudz. Šie lielie kaķi laiski gulēja uz dažādiem paaugstinājumiem, ik pa laikam izstiepjot galvu, lai paskatītos, kas tad viņas vēro. Tur tiešām varēja ilgi uzkavēties, jo lauvas, it sevišķi tēviņi, ir tik skaistas un mūsu pašu mājas kaķi atgādinošas. Vai zinājāt, ka ne vienmēr tēviņiem ir krēpes? Izrādās, to regulē testosterona līmenis asinīs-jo tā vairāk, jo krēpes cēlākas un biezākas. Tātad, ja vīriešu dzimtas pārstāvim biezāks apmatojums, jo vīrišķīgāks tas ir:) Laikam jau cilvēku pasaulē varētu būt līdzīgi:D

Mūsu brauciens cauri visiem šiem dzīvniekiem ilga apmēram divarpus stundu. Pa paralēlajiem ceļiem brauca arī safari atvērtie auto un divstāvīgi auto, kur biļetes, šķiet, maksā 4 eiro no personas, bet tur neviens nestāvēs tik ilgi pie katra dzīvnieka, cik gribēsiet. Ar savu auto tu esi kungs un pavēlnieks. Ja kāds aizmugurē braucošais nevar sagaidīt, kad sāksi kustību, tas droši var apbraukt tevi, vietas pietiek. Un mums, tā kā bijām ieradušies jau no rīta puses, nekādas drūzmēšanās nebija.

Kaut arī iepriekš biju daudz lasījusi un inetresējusies par parku, kaut kā biju palaidusi garām, ka ar kājām vēl ir izstaigājama Pērtiķu pasaule. Tajā mīt vismaz 20 dažādas pērtiķu sugas. Bet tas tikai liecina, ka šeit ir vērts atgriezties:)

Mēs, izbraukuši no safari parka, novietojām auto un devāmies iekšā piedzīvojumu parkā, kas arī ir iekļauts tajā pašā cenā. Parks ir pietiekoši liels, paredzēts dažādiem vecumiem, pat pašiem mazākajiem.

 Te var izbraukt ar safari džipu, var nošļūkt pa superaugstu slīdkalniņu, zem dupša paliekot tepiķīti. Lielais brālis, kaut arī sākumā baiļojos, klēpī paņem mazo māsiņu, un šļūciens var sākties. Pēc tam mazā nebija dabūjaja prom no turienes, kaut katru reizi bija jākāpj daudz pakāpienu augšp pa metāla kāpnēm. Bet pie brāļa rokas jau nekas nav grūti:)

Šeit arī puikas mani pierunā sēsties baļķī, kas tiek uzvilkts augšā un tad ātrumā it kā mests lejup, kur pa malām tek ūdens.  Nu forši jau! Lejā pa 5 eiro var iegādāties foto, kas uzņemti brīžos, kad baļķis tiek palaists lejā. Sejās var izlasīt visu-gan bailes, gan prieku, gan pārsteigumu un gatavību doties atkal:)

Rindu fatktiski bija tikai pie dažām atrakcijām, kā, piemēram, aquasafari (apmēram stundu bija jāgaida). Brauciens pa upi, apmēram 15 minūtes. Ātrums sasniedz pat 50 km/h. Braucējiem paveras skatienam King-Konga pasaule. Nolemjam gan negaidīt, jo arī mazā tajā piedalīties vecuma ierobežojuma dēļ nevarētu.Kad mazā jau aizmigusi, tad gan vīrs ar puikām dodas trakā laivas izbraucienā. Tas gan neilgst ne 5 minūtes, bet laiva trakā ātrumā tiek pēkšņi griezta riņķī un riņķī, radot gan braucēju kliedzienus, gan trakas šļakatas.

Kopumā parks ir paredzēts tiešām jau bērniem no 2-4 gadu vecuma. Ir dažas trakas atrakcijas, bet visumā nevienam nav jāstāv malā. Ir arī dažādi šovi, kurus var iet apmeklēt.

Arī kafejnīcu šeit ir daudz un dažādas. Pārsvarā, protams, frī kartupelīši, vistas nageti utmldz. Cukurvates, jau iepriekš pieminētie "smadzeņu saldētāji", saldējumi utt. Cenas nav nesamērīgi  augstas. Piemēram, tikai kartupelīš 2 eiro, ja kopā ar nagetiem-ap 5 eiro. Izklaides parkam normāla cena.

Parks ir krāšņs, ļoti piemērots ģimenēm arī ar maziem bērniem, kur var ne tikai braukt dažādajās atrakcijās, bet vienkārši piknikot, ko daudzas ģimenes arī darīja.

Tagad, pašā noslogotākajā laikā, līdz 11.septembrim ieskaitot, izklaides parks atvērts no 9:30 līdz 18:30, bet dzīvnieku parks no 9:30 līdz 17:00. Ja aizbrauc uz pašu parka atvēšanu, var paspēt  diezgan labi visu izstaigāt. https://www.serengeti-park.de/oeffnungszeiten-des-serengeti-parks/

Šis zoo un atrakciju parka apvienojums, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs+tā cena par saņemto pakalpojumu ir ļoti draudzīga. Noteikti varu ieteikt apmeklēt Lejas Saksijas pilsētā Hodenhāgenā atrodamo safari parku, it sevišķi, ja jums ir mazāki bērni, ne tikai skolnieki.

Naktsmājas mums bija norezervētas mazā ciematiņā Bergena, kas atrodas apmēram 30 km no Serengeti parka. Viesnīciņa ir ģimenes pārvaldīts īpašums, kur pati saimniece gan sagaida viesus, gan gatavo un pasniedz brokastis. Tā kā naktsmājas meklēju samērā vēlu tik noslogotam peridoam, pieejams vairs bija tikai 1 numuriņš, kur puikām tika uzklātas saliekamās papidu gultas. Bet tās bija ērtas, viss ideālā tīrībā, vannas istaba super liela un ērta, kur pēc karstās dienas atveldzēties aukstā vannā. Un pats galvenais, visur, pilnīgi visur, ir daudz lāču:) Gan pudeļu attaisāmies, gan drēbju pakaramais, gan lampas, gan tualetes papīra turētājs u.c.

Visur lāči. Saimniece ir liela lāču mīlētāja, un pa 30 viesnīcas darbības gadiem savākusi visdažādākos priekšmetus, lai attsainsotu viesnīcas Das Bärenhaus  (lāču māja) nosaukumu:)

Mazajai meitiņai jau ļoti patika visi šie lāči.

Bet puikām pie sirds gāja uz mazās viesistabiņas galda traukā noliktās gumijas končas, protams, teddy bear:)